3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Saeima - Pieteikuma iesniedzējam nepiekrīt un atbildes

rakstā pauž uzskatu, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmei.

3.1. Saeima norāda, ka sociālās tiesības, tostarp

tiesības uz sociālo nodrošinājumu, ir īpašas, atšķirīgas

tiesības, kuru realizācija ir atkarīga no katras valsts

ekonomiskās situācijas un pieejamiem resursiem. Tomēr valstij

neatkarīgi no tās ekonomiskās situācijas esot pienākums

nodrošināt minimālu sociālo tiesību realizāciju. Latvijā esot

izveidota stabila un efektīva sociālās drošības sistēma, kas

ietverot sociālās apdrošināšanas sistēmu, valsts sociālo pabalstu

sistēmu, kā arī sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības

sistēmu. Personai esot pieejami citi sociālās drošības sistēmas

pakalpojumi arī tad, ja tā saņem valsts pensiju. Līdz ar to

Latvija esot izpildījusi pienākumu nodrošināt ikvienai personai

tiesības uz sociālo nodrošinājumu vismaz minimālā līmenī.

Pēdējo gadu laikā esot veikti vairāki pasākumi pensionāru

dzīves uzlabošanai, sevišķu uzmanību pievēršot personām ar mazu

pensiju un lielu darba stāžu. Tajā skaitā kopš 2006. gada esot

ieviests un vēlāk pakāpeniski paplašināts regulējums attiecībā uz

piemaksām pie valsts vecuma pensijas par katru apdrošināšanas

stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim. Saeima

īpaši uzsver šo piemaksu nozīmi un norāda, ka piemaksas pie

valsts vecuma pensijas, kādas tās stājušās spēkā ar 2009. gada 1.

janvāri, aizstājot pensiju pārskatīšanu.

Latvija atrodoties ekonomiskās lejupslīdes apstākļos. Turklāt

Latvija esot veikusi starptautiskos aizņēmumus. Par pamatu

starptautiskā finansējuma piešķiršanai kalpojot Saeimā 2009. gada

decembrī apstiprinātā Latvijas ekonomikas stabilizācijas un

izaugsmes atjaunošanas programma. Līdz ar to Latvija izmantojot

ne tikai nacionāli pieejamos resursus, bet arī starptautisko

palīdzību, lai nodrošinātu sociālās tiesības.

Saeima atzīst, ka ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību

iekļaušana Satversmē ierobežo likumdevēja rīcības brīvību un tas

nevar atteikties no pienākuma nodrošināt sociālo tiesību efektīvu

īstenošanu. Sociālās tiesības vajagot nodrošināt vismaz minimālā

apmērā, un sociālo tiesību īstenošanā vajagot ievērot vispārējos

tiesību principus.

Pieņemot apstrīdēto normu, valsts neesot atteikusies no

efektīvas sociālo tiesību īstenošanas. Tieši otrādi - sociālā

joma un it īpaši valsts pensiju nodrošināšana esot atzīta par

prioritāti. Salīdzinājumā ar citām sfērām valsts pensijas esot

skartas mazāk - tiekot vienīgi atcelta to pārskatīšana, nevis

samazināts to apmērs.

3.2. Pēc Saeimas ieskata, neesot šaubu par to, ka

sociālo tiesību ierobežojums noteikts ar likumu - to paredzot

2009. gada 12. marta likuma "Grozījumi likumā "Par valsts

pensijām"" 2. pants.

Saeima norāda, ka ierobežojuma leģitīmais mērķis visupirms ir

nodrošināt valsts budžeta intereses. Sociālās apdrošināšanas

sistēmas darbības princips esot pašfinansēšanās. Laikā no 2002.

gada valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā veidojies

uzkrājums, kas 2009. gada 1. janvārī sasniedzis apmēram 951

miljonu latu. Šobrīd, kad samazinoties sociālās apdrošināšanas

speciālā budžeta ieņēmumi un palielinoties tā izdevumi,

speciālajā budžetā veidojoties deficīts, un līdz 2009. gada 1.

maijam uzkrājums esot sarucis jau līdz aptuveni 877 miljoniem

latu. Saeima pauž uzskatu, ka tādā gadījumā, ja sociālās

apdrošināšanas budžeta izdevumi nebūtu pārskatīti, valsts

speciālā budžeta uzkrājums tiktu izlietots jau pāris gadu

laikā.

Kā otru ierobežojuma mērķi Saeima norāda citu personu tiesību

uz sociālo nodrošinājumu realizāciju, kā arī tiesību uz sociālo

nodrošinājumu realizāciju nākotnē.

Pēc Saeimas ieskata, tās izraudzītie līdzekļi esot piemēroti

leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo, neparedzot pensiju pārskatīšanu

2009. gadā, tiekot panākta budžeta līdzekļu ekonomija.

Vērtējot noteiktā ierobežojuma nepieciešamību, proti,

apsverot, vai leģitīmo mērķi nevar sasniegt ar mazāk

ierobežojošiem līdzekļiem, Saeima norāda, ka citi līdzekļi varot

izpausties tikai kā citu pensionāriem noteikto labvēlīgo normu

atcelšana, piemēram, piemaksu neparedzēšana vai nelabvēlīgāku

pensijas saņemšanas noteikumu izstrādāšana. Tomēr šādi līdzekļi

personu tiesības ierobežotu vēl vairāk.

Apstrīdētā norma esot uzskatāma par saudzējošāku līdzekli arī

tādēļ, ka deflācijas apstākļos pensiju pārskatīšanas rezultātā to

apmērs samazinātos. Pensiju pārskatīšanas atcelšana no šādas

situācijas ļaujot izvairīties.

Saeima pauž uzskatu, ka apstrīdētā norma atbilst arī

samērīguma principam. Vērtējot ierobežojuma samērīgumu, esot

jāņem vērā kopējā situācija valstī un fakts, ka ekonomiskā

lejupslīde skar visas personu grupas. Turklāt citām personu

grupām, piemēram, valsts sektorā strādājošiem, esot jārēķinās ar

vēl lielākiem ierobežojumiem.

3.3. Attiecībā uz apstrīdētās normas atbilstību sociāli

atbildīgas valsts principam Saeima norāda, ka Latvijas valsts ir

izveidojusi visaptverošu sociālās drošības sistēmu un nešaubīgi

izpildījusi pienākumu nodrošināt ikvienai personai tiesības uz

sociālo nodrošinājumu vismaz minimālā līmenī. Turklāt pēdējo gadu

laikā esot konsekventi uzlabota pensiju sistēma un pensionāru

dzīves kvalitāte.

Neesot pamatots Pieteikuma iesniedzēja viedoklis, ka valsts

pensiju vidējais apmērs nesasniedzot valstī noteikto iztikas

minimumu. Pēc Saeimas ieskata, valsts noteiktais iztikas minimums

atbilst valsts garantētajam minimālajam ienākumam. Tas noteikts

ar Ministru kabineta 2003. gada 9. decembra noteikumiem Nr. 693

"Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni un pabalsta

apmēru garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai". No

2009. gada 1. janvāra garantētā minimālā ienākuma līmenis esot 37

lati mēnesī. Līdz ar to gan pensiju vidējais, gan minimālais

apmērs šo summu pārsniedzot. Pensiju minimālais apmērs atkarībā

no apdrošināšanas stāža (vecuma pensijām) un invaliditātes grupas

(invaliditātes pensijām) esot no 45 līdz 76,50 latiem.

3.4. Saeima atsaucas arī uz ANO Ekonomisko, sociālo un

kultūras tiesību komitejas vispārējā komentāra Nr. 19 "Tiesības

uz sociālo drošību (19. pants)" 42. punktā noteiktajiem

kritērijiem, kas jāievēro, samazinot jau noteikto sociālās

drošības apjomu.

Saeima norāda, ka apstrīdētā norma ir izņēmuma pasākums, kas

veikts ekonomiskās krīzes apstākļos. Pirms likumprojekta

pieņemšanas esot rūpīgi izvērtētas iespējamās alternatīvas. Par

likumprojektu viedokli sniegusi arī Nacionālā trīspusējās

sadarbības padome, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas

Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Pensionāru federācija.

Pieņemot apstrīdēto normu, Saeima neesot aizskārusi personu

tiesības uz sociālo nodrošinājumu vismaz minimālā līmenī, neesot

rīkojusies netaisnīgi pret atsevišķām sabiedrības grupām, kā arī

esot sabalansējusi dažādu sabiedrības grupu tiesības.

3.5. Vērtējot apstrīdētās normas atbilstību tiesiskās

paļāvības principam, Saeima norāda, ka likuma "Par valsts

pensijām" pārejas noteikumu 15. punkts kopš likuma pieņemšanas ir

daudzkārt grozīts. Līdz ar to arī pensiju pārskatīšanas kārtība

esot mainījusies daudzas reizes un neesot raksturojama kā

nemainīga. Tātad personai neesot varējusi rasties tiesiskā

paļāvība uz to, ka pensiju pārskatīšanas kārtība būs nemainīga.

Tieši pretēji - ekonomiskās lejupslīdes apstākļos persona

varējusi saprātīgi paredzēt, ka iespējama pensiju pārskatīšanas

atcelšana.

Tiesiskās paļāvības princips neesot absolūts, un tā saturs

ekonomiskās krīzes apstākļos neesot tāds pats kā valsts

ekonomiskās augšupejas apstākļos. Atsaucoties uz Lietuvas

Konstitucionālās tiesas praksi, Saeima uzsver, ka ārkārtas

situācijā, arī ekonomiskās krīzes apstākļos, esot iespējams

noteikt papildu ierobežojumus personas tiesībām uz sociālo

nodrošinājumu. Tomēr šāds ierobežojums nedrīkstot būt patvaļīgs.

Pirmkārt, tam vajagot būt nepieciešamam svarīgu sabiedrības un

valsts interešu nodrošināšanai un citu konstitucionālo vērtību

aizsardzībai. Otrkārt, esot jāievēro samērīguma princips, proti,

jāsaglabā līdzsvars starp personas tiesībām, kurām tiek paredzēts

mazāk labvēlīgs regulējums, un sabiedrības un valsts interesēm.

Treškārt, ierobežojumam vajagot būt noteiktam tikai uz zināmu

laiku.

Apstrīdētā norma esot nepieciešama svarīgu sabiedrības un

valsts interešu nodrošināšanai. Turklāt tā atbilstot samērīguma

principam un esot pieņemta uz noteiktu laiku - 2009. gadu. Līdz

ar to Saeima uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst nosacījumiem,

ar kādiem ārkārtas situācijā var noteikt cilvēka pamattiesību

ierobežojumus. Tādējādi apstrīdētā noma atbilstot tiesiskās

paļāvības principam.

3.6. Atbildot uz Satversmes tiesas uzdotajiem

jautājumiem, Saeima precizē, ka jautājums par plānotajām

aktivitātēm valsts sociālās apdrošināšanas jomā, tostarp arī par

turpmāku valsts pensiju indeksāciju, izskatīts 2009. gada 13.

februāra Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās

drošības apakškomisijas sēdē. Šajā sēdē Latvijas Darba devēju

konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība esot

iebildušas pret plānoto valsts pensiju "iesaldēšanu", tas ir,

neindeksēšanu, 2009. gadā. Savukārt Latvijas Pensionāru

federācija esot paudusi viedokli, ka vajadzētu indeksēt valsts

pensijas līdz 600 latiem. Turklāt nedz Saeimas deputātiem,

iesniedzot likumprojektu, nedz Saeimai, lemjot par likuma

pieņemšanu, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo

arodbiedrību savienības vai Latvijas Pensionāru federācijas

viedoklis neesot saistošs.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" (Nr.

1139/Lp9) pieņemts steidzamības kārtā 2009. gada 12. martā

atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa prasībām. Steidzamību esot

noteikusi nepieciešamība savlaicīgi pieņemt lēmumu par valsts

pensiju indeksācijas "iesaldēšanu" 2009. gadā, jo citādi, pēc

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegtās informācijas,

pensiju pārrēķināšana tiktu uzsākta jau 16. martā, lai

nodrošinātu 2009. gada 1. aprīļa indeksāciju.

Pamatojot likumprojekta pieņemšanas steidzamību, Saeima

atsaucas arī uz 2009. gada 12. marta Saeimas sēdē deputātes

Silvas Bendrātes pausto viedokli par to, ka likumdevējs esot

spiests šāda veida grozījumus pieņemt, lai izpildītu izpildvaras

uzņemtās saistības.

Atbildot uz jautājumu par izvērtētajām apstrīdētās normas

alternatīvām, Saeima norāda, ka atbildīgā komisija - Sociālo un

darba lietu komisija - likumprojektam "Grozījumi likumā "Par

valsts pensijām"" (Nr. 1139/Lp9) pēc pirmā lasījuma saņēmusi

vairākus priekšlikumus. Taču neviens no tiem neesot bijis

uzskatāms par pietiekami efektīvu alternatīvu risinājumu ar

norādītu attiecīgu finansējuma avotu. Turklāt Saeima vērš

uzmanību uz to, ka jautājums par iespējamo alternatīvo risinājumu

izvērtēšanu jāskata plašāk. Proti, alternatīvu risinājumu

izvērtēšana varējusi notikt Ministru kabinetā, sagatavojot

parakstīšanai 2008. gada 18. decembra Nodomu protokolu, kas tika

iesniegts Starptautiskā Valūtas fonda direktoram, jo minētā

protokola 24. punkta 2. apakšpunktā norādīts, ka 2009. gadā

pensijas tiek iesaldētas.