24. pants

Lai konstatētu, ka personai ir radusies tiesiskā

paļāvība uz konkrētu tiesību saglabāšanu vai īstenošanu, jāņem

vērā, ka šis princips var aizsargāt tikai tādas tiesības, kas

personai jau reiz bijušas noteiktas. Tiesiskās paļāvības principa

galvenais uzdevums ir aizsargāt personas tiesības gadījumos, kad

normatīvā regulējuma grozījumu rezultātā notiek vai ir iespējama

privātpersonu tiesiskā stāvokļa pasliktināšanās (sk.

Satversmes tiesas 2006. gada 8. novembra sprieduma lietā Nr.

2006-04-01 21. punktu). Tiesiskās paļāvības principa darbībā

nozīme ir arī tam, vai personas paļaušanās uz tiesību normu ir

likumīga, pamatota un saprātīga, kā arī tam, vai tiesiskais

regulējums pēc savas būtības ir pietiekami noteikts un nemainīgs,

lai tam varētu uzticēties (sk. Satversmes tiesas 2002. gada

19. marta sprieduma lietā Nr. 2001-12-01 secinājumu daļas 3.2.

punktu, 2004. gada 25. oktobra sprieduma lietā Nr. 2004-03-01 7.

punktu un 2006. gada 8. novembra sprieduma lietā Nr. 2006-04-01

21. punktu). Tas, vai konkrētajos apstākļos paļāvība ir

likumīga, pamatota un saprātīga, vērtējams no attiecīgo personu

viedokļa.

Satversmes tiesa vairākkārt norādījusi, ka vecuma pensijas ir

valsts sociālās politikas jautājums, kam ir ilglaicīgs raksturs

un kam nepieciešama stabilitāte. Sociālā politika ir saistīta ar

noteiktu valsts atbalstu un aizsardzību personām, kam tā

nepieciešama, tādēļ personu tiesiskā paļāvība šajā jomā ir

aizsargājama (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 19. marta

sprieduma lietā Nr. 2001-12-01 secinājumu daļas 3.2. punktu un

2005. gada 11. novembra sprieduma lietā Nr. 2005-08-01 6.1.

punktu).

Tāpat Satversmes tiesa ir atzinusi, ka likumā "Par valsts

pensijām" ietvertajam pensiju pārskatīšanas regulējumam

stabilitāte nekad nav bijusi raksturīga. Pensiju sistēmas būtība

nedod pamatu paļāvībai, ka pensiju budžets precīzi un savlaicīgi

reaģēs uz inflāciju, - gan tādēļ, ka algu paaugstināšanās parasti

tikai seko inflācijai, nevis noris vienlaikus ar to, gan tādēļ,

ka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu relatīvais

apmērs ir likumdevēja kompetencē un var tikt grozīts, piemēram,

nolūkā mainīt nodokļu nastu. Tādēļ pensiju sistēmas raksturs un

principi nedod pamatu paļāvībai, ka pensiju pārskatīšanas

regulējums netiks mainīts (sk. Satversmes tiesas 2005.

gada 11. novembra sprieduma lietā Nr. 2005-08-01 10.2.

punktu).

Tomēr nošķirama ir paļaušanās uz konkrēta pensiju

pārskatīšanas regulējuma nemainību un to, ka pensijas vispār tiks

pārskatītas. Pensiju pārskatīšana bija paredzēta jau līdz ar

likuma "Par valsts pensijām" pieņemšanu 1995. gada 1. novembrī.

Kopš tā laika pensiju pārskatīšana vienmēr ir īstenota, turklāt

tā ietilpst tiesību uz sociālo nodrošinājumu saturā. Līdz ar to

secināms: pat ja personai nebija pamata paļauties, ka pensiju

pārskatīšanas regulējums nemainīsies, tai tomēr varēja

izveidoties likumīga, pamatota un saprātīga paļāvība uz to, ka

pensija tiks pārskatīta.

Apstrīdētā norma atceļ pensiju pārskatīšanu, kas bija

paredzēta 2009. gada 1. aprīlī un 2009. gada 1. oktobrī.

Attiecībā uz katru no šīm pensiju pārskatīšanas reizēm pamats

paļauties, ka pārskatīšana notiks, bija atšķirīgs. Tā attiecībā

uz 2009. gada 1. aprīļa pārskatīšanu jāņem vērā, ka apstrīdētās

normas pieņemšanas brīdī jeb 2009. gada 12. martā jau bija

noslēdzies tas periods, par kuru pensijas būtu jāpārskata. Proti,

2009. gada 1. aprīļa pārskatīšana nozīmētu pensijas apmēra

palielināšanu atbilstoši patēriņa cenu izmaiņām, kas notikušas

laika posmā no 2008. gada 1. septembra līdz 2009. gada 1. martam.

Turklāt apstrīdētā norma stājās spēkā 2009. gada 1. aprīlī,

proti, dienā, kurā jau būtu jānotiek pensiju pārskatīšanai. Lietā

esošie materiāli apstiprina, ka vēl dažas dienas pirms

apstrīdētās normas pieņemšanas Saeimas un Labklājības ministrijas

pārstāvji apstiprinājuši, ka pensiju pārskatīšana notiks (sk.

lietas materiālu 1. sēj. 103. lp.). Šādos apstākļos personām

varēja izveidoties likumīga, pamatota un saprātīga paļāvība uz

to, ka pensiju pārskatīšana 2009. gada 1. aprīlī tiks veikta.

Atšķirīgi vērtējama paļaušanās uz pensiju pārskatīšanu 2009.

gada 1. oktobrī. Ekonomiskās lejupslīdes apstākļos un situācijā,

kad pasliktinās visas sabiedrības dzīves līmenis, turklāt

ekonomiskie rādītāji liecina par nepieciešamību samazināt sociālā

nodrošinājuma apmēru, apstrīdētās normas pieņemšanas brīdī,

proti, 2009. gada 12. martā, personām nevarēja būt izveidojusies

pamatota un saprātīga paļāvība uz to, ka 2009. gada 1. oktobrī

pensijas tiks pārskatītas.

Nav pamatots Ministru kabineta uzskats, ka tiesiskā paļāvība

nevar izveidoties, ja kāda tiesība pati par sevi ir atkarīga no

ekonomiskās situācijas - patēriņa cenu izmaiņām, nodarbināto

skaita un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēra valsts

budžetā. Satversmes tiesa norāda, ka tiesiskā paļāvība personām

bija izveidojusies nevis uz kādu konkrētu pensijas pieauguma

apmēru, bet gan vienīgi uz to, ka normatīvajos aktos noteiktajā

laikā pensijas tiks pārskatītas atbilstoši normatīvajos aktos

noteiktajiem kritērijiem. Pieņemot apstrīdēto normu, šī paļāvība

tika aizskarta.

Ministru kabinets norāda arī, ka tiesiskā paļāvība uz pensijas

pārskatīšanu var izveidoties vienīgi pēc tam, kad atbildīgā

iestāde ir izdevusi administratīvo aktu par pensijas

pārskatīšanu. Arī šāds uzskats nav pamatots. Tiesisku paļāvību

personai var radīt gan administratīvais akts, gan tiesību norma,

gan atsevišķos gadījumos arī citāda valsts institūciju rīcība ar

pietiekami augstu noteiktības pakāpi. Ja persona kādas tiesības

jau ir ieguvusi, proti, ja tiesību norma tai jau ir piemērota,

tad personas paļāvība uz šo tiesību saglabāšanu ir īpaši augsta

un valsts iespējas šādu paļāvību aizskart ir aprobežotas ar

stingrākiem kritērijiem.

Tomēr arī tiesību norma, kas vēl nav piemērota, var radīt

aizsargājamu tiesisko paļāvību, ja nosaka sagaidāmas tiesības.

Proti, tiesības normatīvajā aktā ir paredzētas, bet vēl nav

iestājušies visi to īstenošanas priekšnoteikumi. Jo sevišķi šāda

paļāvība rodas tad, ja tiesību norma attiecas uz jau ievadītām

tiesiskajām attiecībām. Tieši šādi apstākļi konstatējami

attiecībā uz pensiju pārskatīšanu, proti, personām jau bija

piešķirtas valsts pensijas, un tiesiskais regulējums paredzēja

tiesības uz to pārskatīšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā

konkrētā datumā. Tātad fakts, ka atbildīgā iestāde vēl nebija

izdevusi administratīvo aktu par pensiju pārskatīšanu, ietekmē

tiesiskās paļāvības aizsardzības līmeni, nevis to, vai tiesiskā

paļāvība vispār varēja būt izveidojusies.

Ievērojot minēto, secināms, ka

personām bija radusies likumīga, pamatota un saprātīga paļāvība

uz to, ka pensiju pārskatīšana 2009. gada 1. aprīlī normatīvajos

aktos noteiktajā kārtībā notiks.