23. pants

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētā norma

neatbilst arī tiesiskās paļāvības principam.

Tiesiskās paļāvības princips ir nesaraujami saistīts ar

tiesiskas valsts principu. Satversmes tiesa ir norādījusi, ka

atbilstoši tiesiskās paļāvības principam valsts iestādēm savā

darbībā jābūt konsekventām attiecībā uz to izdotajiem

normatīvajiem aktiem un jāievēro tiesiskā paļāvība, kas personām

varētu rasties saskaņā ar konkrētu tiesību normu. Savukārt

indivīds atbilstoši šim principam var paļauties uz likumīgi

izdotas tiesību normas pastāvību un nemainīgumu. Viņš droši var

plānot savu nākotni saistībā ar tiesībām, ko šī norma piešķīrusi

(sk. Satversmes tiesas 2002. gada 19. marta sprieduma lietā

Nr. 2001-12-01 secinājumu daļas 3.2. punktu un 2006. gada 8.

novembra sprieduma lietā Nr. 2006-04-01 21. punktu).

Tiesiskās paļāvības princips citastarp prasa aizsargāt

paļāvību, kas personai radusies uz noteiktu tās tiesību

saglabāšanu vai īstenošanu. Tas ietver valsts pienākumu pildīt

saistības, ko tā uzņēmusies pret personām. Pretējā gadījumā tiktu

zaudēta personu uzticība valstij un tiesībām.

Tomēr tiesiskās paļāvības princips neizslēdz valsts iespēju

grozīt pastāvošo tiesisko regulējumu. Pretēja pieeja novestu pie

valsts nespējas reaģēt uz mainīgajiem dzīves apstākļiem.

Vienlaikus, arī grozot tiesisko regulējumu, valstij ir jāņem vērā

tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt

izveidojusies likumīga, pamatota un saprātīga paļāvība. Tiesiskās

paļāvības princips prasa, lai valsts, mainot normatīvo

regulējumu, ievērotu saprātīgu līdzsvaru starp personas paļāvību

un tām interesēm, kuru nodrošināšanas labad regulējums tiek

mainīts.

Tādējādi, lai izvērtētu, vai tiesību akts, kas noteicis

atkāpšanos no personai piešķirtām tiesībām, atbilst tiesiskās

paļāvības principam, jānoskaidro:

1) vai personai ir radusies tiesiskā paļāvība uz konkrētu

tiesību saglabāšanu vai īstenošanu un

2) vai ir ievērots saprātīgs līdzsvars starp personas

tiesiskās paļāvības aizsardzību un sabiedrības interešu

nodrošināšanu.

Satversmes tiesa norāda, ka nav pamatots Saeimas uzskats, ka

straujas ekonomiskās lejupslīdes apstākļos vai citā ārkārtējā

situācijā tiesiskās paļāvības principam būtu cits saturs. Arī

šādos gadījumos tiesiskās paļāvības princips prasa līdzsvarot

personu tiesisko paļāvību ar sabiedrības interesēm. Tomēr nav

noliedzams, ka ārkārtējos apstākļos pieaugs tieši sabiedrības

interešu nozīmīgums un to nodrošināšanas nepieciešamība.