13. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras profesors

Dr. iur. Jānis Rozenfelds - uzskata, ka apstrīdētās

normas neatbilst Satversmei.

Apstrīdētās normas ierobežojot zemes īpašnieka iespējas

rīkoties ar savu lietu, slēdzot tiesiskus darījumus, jo paredzot

piespiedu nomas līgumu kā vienīgo darījumu ar dzīvokļa īpašnieku.

Nomas maksa piespiedu nomas tiesiskajās attiecībās veidojot

ienākumu no īpašuma, savukārt apstrīdētās normas ierobežojot

īpašnieka iespēju gūt labumu no savas lietas, jo paredzot

likumisku nomas maksas ierobežojumu.

Apstrīdētās normas paredzot sarežģītāku nomas attiecību

nodibināšanas mehānismu, kā arī principiāli mainot tā būtību.

Lai, pamatojoties uz iepriekš spēkā bijušo regulējumu, noteiktu

piespiedu nomas maksas apmēru, bijis nepieciešams zināt zemes

gabalu, par kuru maksājama piespiedu nomas maksa, un tā

kadastrālo vērtību. Turpretī saskaņā ar apstrīdētajām normām esot

nepieciešama zemes un dzīvokļu īpašnieku savstarpēja vienošanās,

lai zemes īpašniekam rastos tiesības saņemt nomas maksu.

Apstrīdētās normas esot konstruētas tā, ka bez līguma nomas

attiecības neesot nodibināmas.

Saeimas norādītais pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis

ar apstrīdētajām normām neesot sasniedzams. Līdzsvars starp zemes

īpašnieku un dzīvokļu īpašnieku interesēm netiekot panākts.

Turklāt apstrīdēto normu pieņemšana esot pretrunā ar likumdevēja

iepriekšējo rīcību un politisko lēmumu atteikties no dalītā

īpašuma. Apstrīdētās normas esot pieņemtas pēc tam, kad Saeimā

pirmajā lasījumā pieņemts likumprojekts, kas vērsts uz dalītā

īpašuma izbeigšanu. Tādējādi neesot konstatējams, ka likumdevēja

politika attiecībā uz dalītā īpašuma tiesisko attiecību turpmāko

regulējumu būtu mērķtiecīga.

Tiesas sēdē J. Rozenfelds papildus norādīja, ka juridiski nav

iespējams izvērtēt, kāda apmēra piespiedu nomas maksas likme ir

atbilstošākā - seši vai trīs procenti. Tomēr neesot skaidrs,

kādēļ likumdevējs, virzoties uz dalītā īpašuma izbeigšanu,

pieņēmis apstrīdētās normas. Apstrīdēto normu regulējums esot

vērsts uz vienu mērķi, bet dalītā īpašuma izbeigšanas likuma

projekts - uz citu mērķi. Turklāt apstrīdētās normas radīšot

jaunas problēmas, tostarp būšot nepieciešams no jauna veidot

judikatūru, piemēram, attiecībā uz kopīpašumā esošo zemi.