10. pants

Pieaicinātā persona - tiesībsargs - uzskata,

ka ar apstrīdētajām normām noteiktais Pieteikumu iesniedzēju

tiesību uz īpašumu ierobežojums ir attaisnojams un samērīgs.

Apstrīdētās normas neaizliedzot saimnieciskās darbības

īstenošanu attiecīgajā jomā tad, ja kažokzvēru audzēšanas un

turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks nav kažokādu ieguve.

Tātad pirms apstrīdēto normu pieņemšanas esot izvērtēti

individuālie apstākļi un iespējamie izņēmuma gadījumi, kad

saimnieciskā darbība attiecīgajā jomā varētu tikt turpināta. Līdz

ar to neesot pamata atzīt, ka apstrīdētajās normās ietvertais

aizliegums būtu absolūts.

Atbildīga un humāna izturēšanās pret dzīvniekiem esot ietverta

vides aizsardzības un ilgtspējības principā kā aizsargājama

vispārcilvēciska vērtība. Saeimas norādītie apstrīdētajās normās

ietvertā ierobežojuma mērķi esot leģitīmi. Primārs un īpaši

svarīgs ar apstrīdētajās normās ietverto ierobežojumu

sasniedzamais mērķis esot kažokzvēru dzīvības aizsardzība tajos

gadījumos, kad dzīvnieki tiek audzēti un turēti tikai un vienīgi

kažokādu ieguves dēļ. Šis mērķis mūsdienu sabiedrībā un

apstākļos, kad ar tehnoloģiju palīdzību var tikt ražoti

praktiskajā ziņā atbilstoši virsapģērbi, esot saskanīgs ar

konstitucionālajām vērtībām - vispārcilvēcību, ilgtspējību,

tikumību un sabiedrības labklājību. Tādējādi apstrīdētajās normās

ietvertā ierobežojuma leģitīmie mērķi esot sabiedrības

labklājības un tikumības aizsardzība.

Apstrīdētajās normās ietvertais ierobežojums esot piemērots

leģitīmo mērķu sasniegšanai un vienīgais veids, kādā šos

leģitīmos mērķus var sasniegt. Proti, neesot alternatīvu

līdzekļu, ar kuriem varētu nodrošināt kažokzvēru tiesības uz

dzīvību.

Likumdevējs esot izšķīries par noteiktu pārejas periodu kā

mehānismu, kas kompensēs apstrīdētajās normās ietverto tiesību uz

īpašumu ierobežojumu un tiesiskās paļāvības aizskārumu. Atbildīgā

komisija gan būtu varējusi noskaidrot katras no kopumā astoņām

kažokzvēru audzētavām viedokli un iegūt vismaz aptuvenu

ekonomisko zaudējumu aprēķinu, kā arī apzināt dažādus viedokļus

par vēlamo saudzīga pārejas perioda termiņu. Tomēr nozares

pārstāvju uzklausīšana atbildīgās komisijas sēdē un tās

rakstveida viedokļa vērtēšana atbilstot procesuālās efektivitātes

principam komisiju darba sēžu organizēšanā.

Tas, ka trūkst tīri matemātisku un ekonomisku aprēķinu par

uzņēmēju zaudējumiem un iespējām atgūt investīcijas apstrīdētajās

normās noteiktajā periodā, gan radot bažas par piecu gadu pārejas

perioda atbilstību. Taču atzīmējams, ka arī nozares pārstāvji nav

pamatojuši savas iebildes ar ekonomiskiem aprēķiniem, kas

pierādītu to, ka pieci gadi ir pārāk īss laiks, lai kažokzvēru

audzētava varētu izbeigt vai pārorientēt savu uzņēmējdarbību

vispār bez zaudējumiem vai bez komercdarbības riskiem

atbilstošiem zaudējumiem. Šādu zaudējumu aprēķinu neesot snieguši

arī Pieteikumu iesniedzēji. Tā kā nav tiešu pierādījumu tam, ka

pieci gadi ir absolūti nepietiekams pārejas periods, tiesībsargs

nevarot piekrist Pieteikumu iesniedzēju apgalvojumam, ka šis

periods nav samērīgs.