14. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras profesors

Dr. iur. Kaspars Balodis - uzskata, ka apstrīdētās

normas neatbilst Satversmes 1. un 105. pantam.

Apstrīdētajās normās ietvertais regulējums zemes īpašniekiem

esot vēl nelabvēlīgāks nekā regulējums, kas atzīts par

neatbilstošu Satversmei ar spriedumu lietā Nr. 2008-36-01 un

spriedumu lietā Nr. 2010-22-01. Atbilstoši Satversmes tiesas

atzītajam likumdevēja noteiktā piespiedu nomas maksa ierobežojot

zemes īpašniekam Satversmes 105. pantā noteiktās tiesības. Šis

pamattiesību ierobežojums esot noteikts ar likumu, tomēr likums

esot pieņemts sasteigti, trūkstot kvalitatīvām diskusijām un

pienācīgam izvērtējumam. Turklāt apstrīdētajās normās lietotais

formulējums "līdz" varot radīt neskaidrības to

piemērošanā.

Pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis esot citu cilvēku,

proti, dzīvokļu īpašnieku tiesību aizsardzība, kas izpaužoties

piespiedu nomas maksas apmēra samazinājumā. Savukārt sabiedrības

labklājības veicināšana nevarot būt konkrētā pamattiesību

ierobežojuma leģitīmais mērķis, jo, izjaucot līdzsvaru starp

zemes īpašnieku un dzīvokļu īpašnieku interesēm, nevarot veicināt

sabiedrības labklājību. Likumdevēja izraudzītie līdzekļi esot

piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai, lai gan dzīvokļu īpašnieku

situācijas uzlabojums tiekot panākts uz zemes īpašnieku

rēķina.

Saeima vairāk nekā 20 gadu laikā neesot atradusi iespēju

izstrādāt detalizētāku, precīzāku un attiecībā uz dažādām

situācijām un personu grupām diferencētu regulējumu, pienācīgi

sabalansējot pušu intereses. Pieņemot apstrīdētās normas, neesot

meklēti alternatīvi līdzekļi, kas aizsargātu dzīvokļu īpašniekus

un vienlaikus mazāk ierobežotu zemes īpašnieku tiesības. Par

vienu no alternatīvām varētu uzskatīt kadastrālās vērtības

pieauguma apturēšanu. Ja dzīvokļu īpašnieku maksājumu

samazināšanos uzskata par sabiedrības ieguvumu, tad tas

neatsverot zemes īpašniekiem nodarīto zaudējumu.

Demokrātiskā tiesiskā valstī esot svarīgi tas, lai persona

tiesības uz īpašumu varētu baudīt ilgtermiņā. Zemes īpašniekiem

esot jārēķinās ar to, ka likumdevējs var pārskatīt likuma

noteikumus par nomas maksas apmēru, tomēr viņiem vajagot būt

pasargātiem no nesamērīgiem nosacījumiem, kādi ietverti

apstrīdētajās normās. Pieteikumu iesniedzēju tiesisko paļāvību

citstarp stiprinājis tas, ka spriedumā lietā Nr. 2008-36-01 un

spriedumā lietā Nr. 2010-22-01 paustas vairākas atziņas, kas

likumdevējam bija jāievēro, pieņemot apstrīdētās normas. Savukārt

pusgada termiņš, kurā bija jāvienojas par to, kāda būs nomas

maksa no 2018. gada 1. janvāra, neesot uzskatāms par saudzējošu

pāreju uz jauno regulējumu. Neesot korekts arī Saeimas

apgalvojums, ka apstrīdētās normas ir regulējums "pārejas

periodā" uz piespiedu nomas institūta pilnveidošanu.

Tiesas sēdē K. Balodis papildus norādīja, ka spriedums lietā

Nr. 2008-36-01 un spriedums lietā Nr. 2010-22-01 pieņemti

ekonomiskās krīzes apstākļos. Šobrīd situācija esot mainījusies

tādā veidā, ka daudzi no dzīvokļu īpašniekiem esot labākā

ekonomiskā stāvoklī. Tādēļ neesot pamatota likumdevēja vēlme

pēkšņi samazināt piespiedu nomas maksu.