15. pants

Pieaicinātā persona - ekonomists Jānis

Abāšins - tiesas sēdē norādīja, ka, lemjot par piespiedu

nomas maksas apmēru, ir nepareizi par pamatu izmantot Latvijas

Bankas vai Eiropas Centrālās bankas noteikto refinansēšanas

likmi.

Refinansēšanas likme esot politekonomisks instruments, ar kura

palīdzību ekonomika tiek vai nu "sildīta", vai

"dzesēta". Ja nepieciešams ekonomiku

"sildīt", tad refinansēšanas likmi samazina, bet, ja

ekonomika "jādzesē", tad attiecīgi jāpalielina

refinansēšanas likme. Atsevišķās Eiropas valstīs, piemēram,

Vācijā un Šveicē, refinansēšanas likmes esot pat negatīvas.

Viens no rādītājiem, ko konkrētajā gadījumā varētu izmantot,

esot tā saucamā atdeve no pašu kapitāla. Pēc šī rādītāja varot

spriest, cik daudz uzņēmums pelna no konkrēta ieguldījuma.

Izmantojot šo rādītāju, esot jāņem vērā arī administrēšanas

izdevumi un nodokļi. Piemēram, no Pārresoru koordinācijas centra

publiskā pārskata par valsts kapitālsabiedrībām un valstij

piederošām kapitāla daļām 2016. gadā izrietot, ka kopējā Latvijas

valstij piederošo uzņēmumu atdeve no pašu kapitāla bija 4,9

procenti. Savukārt atsevišķiem uzņēmumiem tā esot bijusi aptuveni

seši, 18 vai pat 20 procenti. Esot jāņem vērā tas, ka šādi

skaitļi raksturīgi tirgus attiecībām. Savukārt piespiedu nomas

attiecībās, aizsargājot noteiktu iedzīvotāju grupu, likumdevējs

noteicis maksimālo piespiedu nomas maksu.

Secinājumu

daļa