71. pantsnoteic, ka par zvērinātu advokātu profesionālās

noteic, ka par zvērinātu advokātu profesionālās

1ētikas normu pārkāpšanu pret advokātu var tikt ierosināta

2disciplinārlieta.

3Saskaņā ar Latvijas Zvērinātu advokātu ētikas kodeksa (turpmāk

4- Ētikas kodekss) 1.1. punktu advokātam jābūt pilnīgi

5neatkarīgam un brīvam no jebkādas ietekmes, jo sevišķi tādas, kas

6var rasties sakarā ar viņa personīgajām interesēm vai kādas

7ietekmes rezultātā. Advokāts nedrīkst iesaistīties citā darbā vai

8darbības jomā, ja tas var ietekmēt viņa neatkarību. Skaidrojot šā

9principa saturu, Eiropas Advokāta profesijas pamatprincipu hartā

10norādīts, ka advokātam, veicot darbības, konsultējot un pārstāvot

11klientu, ir jābūt brīvam - politiski, ekonomiski un intelektuāli

12(sk.: Eiropas Advokāta profesijas pamatprincipu harta.

13Pieņemta Eiropas Advokatūru un juristu biedrību padomē

142006. gada 24. novembrī. Pieejama:

15http://www.ccbe.eu/).

16Interešu konflikta novēršanas likuma 28. pants reglamentē

17kārtību, kādā tiek veikta deklarāciju un tajās norādīto faktu

18pārbaude. Saskaņā ar Interešu konflikta novēršanas likuma

1928. panta ceturto daļu Birojam, kas kontrolē likuma izpildi,

20deklarācijas pārbaudes gaitā ir tiesības, ja tas nepieciešams,

21pieprasīt un saņemt informāciju un dokumentus no tām personām,

22kuras norādītas vai saskaņā ar šā likuma noteikumiem bija

23jānorāda attiecīgajā deklarācijā. Tātad likums paredz valsts

24iestādēm tiesības pieprasīt papildu informāciju, kas apliecina

25deklarācijās norādītos faktus. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo

26pārkāpumu kodeksa 214.2 pantu Birojs izskata

27administratīvo pārkāpumu lietas korupcijas novēršanas jomā un ir

28tiesīgs uzlikt administratīvos sodus. Tāpat, lai atklātu

29Krimināllikumā paredzētos noziedzīgos nodarījumus valsts

30institūciju dienestā, ja tie ir saistīti ar korupciju, saskaņā ar

31Kriminālprocesa likuma 386. un 387. pantu Birojs ir

32procesa virzītājs. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

33210. pantu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja

34likuma 2. panta trešo daļu un Operatīvās darbības likumu

35Birojs ir arī operatīvās darbības subjekts, kas ir tiesīgs veikt

36speciālās izmeklēšanas darbības, izmantot operatīvās darbības

37līdzekļus un metodes.

38Valsts amatpersonas jēdziens ir definēts arī Krimināllikuma

39316. pantā. Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka Interešu

40konflikta novēršanas likumā minētās personas pēc būtības atbilst

41Krimināllikuma 316. pantā ietvertajam valsts amatpersonas

42jēdzienam (sk. Satversmes tiesas 2003. gada

4329. oktobra sprieduma lietā Nr. 2003-05-01

4435. punktu). Personu, kura ir amatpersona Interešu

45konflikta novēršanas likuma izpratnē, atšķirībā no personām,

46kuras nav valsts amatpersonas, pēc procesa virzītāja ierosinājuma

47var saukt pie kriminālatbildības par Krimināllikuma

48317.-330. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu

49izdarīšanu.

50Pieteikumu iesniedzēji ir administratori un vienlaikus arī

51advokāti. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 79. panta otro

52daļu advokāti var būt aizstāvji kriminālprocesā. Sakarā ar

53administratoriem noteikto valsts amatpersonas statusu to advokātu

54neatkarība, kuri vienlaikus ir arī administratori, var būt

55pakļauta riskam tajos gadījumos, kad Birojs ir procesa virzītājs

56kriminālprocesā. Arī vairākas pieaicinātās personas - Latvijas

57Zvērinātu advokātu padome un J. Pastille - norāda, ka

58apstrīdētās normas var nelabvēlīgi ietekmēt advokātu neatkarību

59(sk. lietas materiālu 5. sēj. 38. un

60121.-122. lpp.). Advokāta neatkarība citastarp ir

61nepieciešama, lai kriminālprocesā nodrošinātu aizstāvamā tiesību

62un interešu aizstāvību un pušu procesuālo līdztiesību. Tātad

63advokāta neatkarība ir būtisks nosacījums tam, lai varētu tikt

64īstenotas personas tiesības uz taisnīgu tiesu.

6521.2.2. Advokāta konfidencialitātes princips

66izriet no Advokatūras likuma 6. panta, kas aizliedz

67iejaukties advokātu profesionālajā darbībā, ietekmēt vai

68iespaidot viņus, pieprasīt no advokātiem ziņas un paskaidrojumus,

69kā arī nopratināt viņus kā lieciniekus par faktiem, kas viņiem

70kļuvuši zināmi, sniedzot juridisko palīdzību. Tāpat ir aizliegts

71kontrolēt pasta, telegrāfa korespondenci un dokumentus, kurus

72advokāti saņēmuši vai sastādījuši, sniedzot juridisko palīdzību,

73pieprasīt no klientiem ziņas par advokātu sniegtās palīdzības

74faktu un tās saturu, pakļaut advokātus jebkādām sankcijām vai

75draudiem sakarā ar juridiskās palīdzības sniegšanu klientiem

76saskaņā ar likumu, saukt advokātus pie jebkura veida atbildības

77par rakstveidā vai mutvārdos izteiktiem paziņojumiem, kurus viņi

78snieguši, godprātīgi pildot savus profesionālos pienākumus.

79Konfidencialitātes principa saturs atklāts Ētikas kodeksa

801.3. punktā. Saskaņā ar šo principu advokāts nedrīkst

81izpaust to, kas viņam kļuvis zināms, sniedzot juridisko

82palīdzību, pat tad, ja viņš vairs nav klienta padomdevējs un

83neved tā lietas. Šis pienākums attiecas arī uz advokātu palīgiem

84un personālu.

85Skaidrojot konfidencialitātes principa saturu, Eiropas

86Advokāta profesijas pamatprincipu hartā norādīts, ka advokātam ir

87tiesības un pienākums ievērot konfidencialitāti klienta lietās un

88cienīt profesionālo noslēpumu. Advokātam ir pienākums ievērot

89visas tās informācijas konfidencialitāti, kuru tas uzzinājis

90savas profesionālās darbības laikā. Turklāt konfidencialitātes

91pienākums nav ierobežots laikā. Advokāta amata pienākumu pamatā

92ir klienta iespēja uzticēt advokātam lietas, ko klients neatklātu

93citām personām, - personisku informāciju vai vērtīgus

94komercnoslēpumus. Tāpēc advokāta un viņa klienta savstarpējai

95informācijas apmaiņai jābūt konfidenciālai. Uzticība nevar

96pastāvēt bez pārliecības par konfidencialitāti. Tādēļ

97konfidencialitāte ir advokāta galvenā un pamata tiesība un

98pienākums.

99Kriminālprocesa likuma 122. pantā ir noteikts aizliegums

100pratināt advokātu kā liecinieku par faktiem, kas viņam kļuvuši

101zināmi, sniedzot juridisko palīdzību jebkādā formā, kontrolēt,

102apskatīt vai izņemt dokumentus, kurus advokāts sastādījis, vai

103korespondenci, kuru viņš saņēmis vai nosūtījis, sniedzot

104juridisko palīdzību, kā arī izdarīt pie advokāta kratīšanu, lai

105atrastu un izņemtu šādu korespondenci un dokumentus. Ir aizliegts

106kontrolēt advokāta juridiskās palīdzības sniegšanai izmantojamās

107informācijas sistēmas un sakaru līdzekļus, noņemt informāciju no

108tiem un iejaukties to darbībā.

109Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk - ECT) ir norādījusi, ka

110advokāta un viņa klienta savstarpējā informācijas apmaiņa

111neatkarīgi no tās mērķa ir īpaši aizsargājama. Advokāts nespēj

112veikt savus amata pienākumus, ja viņš nevar garantēt

113konfidencialitāti klienta lietās. Advokātu konfidencialitāte ir

114viens no tiesiskā valstī atzītiem tiesvedības principiem. Tomēr

115konfidencialitātes princips nav absolūts. ECT ir vērtējusi

116zvērinātu advokātu pienākumu ziņot par aizdomīgiem darījumiem un

117atzinusi, ka tas nav nesamērīgs advokātu konfidencialitātes

118principa ierobežojums (sk. ECT 2012. gada

1196. decembra sprieduma lietā "Michaud v. France",

120pieteikums Nr. 12323/11, 117., 118. un

121123.-131. punktu).

122Tas, ka advokāta un viņa klienta savstarpējā informācijas

123apmaiņa tiek aizsargāta kā profesionāls noslēpums, izriet no

124klienta tiesībām nepalīdzēt veidot pret viņu pašu izvirzāmo

125apsūdzību (sk. ECT 2008. gada 24. jūlija sprieduma

126lietā "André and Another v. France", pieteikums

127Nr. 18603/03, 41. punktu). Ņemot vērā to, ka

128advokāta bankas kontu izrakstos norādīto informāciju aizsargā

129profesionāls noslēpums, ECT ir atzinusi, ka tiesībaizsardzības

130iestādēm, iepazīstoties ar advokāta bankas kontu izrakstiem, bija

131jāpieaicina neatkarīgas institūcijas - advokātu kolēģijas -

132pārstāvji (sk. ECT 2015. gada 1. decembra sprieduma

133lietā "Brito Ferrinho Bexiga Villa-Nova v. Portugal",

134pieteikums Nr. 69436/10, 57. punktu).

135Advokāta sniegtā juridiskā palīdzība ir efektīva un nodrošina

136personas tiesību un likumisko interešu aizsardzību taisnīgā tiesā

137tikai tad, ja tiek garantēta konfidencialitāte klienta lietās.

138Var būt tādas situācijas, kad konfidencialitātes princips liedz

139pieprasīt ziņas ne tikai par advokāta sniegtās juridiskās

140palīdzības saturu, bet arī par to, kādām konkrētām personām tā

141sniegta. Šāds aizliegums attiecas arī uz valsts iestādēm, kam

142jārespektē advokāta neatkarība.

143Saeima atbildes rakstā norāda, ka advokāta konfidencialitātes

144princips attiecoties tikai uz to informāciju, kas viņam kļuvusi

145zināma, sniedzot juridisko palīdzību. Tas neliedzot advokātam

146izpaust informāciju par to, kura klienta interesēs un par kādu

147samaksu juridiskā palīdzība ir sniegta. Taču šāds Saeimas

148viedoklis varētu nonākt pretrunā ar Advokatūras likuma

1496. pantā noteiktajām advokātu profesionālās darbības

150garantijām. Kā jau iepriekš tika norādīts, dažkārt jau pats

151fakts, ka juridiskā palīdzība sniegta konkrētai personai, ir

152pilnībā konfidenciāls. Turklāt saskaņā ar Advokatūras likuma

15367. pantu advokāts nedrīkst izpaust sava klienta noslēpumus

154arī pēc atbrīvošanās no lietas vešanas vai pēc lietas

155pabeigšanas.

156Valsts amatpersonai noteiktais pienākums deklarācijā ietvert

157normatīvajos tiesību aktos prasīto informāciju par noslēgtajiem

158uzņēmuma un pilnvarojuma līgumiem un šo līgumu pusēm, kā arī

159ienākumiem un to gūšanas avotu var nonākt pretrunā ar advokāta

160darbības konfidencialitātes principu, jo tādējādi tiktu atklāta

161informācija par to, ka advokāts sniedzis juridisko palīdzību

162konkrētai personai. Turklāt Interešu konflikta novēršanas likumā

163ietvertais regulējums paredz valsts institūcijām tiesības

164pieprasīt papildu informāciju un dokumentus saistībā ar

165deklarācijā ietvertajām ziņām. Līdz ar to varētu tikt pārkāpta

166advokāta konfidencialitāte viņa klienta lietās un nebūtu

167nodrošinātas personu tiesības uz taisnīgu tiesu.

16821.3. Pieteikumos uzsvērts, ka Pieteikumu

169iesniedzēju pamattiesības ierobežo Interešu konflikta novēršanas

170likumā valsts amatpersonai noteiktais aizliegums nodarboties ar

171reklāmu.

172Interešu konflikta novēršanas likuma 17. pants aizliedz

173valsts amatpersonai nodarboties ar jebkāda veida reklāmu, izņemot

174gadījumus, kad tas ietilpst šīs valsts amatpersonas amata

175pienākumos. Maksātnespējas likums administratoriem nenosaka tādus

176amata pienākumus, kas būtu saistīti ar reklāmu.

177Savukārt Advokatūras likuma 113. pants noteic, ka

178piedāvāt advokāta palīdzību lietu vešanai tiesās, kā arī reklamēt

179šādu palīdzību ir tiesīgi vienīgi Latvijas zvērināti advokāti un

180zvērinātu advokātu palīgi. Tātad Advokatūras likums ļauj

181advokātiem reklamēt savus pakalpojumus. Arī Latvijas Zvērinātu

182advokātu padomes 2010. gada 23. marta lēmumā

183Nr. 77 "Latvijas zvērinātu advokātu personiskās

184reklāmas pamatprincipi" skaidrots, ka advokāts var informēt

185par sniedzamo juridisko palīdzību, reklāmā iekļaujot arī

186informāciju par advokāta profesionālo darbību.

187Advokāta tiesības reklamēt savu profesionālo darbību nodrošina

188to, ka personas tiek informētas par iespēju saņemt juridisko

189palīdzību no advokāta. Taču Interešu konflikta novēršanas likuma

19017. pantā noteiktais, ka valsts amatpersonai ir aizliegts

191nodarboties ar jebkāda veida reklāmu, attiecas arī uz

192administratoriem, kuri vienlaikus ir advokāti.

193Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka tiesības uz taisnīgu

194tiesu ietver arī personas tiesības uz juridisko palīdzību (sk.

195Satversmes tiesas 2003. gada 6. oktobra sprieduma lietā

196Nr. 2003-08-01 secinājumu daļas 1. punktu).

197Objektīva iespēja saņemt juridisko palīdzību no advokāta

198nodrošina personai Satversmes 92. pantā nostiprinātās

199pamattiesības uz taisnīgu tiesu (sk. Satversmes tiesas

2002014. gada 7. februāra sprieduma lietā

201Nr. 2013-04-01 24. un 26. punktu). Tādējādi

202personai ir jābūt faktiskai iespējai pēc savas izvēles saņemt

203juridisko palīdzību no advokāta un savukārt advokātam ir jābūt

204iespējai šādus pakalpojumus piedāvāt.

205Konkrētajā situācijā, kad Pieteikumu iesniedzēji ir

206administratori, kuri vienlaikus darbojas arī kā advokāti,

207Interešu konflikta novēršanas likumā noteiktais aizliegums

208nodarboties ar reklāmu negatīvi ietekmē advokāta sniegtās

209juridiskās palīdzības pieejamību, turklāt sašaurina Pieteikumu

210iesniedzēju iespējas piedāvāt savus pakalpojumus un tādējādi

211ierobežo viņu tiesības saglabāt pašu izvēlēto nodarbošanos.

21221.4. Satversmes tiesa secina, ka Interešu

213konflikta novēršanas likumā valsts amatpersonai noteiktais

214aizliegums nodarboties ar reklāmu nav savienojams ar Advokatūras

215likumu, kas nosaka kārtību, kādā advokāti var reklamēt savu

216darbību, tādējādi nodrošinot personām iespēju saņemt juridisko

217palīdzību no advokāta. Jāņem vērā tas, ka administrators, kurš

218vienlaikus ir arī advokāts, var būt aizstāvis kriminālprocesā.

219Advokātam, aizstāvot savu klientu, ir jābūt neatkarīgam, jo tikai

220tad advokāta sniegtā juridiskā palīdzība nodrošinās personas

221tiesību un likumisko interešu aizsardzību taisnīgā tiesā. Tomēr

222apstrīdētās normas var pakļaut riskam advokāta neatkarību

223kriminālprocesā. Tāpat sakarā ar valsts amatpersonai noteikto

224pienākumu iesniegt valsts amatpersonas deklarāciju, kurā

225citastarp norādāma informācija par klientiem un noslēgtajiem

226darījumiem, var rasties tādas situācijas, kad konfidencialitāte

227un personu tiesības uz taisnīgu tiesu netiek nodrošinātas. Tātad

228Pieteikuma iesniedzējiem kā valsts amatpersonām savā

229profesionālajā darbībā nākas ievērot tādus pienākumus un

230aizliegumus, kas apdraud viņu iegūtās tiesības darboties gan kā

231administratoram, gan kā advokātam.

232Tādējādi ar apstrīdētajām normām

233tiek ierobežotas Pieteikumu iesniedzējiem Satversmes

234106. panta pirmajā teikumā noteiktās tiesības saglabāt esošo

235nodarbošanos.

23622. Satversmes 106. panta pirmajā teikumā

237ietvertās tiesības saglabāt esošo nodarbošanos var tikt

238ierobežotas, taču Satversmes tiesai ir jāizvērtē, vai

239ierobežojums ir attaisnojams, proti, vai: 1) tas ir noteikts

240ar likumu; 2) tam ir leģitīms mērķis; 3) tas ir

241samērīgs (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2003. gada

24220. maija sprieduma lietā Nr. 2002-21-01 secinājumu

243daļas 2. punktu).

24423. Lai gan apstrīdētās normas vērtējamas kā

245vienots regulējums, tomēr Satversmes tiesai ir jāpārbauda, vai

246katra no apstrīdētajām normām ir pieņemta pienācīgā kārtībā.

247Pieteikumu iesniedzēji norāda, ka apstrīdētajās normās

248noteiktais pamattiesību ierobežojums nav noteikts ar pienācīgā

249kārtā pieņemtu likumu.

250Satversmes tiesa vairākkārt norādījusi, ka tiesību normas

251pieņemšanas kārtības ievērošana ir tiesību normas spēkā esamības

252priekšnoteikums (sk. Satversmes tiesas 2005. gada

25321. novembra sprieduma lietā Nr. 2005-03-0306

25410.4. punktu un 2008. gada 23. septembra sprieduma

255lietā Nr. 2008-01-03 14. punktu). Lai izvērtētu

256apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma

257atbilstību Satversmes 106. panta pirmajam teikumam,

258visupirms jāpārbauda, vai pamattiesību ierobežojums ir noteikts

259ar pienācīgā kārtā pieņemtu likumu, t.i.:

2601) vai likums ir pieņemts, ievērojot normatīvajos tiesību

261aktos paredzēto kārtību;

2622) vai likums ir izsludināts un publiski pieejams atbilstoši

263normatīvo tiesību aktu prasībām;

2643) vai likums ir pietiekami skaidri formulēts, lai persona

265varētu izprast no tā izrietošo tiesību un pienākumu saturu un

266paredzēt tā piemērošanas sekas, kā arī vai likums nodrošina

267aizsardzību pret tā patvaļīgu piemērošanu (sk., piemēram,

268Satversmes tiesas 2015. gada 8. aprīļa sprieduma lietā

269Nr. 2014-34-01 14. punktu).

27023.1. Pieteikumos norādīts, ka pastāv šaubas par

271to, vai apstrīdētā 2014. gada 25. septembra likuma

272"Grozījumi Maksātnespējas likumā" norma pieņemta

273pienācīgā kārtībā. Pieteikumu iesniedzēju iebildumi pret

274apstrīdētās normas pieņemšanas kārtību saistīti ar apstākli, ka

275šī norma likumprojektā tika iestrādāta tikai pirms tā trešā

276lasījuma.

2772012. gada 24. septembrī Saeimai tika iesniegts

278likumprojekts "Grozījumi Maksātnespējas likumā"

279(Nr. 367/Lp11). Saeimas deputāts Andrejs Judins ar

2802013. gada 27. decembra vēstuli

281Nr. 8/3-22-2006-11/13 "Priekšlikums likumprojekta

282"Grozījumi Maksātnespējas likumā" (Nr. 367/Lp11)

283trešajam lasījumam", kura adresēta Saeimas Tautsaimniecības,

284agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, iesniedza

285priekšlikumu papildināt Maksātnespējas likuma 9. panta pirmo

286daļu ar tekstu, ka "amata darbībā maksātnespējas procesa

287administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām" (sk.

288lietas materiālu 3. sēj. 70. lpp.). Šis

289priekšlikums tika iekļauts likumprojektā "Grozījumi

290Maksātnespējas likumā" (Nr. 367/Lp11) trešajam

291lasījumam. Saeima 2014. gada 25. septembra sēdē

292atbalstīja likumprojektu Nr. 367/Lp11 trešajā lasījumā.

293Satversmes tiesa jau iepriekš secinājusi, ka Saeima trešajā

294lasījumā ir tiesīga pieņemt normas arī attiecībā uz tādu

295jautājumu, ko sākotnēji iesniegtajā likumprojektā regulēt nebija

296paredzēts (sk. Satversmes tiesas 2009. gada

29730. oktobra sprieduma lietā Nr. 2009-04-06

29811.2. punktu).

299Pieteikumu iesniedzēji norāda arī uz to, ka abu apstrīdēto

300normu pieņemšanas procesā nav ņemtas vērā to administratoru

301intereses, kuri vienlaikus ir arī advokāti, un nav notikušas

302diskusijas ar nozares ekspertiem un juristiem.

303No lietas materiālos ietvertajiem sēžu protokoliem un

304audioierakstiem izriet, ka diskusijas par administratoru darbības

305uzraudzības reformu un administratoru pielīdzināšanu valsts

306amatpersonām Interešu konflikta novēršanas likuma izpratnē

307notikušas Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes sēdē,

308kurā piedalījies arī biedrības "Latvijas Sertificēto

309maksātnespējas procesa administratoru asociācija" pārstāvis

310(sk. lietas materiālu 3. sēj. 11.-15. lpp.).

311Tāpat biedrība "Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa

312administratoru asociācija" iebildumus pret administratoru

313pielīdzināšanu valsts amatpersonām izteikusi Saeimas

314Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas

315komisijai adresētajās vēstulēs, lūdzot nenodot likumprojektu

316Nr. 367/Lp11 izskatīšanai trešajā lasījumā (sk. lietas

317materiālu 3. sēj. 76.-86. un

318114.-125. lpp.).

319Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par interešu

320konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā""

321(Nr. 1273/Lp11) izskatīts steidzamības kārtībā. No lietas

322materiāliem izriet, ka gan biedrības "Latvijas Sertificēto

323maksātnespējas procesa administratoru asociācija" pārstāvji,

324gan zvērināti advokāti V. Ritenberga un R. Sjademe

325piedalījušies Saeimas Juridiskās komisijas sēdēs un tiem bijusi

326iespēja paust savu viedokli par administratoru pielīdzināšanu

327valsts amatpersonām Interešu konflikta novēršanas likuma izpratnē

328(sk. lietas materiālu 3. sēj.

329114.-122. lpp.).

330Satversmes tiesas praksē atzīts - lai gan normu adresātu

331viedokli būtu vēlams uzklausīt, tomēr nedz Satversme, nedz

332Saeimas kārtības rullis nenosaka šādu uzklausīšanu par obligātu

333priekšnoteikumu tiesību normu pieņemšanai. Tiesību normu adresātu

334viedoklis par šo normu projektu nevar liegt Saeimai pieņemt

335lēmumus (sk. Satversmes tiesas 2015. gada 25. marta

336sprieduma lietā Nr. 2014-11-0103

33718.1. punktu).

338Līdz ar to no lietas materiāliem izriet, ka apstrīdētās normas

339pieņemtas, ievērojot normatīvajos tiesību aktos paredzēto

340kārtību.

34123.2. Lietā nav strīda par to, ka apstrīdētās

342normas ir izsludinātas normatīvajos tiesību aktos paredzētajā

343kārtībā un bijušas publiski pieejamas. Tātad apstrīdētās normas

344ir izsludinātas un publiski pieejamas atbilstoši normatīvo

345tiesību aktu prasībām.

34623.3. Satversmes tiesa ir norādījusi, ka tiesību

347normai, kas ierobežo personas pamattiesības, jābūt formulētai

348pietiekami precīzi, lai indivīds, nepieciešamības gadījumā

349atbilstoši konsultējoties, varētu plānot savu rīcību (sk.

350Satversmes tiesas 2011. gada 11. maija sprieduma lietā

351Nr. 2010-55-0106 13.1. punktu).

352Pieteikumā citastarp norādīts, ka apstrīdētās normas esot

353neskaidras, jo neesot saprotams, kādas jaunas tiesības un

354pienākumus personai radīšot tajās ietvertais regulējums.

355Norma ir atzīstama par neskaidru tad, ja ar iztulkošanas

356paņēmienu palīdzību nav iespējams noskaidrot tās patieso jēgu

357(sk. Satversmes tiesas 2011. gada 30. marta

358sprieduma lietā Nr. 2010-60-01 15.2. punktu).

359Apstrīdētās normas nosaka vien to, ka administratori amata

360darbībā ir pielīdzināmi valsts amatpersonām Interešu konflikta

361novēršanas likuma izpratnē. Kādus pienākumus un ierobežojumus

362personai uzliek valsts amatpersonas statuss, to nosaka citas

363Interešu konflikta novēršanas likuma normas. Tātad, lai

364noskaidrotu, kādas tiesiskās sekas Pieteikumu iesniedzējiem rada

365apstrīdētās normas, tās aplūkojamas sistēmiski ar citām Interešu

366konflikta novēršanas likuma normām. Tas, ka attiecīgie pienākumi

367un ierobežojumi izriet no vairākām likuma normām, nenozīmē, ka

368apstrīdētās normas būtu atzīstamas par nesaprotamām un

369neskaidrām.

370Papildus norādāms, ka Tieslietu ministrija 2015. gada

37111. maijā sarīkojusi semināru "Administrators - valsts

372amatpersona", kura mērķis bija iepazīstināt administratorus

373ar plānotajām normatīvā regulējuma izmaiņām, ņemot vērā to, ka

3742016. gada 1. janvārī stāsies spēkā Interešu konflikta

375novēršanas likuma normas, kas administratoriem piešķir valsts

376amatpersonas statusu.

377Līdz ar to apstrīdētajās normās

378ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu.

37924. Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir

380jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

381ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

382labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada

38322. novembra sprieduma lietā Nr. 2011-04-01

38416. punktu). Satversmes 116. pants noteic, ka

385Satversmes 106. pantā paredzētās tiesības "var

386ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu

387cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības

388drošību, labklājību un tikumību".

38924.1. Ja ir noteikti tiesību ierobežojumi, tad

390pienākums uzrādīt un pamatot šādu ierobežojumu leģitīmo mērķi

391Satversmes tiesas procesā visupirms ir institūcijai, kas izdevusi

392apstrīdēto aktu, konkrētajā gadījumā - Saeimai.

393Saeima norāda, ka apstrīdētās normas pieņemtas, lai

394nodrošinātu administratoru darbības caurskatāmību, mazinātu

395interešu konflikta un korupcijas risku administratoru darbībā, kā

396arī stiprinātu sabiedrības uzticēšanos administratoriem. Proti,

397pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis esot citu cilvēku

398tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzība (sk. lietas

399materiālu 5. sēj. 84.-85. lpp.). Tieslietu

400ministrija norāda, ka apstrīdētās normas nodrošinot tiesisku

401maksātnespējas procesa norisi, parādnieku, kreditoru un trešo

402personu tiesību aizsardzību maksātnespējas procesā, kā arī

403sabiedrības tiesisku un ekonomisku paļāvību uz valsts iedibināto

404finansiālās stabilitātes sistēmu. Turklāt apstrīdētajām normām

405esot preventīva nozīme, jo tās novēršot valsts amatpersonu amata

406pienākumu pildīšanu interešu konflikta situācijā (sk. lietas

407materiālu 5. sēj. 93. un 101. lpp.).

408Lai konstatētu, kāds ir pamattiesību ierobežojuma leģitīmais

409mērķis, Satversmes tiesai jānoskaidro, kādēļ likumdevējs

410konkrētajā gadījumā administratorus to amata darbībā

411pielīdzinājis valsts amatpersonām.

41224.2. Maksātnespējas likuma 1. pantā

413noteikts, ka šā likuma mērķis ir veicināt finansiālās grūtībās

414nonākuša parādnieka saistību izpildi un, ja iespējams,

415maksātspējas atjaunošanu, piemērojot likumā noteiktos principus

416un tiesiskos risinājumus.

417Satversmes tiesa jau atzinusi, ka maksātnespējas process ir

418vērsts galvenokārt uz kreditoru un parādnieku tiesību aizsardzību

419(sk. Satversmes tiesas 2010. gada 20. aprīļa lēmuma

420par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2009-100-03

4219.4. punktu).

422Satversmes tiesa, izvērtējot administratoriem noteiktās

423kvalifikācijas prasības, atzinusi, ka administrators ir tiesas

424iecelta persona, kura pilda valstij nozīmīgas funkcijas (sk.

425Satversmes tiesas 2011. gada 22. novembra sprieduma

426lietā Nr. 2011-04-01 19.4. punktu). Administratora

427galvenais uzdevums ir nodrošināt maksātnespējas procesa

428efektivitāti (sk. Satversmes tiesas 2006. gada

42923. februāra sprieduma lietā Nr. 2005-22-01

43010.2. punktu). Turklāt administratoram, pildot amata

431pienākumus, jāgādā par maksātnespējas procesa likumīgu

432norisi.

433Maksātnespējas likums paredz administratoram plašas pilnvaras

434juridiskās personas maksātnespējas procesā un fiziskās personas

435maksātnespējas procesā, citastarp pilnvarojot administratoru

436pārņemt parādnieka mantu un rīkoties ar to, pieņemt lēmumus, kas

437ietekmē kreditoru intereses, kā arī kļūt par faktiski vienīgo

438maksātnespējīgā komersanta likumīgo vadītāju (amatpersonu) ar

439visplašākajām tiesībām pieņemt lēmumus un slēgt darījumus. Taču

440ne Maksātnespējas likums, ne citi normatīvie tiesību akti

441neparedz administratora profesijas piederību pie kādas amatu

442grupas un līdz ar to arī neparedz administratoram nevienai amatu

443grupai raksturīgus pienākumus un ierobežojumus (sk. Tieslietu

444ministrijas informatīvo ziņojumu "Par maksātnespējas procesa

445administratora darbības uzraudzības sistēmas pilnveidošanu",

446kas pieņemts zināšanai Ministru kabineta 2013. gada

44710. decembra sēdē). Maksātnespējas administrācija

448norāda, ka, neraugoties uz Maksātnespējas likuma regulējumu, kas

449jau paredz administratoru darbības kontroli un nepieļauj

450administratora amata pienākumu izpildi interešu konflikta

451situācijā, sūdzību par administratoru darbu joprojām ir diezgan

452daudz (sk. lietas materiālu 5. sēj.

45367.-68. lpp.).

454Arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

4552015. gada 25. februāra ziņojumā par Latviju norādījusi

456uz zemo maksātnespējas procesa efektivitāti, proti, uz to, ka

457kreditoru līdzekļu atgūšanas rādītāji ir zemi un sekmīgu

458maksātspējas atjaunošanas gadījumu skaits - neliels.

459Maksātnespējas procesu ļaunprātīga izmantošana var negatīvi

460ietekmēt ekonomiku un radīt zaudējumus galvenajām tajā

461ieinteresētajām pusēm: uzņēmumiem, ieguldītājiem, darbiniekiem un

462valsts sektoram (sk.: OECD Economic Surveys: Latvia

4632015, p. 99. Pieejams: http://www.oecd.org/). Līdz ar to

464administratoru darbības uzraudzības un kontroles uzlabošana ir

465nozīmīgs valsts politikas jautājums.

46624.3. Interešu konflikta novēršanas likuma

4672. pantā noteikts, ka likuma mērķis ir nodrošināt valsts

468amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras

469valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru

470personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts

471amatpersonas darbību, veicināt valsts amatpersonu darbības

472atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības

473uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai.

474Var piekrist Saeimai, ka likumdevējs administratorus to amata

475darbībā pielīdzinājis valsts amatpersonām citastarp tādēļ, lai

476nodrošinātu administratoru darbības caurskatāmību, kā arī

477mazinātu interešu konflikta un korupcijas risku. Administratoru

478pielīdzināšana valsts amatpersonām var sekmēt ne vien kreditoru

479un parādnieka tiesību un interešu aizsardzību maksātnespējas

480procesā, bet arī sabiedrības uzticēšanos maksātnespējas normatīvā

481regulējuma efektivitātei. Apstrīdētajās normās noteiktajam

482pamattiesību ierobežojumam jānodrošina administratoru darbības

483atbilstība sabiedrības interesēm, kā arī jāveicina administratoru

484darbības atklātums.

485Tādējādi apstrīdētajās normās ietvertais regulējums ir vērsts

486uz to, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, proti, kreditoru un

487parādnieku tiesības un intereses maksātnespējas procesā.

488Maksātnespējas procesa efektīva un likumīga norise ir nozīmīga

489visai valsts ekonomikai, tātad apstrīdētās normas kalpo arī tādam

490mērķim kā sabiedrības labklājības aizsardzība.

491Līdz ar to pamattiesību

492ierobežojumam ir leģitīms mērķis - citu cilvēku tiesību un

493sabiedrības labklājības aizsardzība.

49425. Izvērtējot pamattiesību ierobežojuma

495samērīgumu, Satversmes tiesai jāpārbauda:

4961) vai izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa

497sasniegšanai jeb vai ar izraudzīto līdzekli var sasniegt leģitīmo

498mērķi;

4992) vai šāda rīcība ir nepieciešama jeb vai leģitīmo mērķi

500nevar sasniegt ar indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem

501līdzekļiem;

5023) vai ierobežojums ir atbilstošs jeb vai labums, ko iegūst

503sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām nodarīto

504kaitējumu.

505Ja, izvērtējot tiesību normu, tiek atzīts, ka tā neatbilst

506kaut vienam no šiem kritērijiem, tā neatbilst arī samērīguma

507principam un ir prettiesiska (sk., piemēram, Satversmes tiesas

5082007. gada 16. maija sprieduma lietā

509Nr. 2006-42-01 11. punktu).

51026. Likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti

511leģitīmā mērķa sasniegšanai, ja ar konkrēto regulējumu šis mērķis

512tiek sasniegts (sk., piemēram, Satversmes tiesas

5132010. gada 7. oktobra sprieduma lietā

514Nr. 2010-01-01 13. punktu).

515Interešu konflikta novēršanas likums citastarp reglamentē

516ierobežojumus un aizliegumus, kas jāievēro valsts amatpersonām,

517valsts amatpersonu mantiskā stāvokļa deklarēšanu, kā arī valsts

518amatpersonu deklarāciju pārbaudes mehānismu.

519Valsts amatpersonas statuss uzliek personai pienākumu iesniegt

520valsts amatpersonas deklarāciju. Saskaņā ar Interešu konflikta

521novēršanas likuma 26. pantu šī deklarācija, izņemot tās

522nepublicējamo daļu, ir publiski pieejama. Tāpat Interešu

523konflikta novēršanas likumā noteikta kārtība, kādā tiek veikta

524deklarāciju un tajās atspoguļoto faktu pārbaude.

525Interešu konflikta novēršanas likuma 30. panta pirmajā

526daļā noteikts, ka par šā likuma pārkāpumiem personu sauc pie

527likumos noteiktās atbildības. Valsts amatpersonai saskaņā ar šā

528panta noteikumiem ir pienākums atlīdzināt nodarītos zaudējumus.

529Saskaņā ar Interešu konflikta novēršanas likuma 31. panta

530pirmo daļu Birojam un VID ir pienākums par valsts amatpersonas

531darbībā konstatētajiem šā likuma pārkāpumiem informēt sabiedrību,

532ievietojot informāciju attiecīgās institūcijas mājaslapā

533internetā.

534Šis regulējums vērsts uz to, lai nodrošinātu administratoru

535darbības caurskatāmību, mazinātu interešu konflikta un korupcijas

536risku. Efektīvs un caurskatāms maksātnespējas process ir viens no

537faktoriem, kas nodrošina ekonomisko izaugsmi un stabilitāti.

538Līdz ar to likumdevēja izraudzītie

539līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai.

54027. Pamattiesību ierobežojums ir nepieciešams, ja

541nepastāv citi līdzekļi, kuri būtu tikpat iedarbīgi un kurus

542izvēloties personu pamattiesības tiktu ierobežotas mazāk.

543Satversmes tiesas kompetencē ir pārbaudīt, vai konkrētajā

544gadījumā ir pienācīgi apsvērtas iespējas izmantot tādus

545alternatīvus līdzekļus, kas personai Satversmē noteiktās

546pamattiesības aizskartu mazāk, bet leģitīmo mērķi ļautu sasniegt

547tādā pašā kvalitātē (sk. Satversmes tiesas 2012. gada

54830. janvāra sprieduma lietā Nr. 2011-09-01

54914. punktu).

55027.1. Pieteikumu iesniedzēji norāda, ka jau šobrīd

551ir izveidota un pastāv visaptveroša un pietiekama administratoru

552darbības uzraudzības sistēma. Ja pastāvošā administratoru

553darbības uzraudzības sistēma nav efektīva, to varot uzlabot,

554izdarot grozījumus normatīvajos tiesību aktos un pilnveidojot to

555piemērošanu. Tātad Satversmes tiesai jānoskaidro, kāda ir

556pastāvošā administratoru uzraudzības sistēma un vai tās iespējamā

557pilnveidošana ir saudzējošāks apstrīdētajās normās ietvertā

558pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanas

559līdzeklis.

560Administratoru darbības uzraudzības sistēma ir reglamentēta

561Maksātnespējas likumā. Pirmkārt, saskaņā ar Maksātnespējas likuma

56285. pantu pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa

563pasludināšanas administrators katru ceturksni sagatavo un

564elektroniski nosūta kreditoriem un Maksātnespējas administrācijai

565savas darbības pārskatu. Kāda informācija norādāma administratora

566darbības pārskata veidlapā, to nosaka Ministru kabineta

5672010. gada 26. oktobra noteikumi Nr. 1003

568"Noteikumi par maksātnespējas procesa administratora

569darbības pārskatu un tā aizpildīšanas kārtību". Pārskatā

570norāda maksātnespējas procesa nodrošināšanas izmaksas, no kādiem

571līdzekļiem un kādā apmērā segtas maksātnespējas procesa izmaksas,

572informāciju par parādnieka mantu, parādnieka gūtajiem ienākumiem,

573naudas summām, ko parādnieks novirzījis kreditoru prasījumu un

574maksātnespējas procesa izmaksu segšanai. Tāpat pārskatā ietver

575informāciju par kreditoriem izmaksātajām summām, administratora

576izvērtētajiem parādnieka darījumiem, administratora uzsāktajām

577tiesvedībām, kreditoru sapulcēm un turpmāk plānotajām darbībām

578maksātnespējas procesā. Tātad administratora darbības pārskats

579ietver tikai tādas ziņas, kas saistītas ar konkrēto

580maksātnespējas procesu, bet nesniedz pilnīgu priekšstatu par

581visiem administratora ienākumiem.

582Otrkārt, administratoru darbu Maksātnespējas administrācija

583var kontrolēt, izmantojot Maksātnespējas likuma 174. panta

584otrajā daļā minētos instrumentus, citastarp tā var iesniegt

585tiesai pieteikumu par administratora atcelšanu no tiesiskās

586aizsardzības procesa un administratora pienākumu pildīšanas.

587Lai nodrošinātu tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās

588personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas

589maksātnespējas procesa uzraudzību, Maksātnespējas administrācija

590saskaņā ar Maksātnespējas likuma 174. panta pirmo daļu

591kontrolē administratora darbību tiesiskās aizsardzības procesā,

592juridiskās personas maksātnespējas procesā un fiziskās personas

593maksātnespējas procesā, kā arī izskata sūdzības par

594administratora rīcību. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma

595174. panta otro daļu Maksātnespējas administrācija tiesiskās

596aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa

597un fiziskās personas maksātnespējas procesa uzraudzības

598nodrošināšanai ir tiesīga pieprasīt no valsts un pašvaldību

599institūcijām ar tiesiskās aizsardzības procesu un maksātnespējas

600procesu saistīto informāciju, nepieciešamās ziņas un dokumentus

601par tiesiskās aizsardzības procesu un maksātnespējas procesa

602norisi; pieprasīt un saņemt no administratora nepieciešamās ziņas

603un attiecīgos dokumentus par tiesiskās aizsardzības procesa un

604maksātnespējas procesa norisi; pieprasīt, lai administrators

605uzrāda dokumentu oriģinālus, un saņemt administratora rīcības

606likumības pārbaudei nepieciešamo dokumentu norakstus; pieprasīt

607un saņemt administratora paskaidrojumus par viņa rīcību tiesiskās

608aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā; uzaicināt

609administratoru ierasties Maksātnespējas administrācijā, lai

610sniegtu paskaidrojumus par tiesiskās aizsardzības procesa un

611maksātnespējas procesa norisi; uzlikt administratoram tiesisku

612pienākumu; iesniegt tiesai pieteikumu par administratora

613atcelšanu no tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas

614procesa administratora pienākumu pildīšanas; ierosināt jautājumu

615par administratora sertifikāta darbības izbeigšanu vai

616anulēšanu.

617Kā izriet no minētajām tiesību normām, Maksātnespējas

618administrācijas uzdevums ir uzraudzīt tiesiskās aizsardzības

619procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās

620personas maksātnespējas procesa atbilstību normatīvajiem tiesību

621aktiem, kontrolējot administratoru rīcību. Administratora rīcību

622Maksātnespējas administrācija var pārbaudīt un kontrolēt,

623izmantojot Maksātnespējas likuma 174. panta otrajā daļā

624minētos instrumentus. Tomēr arī šī kontrole ir saistīta tikai ar

625konkrēto maksātnespējas procesu. Turklāt, kā norāda

626Maksātnespējas administrācija, šis kontroles mehānisms nav

627pietiekams administratoru darbības caurskatāmības nodrošināšanai

628(sk. lietas materiālu 5. sēj. 65. lpp.).

629Treškārt, arī tiesa kontrolē administratoru darbību, izskatot

630sūdzības par administratora lēmumiem un rīcību konkrētā

631maksātnespējas procesā. Turklāt administratora darbības

632uzraudzību nodrošina arī kreditori, kuriem Maksātnespējas likums

633paredz visai plašas kontroles iespējas. Taču arī tiesas un

634kreditoru veiktā uzraudzība ir aprobežota ar konkrētas lietas

635ietvariem, kas ne vienmēr ļauj gūt pilnīgu priekšstatu par

636administratora darbību.

637Pieteikumu iesniedzēji nav norādījuši, kādi grozījumi būtu

638izdarāmi administratoru darbības uzraudzības regulējumā, lai viņu

639pamattiesības tiktu ierobežotas mazāk. Pieteikumos minētie

640apsvērumi par nepieciešamību pilnveidot administratoru darbības

641uzraudzību ir saistīti ar jau spēkā esošā normatīvā regulējuma

642piemērošanas uzlabošanu. Taču iespējamā tiesību normu

643piemērošanas uzlabošana nav vērtējama kā alternatīvs leģitīmā

644mērķa sasniegšanas līdzeklis.

64527.2. Pieteikumu iesniedzēji par saudzējošāku, bet

646tikpat efektīvu administratoru darbības kontroles uzlabošanas

647līdzekli uzskata to, ka administratoriem būtu noteikts pienākums

648iesniegt vēl kādus pārskatus vai deklarācijas, bet netiktu

649noteikts valsts amatpersonas statuss. Arī pieaicinātā persona

650A. Strupišs norāda, ka alternatīvs līdzeklis varētu būt

651regulējums, kas uzliktu administratoriem pienākumu iesniegt tādu

652ienākumu deklarāciju, kas pēc satura būtu līdzīga valsts

653amatpersonas deklarācijai, bet nepielīdzinātu administratorus

654valsts amatpersonām (sk. lietas materiālu 5. sēj.

655149. lpp.).

656Izšķiršanās par to, vai administratori amata darbībā ir

657pielīdzināmi valsts amatpersonām, ir likumdevēja kompetences

658jautājums, un šāda pielīdzināšana pati par sevi vēl nenozīmē

659neatbilstību Satversmei. Tomēr Satversmes tiesa jau iepriekš ir

660norādījusi, ka tā ir tiesīga pārbaudīt, vai pastāv tādi

661saudzējošāki leģitīmā mērķa sasniegšanas līdzekļi, kurus

662izvēloties Pieteikumu iesniedzēju pamattiesības tiktu ierobežotas

663mazāk.

664Saeima norāda, ka apstrīdētās normas ir daļa no administratoru

665darbības uzraudzības reformas, kas ir diezgan apjomīga (sk.

666lietas materiālu 1. sēj. 150. lpp.). Ieviešot tik

667nozīmīgas izmaiņas administratoru darbības uzraudzībā,

668likumdevējam ir jāizvērtē, vai administratoriem papildus

669noteiktie ierobežojumi, aizliegumi un pienākumi nesamērīgi

670neierobežo viņu pamattiesības. Grozot administratoru darbības

671uzraudzības regulējumu, likumdevējam jāizvēlas tādi leģitīmā

672mērķa sasniegšanas līdzekļi, kas nodrošinātu arī to

673administratoru pamattiesību aizsardzību, kuri ir advokāti.

674Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka tā pati nemeklē optimālus

675risinājumus, jo tas ir likumdevēja uzdevums. Tiesa var vienīgi

676norādīt, ka šādi saudzējošāki līdzekļi pastāv (sk. Satversmes

677tiesas 2005. gada 4. novembra sprieduma lietā

678Nr. 2005-09-01 14.3. punktu).

679Izskatāmajā gadījumā šādi saudzējošāki līdzekļi varētu būt

680izņēmumu paredzēšana attiecībā uz tiem Interešu konflikta

681novēršanas likumā valsts amatpersonai noteiktajiem aizliegumiem,

682kas nav savienojami ar advokātu profesionālās darbības

683garantijām, kuras visupirms noteiktas Advokatūras likumā.

684Piemēram, likumdevējs varētu neattiecināt uz administratoriem,

685kuri vienlaikus ir arī advokāti, Interešu konflikta novēršanas

686likumā noteikto aizliegumu nodarboties ar reklāmu.

687Tāpat ar apstrīdētajām normām Pieteikumu iesniedzējiem radītās

688nelabvēlīgās sekas varētu mazināt, ieviešot tādu regulējumu

689attiecībā uz valsts amatpersonas deklarācijas iesniegšanu, kas

690nodrošinātu to administratoru profesionālās darbības garantijas,

691kuri vienlaikus ir arī advokāti. Paredzot administratoriem, kuri

692vienlaikus ir arī advokāti, atšķirīgu regulējumu vienīgi

693attiecībā uz publicējamo un nepublicējamo deklarācijas daļu, viņi

694netiktu atbrīvoti no pienākuma valsts amatpersonas deklarācijā

695norādīt tādu pašu ziņu apjomu, kādu ir pienākums sniegt jebkurai

696valsts amatpersonai. Tas Interešu konflikta novēršanas likuma

697izpildi uzraugošajām institūcijām ļautu uzzināt arī tādu

698informāciju par administratora darbību advokāta amatā, uz kuru

699attiecas konfidencialitātes princips.

70027.3. Satversmes tiesa ir atzinusi - ja izvirzīto

701leģitīmo mērķi var sasniegt ar tādiem līdzekļiem, kas personas

702tiesības ierobežo mazāk, bet vienlaikus prasa nesamērīgi lielu

703ieguldījumu no valsts un sabiedrības, tad nevar uzskatīt, ka

704valstij būtu pienākums šādu līdzekli izvēlēties (sk.

705Satversmes tiesas 2010. gada 6. oktobra sprieduma lietā

706Nr. 2009-113-0106 19.2. punktu).

707To, ka citāda regulējuma izstrāde neprasa nesamērīgi lielus

708ieguldījumus, apliecina fakts, ka likumdevējs 2015. gada

70910. septembrī ir pieņēmis likumu "Grozījumi likumā

710"Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu

711darbībā"", ar ko precizējis regulējumu attiecībā uz

712amatu savienošanu un pienākumu iesniegt valsts amatpersonas

713deklarāciju.

714Attiecībā uz pienākumu iesniegt valsts amatpersonas

715deklarāciju ar 2015. gada 10. septembra likuma

716"Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu

717valsts amatpersonu darbībā"" 8. pantu Interešu

718konflikta novēršanas likuma 26. panta ceturtā daļa

719papildināta ar teikumu šādā redakcijā: "Ja deklarāciju

720iesniedz šā likuma 4. panta pirmās daļas 26. punktā

721minētā valsts amatpersona, papildus šajā daļā norādītajam

722publiski nepieejamā deklarācijas daļa ir ziņas par advokāta

723profesionālās darbības ietvaros izpildāmo uzņēmuma līgumu un

724pilnvarojumu, kā arī informācija par advokāta profesionālās

725darbības ietvaros veiktajiem darījumiem un šo darījumu

726apmēru." Saskaņā ar šā likuma pārejas noteikumu

7279. punktu grozījumi stājas spēkā 2016. gada

7281. janvārī. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, grozījumi

729izdarīti tādēļ, lai deklarācijas publiskojamā daļā netiktu

730norādīta konfidenciāla informācija par advokāta profesionālo

731darbību un tiktu nodrošināta advokāta klienta konfidencialitāte

732(sk. likumprojekta Nr. 275/Lp12 "Grozījumi likumā

733"Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu

734darbībā"" anotāciju).

73527.4. Lietā apkopotie materiāli neliecina par to,

736ka likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, būtu pienācīgi

737izvērtējis, kādas sekas to piemērošana radīs tiem

738administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, un vai ar

739apstrīdētajām normām administratoriem noteiktie ierobežojumi,

740aizliegumi un pienākumi nav pretrunā ar advokāta darbības

741neatkarības un konfidencialitātes principiem. Satversmes tiesa

742norāda, ka advokāti ir gandrīz puse no administratoru kopskaita.

743Proti, 2015. gadā Latvijā bija 333 administratori un no tiem

744158 - zvērināti advokāti (sk. lietas materiālu 5. sēj.

74545. lpp.).

746Satversmes tiesas uzdevums nav paust savu viedokli par

747piemērotāko no dažādiem iespējamiem risinājumiem. Šāda izvēle ir

748likumdevēja tiesības un pienākums. Lietas materiāli neliecina par

749to, ka likumdevējs būtu apzinājis riskus, kādiem apstrīdētās

750normas pakļauj Pieteikumu iesniedzēju pamattiesības, un apsvēris

751alternatīvus līdzekļus, kas nodrošinātu tiem administratoriem,

752kuri vienlaikus ir arī advokāti, likumos paredzētās advokātu

753profesionālās darbības garantijas. Iepriekš norādītais ļauj

754izdarīt secinājumu, ka pastāv tādi Pieteikumu iesniedzēju

755pamattiesības mazāk ierobežojoši līdzekļi, ar kuriem

756apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmo

757mērķi varētu sasniegt līdzvērtīgā kvalitātē. Proti, pastāv

758līdzekļi, kas vienlaikus ar administratoru pielīdzināšanu valsts

759amatpersonām nodrošinātu tām personām, kuras ir ne vien

760administratori, bet arī advokāti, profesionālās darbības

761garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai.

762Satversmes tiesai spriedumā nav jāuzskaita visi iespējamie

763saudzējošākie līdzekļi (sk. Satversmes tiesas 2009. gada

76423. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2008-42-01

76517.2. punktu). Konstatējot, ka ir kaut viens mazāk

766ierobežojošs līdzeklis, ir arī pamats atzīt, ka apstrīdētās

767normas nesamērīgi ierobežo pamattiesības.

768Līdz ar to apstrīdētās normas,

769ciktāl tās nenodrošina administratoriem, kuri vienlaikus ir arī

770advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās

771nodarbošanās saglabāšanai, neatbilst samērīguma principam.

77228. Konstatējot apstrīdēto normu neatbilstību

773Satversmes 106. panta pirmajam teikumam, nav nepieciešams

774papildus vērtēt to atbilstību Satversmes 1. pantam.

77529. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma

77632. panta trešo daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa

777atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību

778normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas

779sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi

780citādi. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 31. panta

78111. punktu Satversmes tiesa var spriedumā norādīt brīdi, ar

782kuru zaudē spēku apstrīdētā tiesību norma (akts), kas atzīta par

783neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai.

784Pieteikumu iesniedzēji ir lūguši apstrīdētās normas attiecībā

785uz viņiem atzīt par spēkā neesošām no to pieņemšanas brīža.

786Apstrīdētā likuma "Grozījumi Maksātnespējas likumā"

787norma pieņemta 2014. gada 25. septembrī, bet

788apstrīdētais likums "Grozījumi likumā "Par interešu

789konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"" -

7902014. gada 30. oktobrī.

791Līdz ar to Satversmes tiesai ir jāapsver, no kura brīža katra

792apstrīdētā norma atzīstama par spēkā neesošu.

79329.1. Apstrīdētais 2014. gada

79430. oktobra likums "Grozījumi likumā "Par interešu

795konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā""

796stāsies spēkā 2016. gada 1. janvārī. Tātad Interešu

797konflikta novēršanas likumā valsts amatpersonai noteiktie

798ierobežojumi, aizliegumi un pienākumi Pieteikumu iesniedzējus

799skars tikai no 2016. gada 1. janvāra.

800Līdz ar to Satversmes tiesai nav pamata atzīt apstrīdēto

8012014. gada 30. oktobra likumu "Grozījumi likumā

802"Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu

803darbībā"" par spēkā neesošu no tā pieņemšanas

804brīža.

80529.2. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma pārejas

806noteikumu 34. punktu apstrīdētā 2014. gada

80725. septembra likuma "Grozījumi Maksātnespējas

808likumā" norma ir stājusies spēkā 2015. gada

8091. martā.

810Satversmes tiesa jau atzinusi, ka, lemjot par brīdi, ar kuru

811apstrīdētā norma (akts) zaudē spēku, jāņem vērā, ka tās uzdevums

812ir pēc iespējas novērst pieteikuma iesniedzēju pamattiesību

813aizskārumu (sk. Satversmes tiesas 2005. gada

81416. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103

81525. punktu). Šādā gadījumā Satversmes tiesai būtu

816jākonstatē, ka apstrīdētā norma rada Pieteikumu iesniedzējiem

817Satversmē garantēto pamattiesību aizskārumu.

818Apstrīdētā 2014. gada 25. septembra likuma

819"Grozījumi Maksātnespējas likumā" norma ir cieši

820saistīta ar apstrīdēto 2014. gada 30. oktobra likumu

821"Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu

822valsts amatpersonu darbībā"". No lietas materiāliem nav

823gūstams apstiprinājums tam, ka apstrīdētā 2014. gada

82425. septembra likuma "Grozījumi Maksātnespējas

825likumā" norma nolēmuma taisīšanas brīdī tik ļoti aizskartu

826Pieteikumu iesniedzēju tiesības, ka šā aizskāruma novēršanai būtu

827nepieciešams noteikt nolēmumam atpakaļvērstu spēku.

828Nolēmumu

829daļa

830Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

831Satversmes tiesa

832nosprieda:

833atzīt 2014. gada

83425. septembra likuma "Grozījumi Maksātnespējas

835likumā" 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra

836likumu "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta

837novēršanu valsts amatpersonu darbībā"", ciktāl tie

838nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri

839vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas

840izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas

841Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

842Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

843Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

844Tiesas sēdes priekšsēdētājs

845A.Laviņš