11. pants

Pieaicinātā persona - Valsts vides

dienests - norāda, ka kažokzvēru audzētavas tiek klasificētas

kā C kategorijas piesārņojošas darbības veicējas. Saskaņā ar

likuma "Par piesārņojumu" 19. panta pirmo daļu un 23.

pantu C kategorijas piesārņojošas darbības esot vismazāk bīstamās

no visām valsts uzraudzītajām darbībām, tomēr tās esot

reģistrējamas Valsts vides dienestā un veicamas, ievērojot vides

aizsardzības normatīvos aktus.

Galvenie kažokzvēru audzētavu radītie vides riski esot

saistīti ar kūtsmēslu un ražošanas notekūdeņu apsaimniekošanu.

Kažokzvēru audzētavās vajagot būt nodrošinātai kūtsmēslu

savākšanai un uzglabāšanai uz ūdensnecaurlaidīga seguma, lai

nepieļautu šķidrmēslu un vircas iesūkšanos gruntī, gruntsūdeņos

un tiešu noteci virszemes ūdeņos. Savukārt ražošanas notekūdeņi,

kas parasti satur novietņu tīrīšanā izmantotās ķīmiskās vielas un

barības vielu paliekas, esot attīrāmi vai uzkrājami un vēlāk

nogādājami cita operatora uzturētās notekūdeņu attīrīšanas

iekārtās.

Kūtsmēslu un vircas vai neattīrītu notekūdeņu nokļūšana

virszemes ūdeņos esot ļoti bīstama, jo pasliktinot ūdens

ekoloģisko kvalitāti, samazinot dzīvajiem organismiem

nepieciešamo skābekļa daudzumu, novedot pie ūdensobjektu

aizaugšanas, pastiprinātas nogulumu veidošanās, potenciāli

toksisko zilaļģu masveida savairošanās, kā arī padarot

ūdensobjektus nelietojamus ne lopu dzirdināšanai, ne rekreācijai.

Kūtsmēslu apsaimniekošana un kažokzvēru audzēšana varot būt

saistīta arī ar traucējošām smakām, kurām ir lokāla ietekme uz

blakus esošajiem īpašumiem.

Kažokzvēru audzēšanas ietekme uz vidi esot līdzīga citu

dzīvnieku novietņu radītajai ietekmei. Specifisks ar kažokzvēru

audzētavām saistītais risks esot tas, ka savvaļā var izkļūt

Latvijas dabai neraksturīgu dzīvnieku sugu īpatņi. Invazīvo

svešzemju sugu radītais bioloģiskās daudzveidības apdraudējums

varot izpausties dažādi, tostarp kā konkurence par resursiem,

slimību pārnēsāšana, vietējo sugu izspiešana un to populāciju

samazināšanās.