7. pants

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 1. un 105.

pantam.

Dalītā īpašuma pastāvēšana neesot iespējama bez pušu

privātautonomijas ierobežošanas. Attiecībā uz piespiedu nomu,

proti, tiesiskajām attiecībām, kuru viena puse ir daudzdzīvokļu

mājas īpašnieki, likumdevējs tiesību normās noteicis tikai vienu

nomas būtisko sastāvdaļu, nevis divas - priekšmetu un maksu.

Tādējādi primāri pašām pusēm esot jāvienojas par minēto attiecību

noregulēšanu savā starpā. Ja likumdevējs noteiktu visas piespiedu

nomas attiecību būtiskās sastāvdaļas, pušu vienošanās par tām

vairs nebūtu iespējama.

Likumdevēja noteikts fiksēts nomas maksas apmērs nekad nevarot

būt tāds, kurā būtu ņemti vērā katras faktiskās situācijas

individuālie apstākļi. Arī tirgus apstākļi esot mainīgi. Tādēļ

taisnīgāku līdzsvaru starp piespiedu dalītā īpašuma attiecībās

iesaistīto personu tiesībām un pienākumiem varot nodrošināt

vienīgi tāds regulējums, kas ļauj tiesai individuāli vērtēt katru

gadījumu.

Personas tiesības saņemt nomas maksu piespiedu nomas tiesisko

attiecību ietvaros ietilpstot Satversmes 105. panta tvērumā.

Tādējādi apstrīdētās normas ierobežojot Pieteikumu iesniedzēju

tiesības uz īpašumu. Šāds ierobežojums esot noteikts ar likumu,

un tam esot leģitīms mērķis - citu cilvēku, proti, dzīvokļu

īpašnieku tiesību aizsardzība. Minētais ierobežojums esot

piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo gadījumos, kad puses

nav vienojušās par piespiedu nomas attiecību noregulēšanu,

samazināšot dzīvokļu īpašniekiem nomas maksas apmēru.

Pieņemot apstrīdētās normas, esot vērtēti alternatīvi

risinājumi, tomēr iespējas tos izmantot leģitīmā mērķa

sasniegšanai esot ierobežotas. Piespiedu nomas tiesiskajās

attiecībās vienas puses tiesības radot pretējās puses tiesību

ierobežojumu. Turklāt taisnīgs līdzsvars šādās attiecībās esot

citstarp atkarīgs no vairākiem mainīgiem apstākļiem, piemēram, no

ekonomiskās situācijas. Mainoties faktiskajai situācijai,

līdzsvars, kas iepriekš pastāvējis, varot tikt zaudēts.

Abām piespiedu nomas attiecību pusēm esot tiesības paļauties

uz to, ka, mainoties faktiskajai situācijai, šajās tiesiskajās

attiecībās tiks saglabāts taisnīgs līdzsvars. Ietverot

apstrīdētajās normās pamattiesību ierobežojumu, likumdevējs esot

vērtējis tiesiskās paļāvības aspektus. Tādēļ apstrīdētās normas

paredzot trīs gadus ilgu saudzējošu pāreju uz jauno regulējumu un

nepārkāpjot tiesiskās paļāvības principu.

Tiesas sēdē Tieslietu ministrijas pārstāve Laila Medina

papildus norādīja, ka piespiedu nomas gadījumā ir svarīgi

saglabāt individualizēto pieeju, proti, iespēju pusēm savstarpēji

vienoties. Nomas maksai esot jābūt patiesai atlīdzībai par to, ka

vienas personas īpašuma tiesības ir aprobežotas par labu otras

puses tiesību īstenošanai. Tomēr nomas maksas lielums neesot

vienīgi juridisks jautājums, tā noteikšanā vajagot ņemt vērā arī

ekonomiskus apsvērumus. Ilgtermiņā esot jāvirzās uz dalītā

īpašuma izbeigšanu. Taču tas esot sarežģīts mehānisms, tādēļ

likumdevējam jānodrošina līdzsvars piespiedu nomas tiesiskajās

attiecībās vēl pirms dalītā īpašuma izbeigšanas.