6. pants

Pieaicinātās personas - 12. Saeimas Valsts

pārvaldes un pašvaldības komisijas - priekšsēdētājs Sergejs

Dolgopolovs tiesas sēdē norādīja, ka apstrīdētās normas nav

pieņemtas sasteigti un tika aplūkoti arī citi iespējamie

risinājumi.

Jautājums par piespiedu nomas maksas apmēru aktualizējies pēc

tam, kad Ministru kabinets iesniedza Saeimai likumprojektu

"Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās

daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums". Atbildīgajai

komisijai kļuvusi zināma statistika par to īpašumu skaitu, kuri

iesaistīti piespiedu nomas attiecībās, kā arī par to darījumu

skaitu, kuri veikti ar zemi zem daudzdzīvokļu mājām.

2017. gada 1. jūnija Grozījumu projekta izskatīšanas laiks no

pirmā līdz trešajam lasījumam bijis 557 dienas garš. Turklāt

apmēram 14 mēnešus esot strādāts ar diviem priekšlikumiem par

piespiedu nomas maksas apmēru, proti, ar tiem priekšlikumiem, kas

ir apstrīdēto normu pamatā. Starp otro un trešo lasījumu

Atbildīgajā komisijā, šīs komisijas Mājokļu jautājumu

apakškomisijā (turpmāk - Apakškomisija) un darba grupā esot

notikušas vairāk nekā 10 sēdes. Abi priekšlikumi esot izskatīti

arī visās Saeimas frakcijās. Savukārt 2017. gada 22. jūnija

Grozījuma projekts esot pieņemts divos lasījumos, jo tā redakcija

bijusi tāda pati, kāda jau iestrādāta 2017. gada 1. jūnija

Grozījumu 1. pantā.

Strādājot ar 2017. gada 1. jūnija Grozījumu projektu, esot

domāts arī par citiem iespējamiem risinājumiem. Saeima esot

izstrādājusi regulējumu funkcionāli nepieciešamā zemes gabala

robežu grozīšanai. Dzīvokļu īpašnieki piedāvājuši noteikt, ka zem

daudzdzīvokļu mājām esošās zemes kadastrālā vērtība ir nulle.

Atbildīgā komisija šādu priekšlikumu pat neesot skatījusi. Vēl

vienu priekšlikumu - par valsts pienākumu izpirkt zemi zem

daudzdzīvokļu mājām - Atbildīgā komisija arī neesot skatījusi, jo

tā izmaksas varētu sniegties no 170 līdz 240 miljoniem

euro.

Apstrīdētās normas esot pieņemtas vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, daudzas personas zemi zem daudzdzīvokļu mājām esot

iegādājušās peļņas gūšanas nolūkā. Tomēr valstij neesot jāsedz

šādas uzņēmējdarbības riski. Otrkārt, zemes iznomāšana piespiedu

kārtā esot monopoldarbība, jo dzīvokļa īpašnieks nevarot

atteikties no šāda pakalpojuma. Tādēļ saskaņā ar Satversmes 105.

pantu valstij esot minētā darbība jāregulē sabiedrības interesēs.

Visbeidzot, piespiedu nomas maksa triju procentu apmērā no zemes

kadastrālās vērtības noteikta pēc līdzības ar 1994. gadā spēkā

bijušo regulējumu, atbilstoši kuram piespiedu nomas maksa

nevarējusi pārsniegt divkāršu zemes nodokļa likmi.