5. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

Labklājības ministrija (turpmāk - Labklājības ministrija)

- norāda, ka 2009. gada 1. janvārī sociālās apdrošināšanas

speciālā budžeta naudas līdzekļu uzkrājums bijis 951 miljons

latu. Līdz šā gada 1. jūlijam šis uzkrājums jau esot sarucis līdz

845,6 miljoniem latu, savukārt atbilstoši 2009. gada 27. jūnija

grozījumiem likumā "Par valsts budžetu 2009. gadam" naudas

līdzekļu atlikums gada beigās plānots 747,5 miljonu latu

apmērā.

Sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta naudas līdzekļu

uzkrājums esot izvietots Valsts kasē - gan termiņnoguldījumos

(2009. gada 1. jūlijā - 654,5 miljoni latu), gan arī noguldījumos

uz nakti. Atbilstoši termiņnoguldījumu līgumiem esot paredzēts:

ja nepieciešams veikt noguldījuma pirmstermiņa atmaksu, tad

valsts sociālās apdrošināšanas speciālais budžets saņems ne tikai

noguldījuma pamatsummu, bet arī uzkrātos procentus par

noguldījuma faktisko laiku.

Pensiju indeksācijai 2009. gadā prognozētie kopējie izdevumi

esot 13,3 miljoni latu, no kuriem 11 miljoni latu būtu

nepieciešami 1. aprīļa indeksācijai un 2,3 miljoni latu - 1.

oktobra indeksācijai. Šāds ietaupījums esot pietiekams, lai

nodrošinātu viena mēneša piemaksu pie vecuma pensijas un piemaksu

pie invaliditātes pensijas.

Tā kā pensiju indeksācija 2009. gadā netiekot veikta, valsts

pensiju apmēri nepieaugot. Tomēr no 2009. gada 1. janvāra esot

paaugstināta piemaksa par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz

1996. gadam, (70 santīmi līdzšinējo 40 santīmu vietā) un faktiski

pensijas apmērs esot lielāks.

Labklājības ministrija norāda, ka Latvijā izveidota sociālās

drošības sistēma, kas ikvienai personai garantē tiesības uz

sociālo nodrošinājumu vismaz minimālā līmenī. Kaut arī apstrīdētā

norma pazeminot personu sociālā nodrošinājuma līmeni, tā tomēr

esot pamatota ar leģitīmu mērķi, piemērota šā mērķa sasniegšanai

un samērīga.

Apstrīdētā norma neskarot personu jau iegūtās tiesības, jo

likumā "Par valsts pensijām" bijusi noteikta tikai kārtība, kādā

pārskatāms valsts vecuma pensijas apmērs. Pensiju pārskatīšana

pati par sevi nenozīmējot to apmēra palielināšanu, un līdz ar to

arī nu jau grozītās normas neesot radījušas personām tiesības uz

lielāku pensiju. Turklāt tikai ar brīdi, kad tiek izdots

administratīvais akts par pensijas pārrēķināšanu, personai

rodoties identificējamas un noteiktas tiesības uz palielinātu

vecuma pensiju.

Pēc Labklājības ministrijas ieskata, apstrīdētā norma atbilst

samērīguma principam. Tā esot pieņemta, lai nodrošinātu valsts

budžeta intereses ekonomiskās lejupslīdes apstākļos, kā arī

realizētu citu personu tiesības uz sociālo nodrošinājumu.

Izraudzītie līdzekļi esot piemēroti mērķa sasniegšanai, jo ļaujot

panākt budžeta līdzekļu ekonomiju. Apstrīdētās normas mērķi

neesot iespējams sasniegt ar citiem, indivīda tiesības mazāk

ierobežojošiem līdzekļiem, jo sociālās apdrošināšanas speciālā

budžeta ieņēmumi veidojoties no sociālās apdrošināšanas iemaksām

un ietaupījumu tajā varot radīt vienīgi personām noteiktā sociālā

nodrošinājuma apmēra samazināšanas rezultātā. Turklāt labums, ko

iegūstot sabiedrība, esot lielāks par indivīda tiesībām nodarīto

kaitējumu, ņemot vērā kopējo situāciju valstī un citām personu

grupām noteiktos ierobežojumus.

Apstrīdētā norma atbilstot sociāli atbildīgas valsts

principam, jo neparedzot būtiskas izmaiņas Latvijā izveidotajā

visaptverošajā sociālās drošības sistēmā.

Papildu paskaidrojumos Labklājības ministrija norāda, ka

pensiju indeksācijas atcelšana uzskatāma par mērķa sasniegšanai

vispiemērotāko līdzekli.

Ievērojot vairākus apstākļus, pensiju indeksācijas neveikšana

2009. gadā esot atzīstama par personas tiesības vismazāk

ierobežojošu līdzekli. Neraugoties uz ekonomiskās situācijas

pasliktināšanos, ar 2009. gada 1. janvāri piemaksa pie vecuma

pensijas esot palielināta no 40 santīmiem līdz 70 santīmiem par

vienu apdrošināšanas stāža gadu (līdz 1995. gada 31. decembrim)

un dota iespēja piemaksu saņemt visiem vecuma un invaliditātes

pensiju saņēmējiem neatkarīgi no pensijas apmēra. Valsts pensiju

saņēmēji turpmākajos gados būšot pasargāti no deflācijas

negatīvās ietekmes, kas varētu rasties līdz ar valsts pensiju

indeksāciju, proti, ja patēriņa cenu indekss būšot mazāks par

skaitli 1 (deflācija), valsts pensijas netikšot pārskatītas

(netikšot samazinātas).

Labklājības ministrija sniedz informāciju par pensiju

pārskatīšanas regulējumu arī citās Eiropas valstīs:

- Igaunijā valsts pensijas tiekot indeksētas katru gadu, ņemot

vērā patēriņa cenu un sociālo iemaksu izmaiņas. Pēc valsts

finansiālo iespēju izvērtēšanas esot nolemts no 2009. gada 1.

marta saskaņā ar grozījumiem attiecīgajos tiesību aktos valsts

pensiju indeksācijā piemērot mazāku indeksu. Līdz ar to 2009.

gada indeksācijā esot piemērots nevis 12, bet tikai 5 procentu

pieaugums;

- Īrijā pensiju indeksācija neesot noregulēta tiesību aktos un

tiekot veikta atbilstoši kārtējā gada finansiālajām iespējām.

2009. gadā pensijas esot indeksētas ar 3 procentiem, bet par

2010. gadu vēl neesot lemts;

- Francijā valsts pensijas tiekot indeksētas katru gadu. 2008.

gadā indekss esot bijis 1,011 procentu, bet 2009. gadā būšot 1

procents;

- Polijā pensijas tiekot indeksētas reizi trijos gados ar

noteikumu, ka indekss ir mazāks par 10 procentiem. Tiekot ņemta

vērā arī inflācija laika posmā pēc iepriekšējās indeksācijas;

- Rumānijā pensijas tiekot indeksētas katru gadu, ņemot vērā

gan inflācijas rādītāja un vidējās algas izmaiņas, gan valsts

sociālās apdrošināšanas budžeta finansiālās iespējas. 2009. gadā

valsts pensijas esot indeksētas ar 5 procentiem. Šobrīd notiekot

diskusijas par nepieciešamību 2010. gadā mainīt pensiju

indeksācijas kārtību un ņemt vērā tikai ikgadējās patēriņa cenu

izmaiņas;

- Portugālē valsts pensijas tiekot indeksētas, ņemot vērā

patēriņa cenu un iekšzemes kopprodukta rādītāja izmaiņas, kas

2009. gadam esot plānotas mīnusos. Lai novērstu pensiju

samazināšanu, indeksācijā piemērojot negatīvu procentu, šobrīd

tiekot diskutēts par valsts pensiju indeksācijas iesaldēšanu

2010. gadā.