13. pants

Pieaicinātā persona - biedrība "Latvijas

Zvēraudzētāju asociācija" (turpmāk - asociācija) -

norāda, ka atbildīgā komisija pirms apstrīdēto normu pieņemšanas

neesot to lūgusi komentēt jebkādus apstākļus vai sniegt atbildes

vai informāciju uz specifiskiem jautājumiem saistībā ar plānoto

regulējumu. Asociācija pēc savas iniciatīvas esot informējusi

atbildīgo komisiju par kažokzvēru audzēšanas nozari un tās

eksporta un citiem finanšu datiem, ietekmi uz Latvijas ekonomiku

un sabiedrības labklājību. Par asociācijas sniegto informāciju

atbildīgās komisijas sēdēs neesot notikušas nekādas diskusijas un

deputāti neesot uzdevuši nekādus jautājumus. Tāpat asociācija

atbildīgajai komisijai iesniegusi arī apkopojumu par kažokzvēru

audzēšanas aizliegšanas praksi citās Eiropas Savienības

dalībvalstīs.

Likumdevējs esot kļūdījies, sverot dzīvnieku aizsardzības

intereses un tiesības un uzņēmējdarbības brīvību LESD 13. un 49.

panta un Hartas 16. un 17. panta izpratnē. Citās valstīs, kur ar

kažokzvēru audzēšanas un turēšanas nozares nākotni saistītie

jautājumi ir aktuāli, likumdevējs esot nonācis pie tāda

risinājuma, kas būtiski atšķiroties no apstrīdētajām normām.

Proti, citās valstīs, kur noteikts piecus gadus ilgs vai vēl

īsāks pārejas periods, esot ieviesti plaši kompensācijas

mehānismi.

Savukārt Slovēnijas, Igaunijas un Slovākijas regulējums

Latvijas situācijai nevarot tikt piemērots, jo šajās valstīs

kažokzvēru audzēšana un turēšana nebūtu uzskatāma par

lauksaimniecības nozari un faktiskā situācija aizlieguma

noteikšanas brīdī bijusi pavisam citāda nekā Latvijā. Minētajās

valstīs ūdeļu audzētavas jau bijušas tukšas vai aizvērtas vai

vispār bijusi tikai viena ūdeļu audzētava.

Apstrīdētās normas nenodrošinot taisnīgu līdzsvaru starp LESD

49. pantā ietverto uzņēmējdarbības brīvību un 13. pantā ietverto

dalībvalstu pienākumu aizsargāt dzīvnieku labturības intereses,

jo ar šīm normām esot pilnībā izslēgta LESD 49. pantā ietverto

brīvību būtība. Kažokzvēru audzētāju kā nozares intereses tad, ja

kažokzvēru audzēšana un turēšana kažokādu ieguvei vairs netiek

turpināta, varot tikt ievērotas tikai tur, kur noteikts ilgāks,

t. i., par pieciem gadiem ilgāks aizlieguma spēkā stāšanās

periods vai arī noteikts piecu gadu pārejas periods, bet

vienlaikus arī atbilstīga kompensācija.