4. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Saeima - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes

1. pantam un 105. panta pirmajai un trešajai daļai, kā arī LESD

49. pantam.

Likumprojekts Saeimā esot izskatīts aptuveni astoņu mēnešu

laikā un pieņemts trijos lasījumos. Pirms katra lasījuma

atbildīgā komisija rīkojusi sēdes, kurās piedalījušies arī

ministriju pārstāvji, nozares pārstāvji, Latvijas Pašvaldību

savienības pārstāvji un ar dzīvnieku aizsardzību saistīto

nevalstisko organizāciju pārstāvji. Tādējādi pirms apstrīdēto

normu pieņemšanas esot uzklausītas ieinteresētās institūcijas un

personas.

Nozari pārstāvošā biedrība "Latvijas Zvēraudzētāju

asociācija" esot uzklausīta visās atbildīgās komisijas

sēdēs, un jau pirmajā sēdē tai uzdots jautājums par to, cik ilgs

pārejas periods būtu uzskatāms par samērīgu. Biedrības pārstāvis

esot norādījis, ka nozarei nav viedokļa par pārejas perioda

ilgumu, jo tā nepiekrīt apstrīdēto normu pieņemšanai pēc būtības,

bet, ja attiecīgais ierobežojums tomēr tiks noteikts, nozares

pārstāvji vēlētos, lai par to tiktu noteikta maksimāli iespējamā

kompensācija - 24 miljoni euro. Uzklausot institūcijas un

ieinteresētās personas, atbildīgās komisijas deputāti nolēmuši,

ka pārejas periods tiks noteikts, ņemot vērā ūdeļu dzīvildzi,

audzēšanas un kaušanas ciklu. Apstrīdēto normu pieņemšanas

process kopumā liecinot, ka likumdevējs ir apzinājis Latvijā

esošo situāciju un sabiedrības nostāju, kā arī citu valstu

praksi. Esot vērtētas alternatīvas iespējas un risinājumi

saudzīgas pārejas nodrošināšanai, detalizēti izdiskutēti visi

iesniegtie priekšlikumi, nodrošināta ieinteresēto institūciju un

personu līdzdalība un viedokļu uzklausīšana atbildīgās komisijas

sēdēs.

Primārais, īpaši svarīgais apstrīdētajās normās ietvertā

pamattiesību ierobežojuma mērķis esot novērst neētisku,

cietsirdīgu un sabiedrības vairākuma vērtībām neatbilstošu

izturēšanos pret kažokzvēriem, kā arī novērst ciešanas un nāvi,

kam tie tiek pakļauti vienīgi kažokādu ieguves dēļ. Šis mērķis

atbilstot Satversmes 116. pantā nostiprinātajam mērķim -

sabiedrības tikumības aizsardzība. Ar tikumību esot saprotams

sabiedrības vairākuma priekšstats par to, kāda uzvedība

demokrātiskā tiesiskā valstī ir akceptējama un sekmē harmonisku

sabiedrības funkcionēšanu. Tikumība aptverot sabiedrībā valdošās

sociālās un ētiskās normas un priekšstatus par to, kas ir laba un

pareiza uzvedība un rīcība. Tikumība aptverot arī tādas laika

gaitā nemainīgas, universālas kategorijas kā labsirdība un

iecietība.

Laika gaitā esot mainījusies sabiedrības izpratne par

dzīvnieku aizsardzības nozīmi, par cieņpilnu un ētisku attieksmi

pret dzīvniekiem, kā arī par dzīvnieku kā subjektu morālo un

juridisko statusu. Mūsdienās dzīvnieki esot atzīti par

justspējīgām būtnēm. Tāpēc uz dzīvniekiem vajagot raudzīties

nevis tikai kā uz īpašuma tiesību objektiem, bet arī kā uz

subjektiem ar morālu statusu. Spēja just nozīmējot arī spēju

ciest. Būtiska esot cilvēkam raksturīgā līdzjūtība un empātija

pret dzīvām būtnēm, tostarp dzīvniekiem.

Atzīstot dzīvnieku spēju just un ciest, esot secināms, ka

savvaļas dzīvnieku turēšana sprostos un nogalināšana vienīgi

kažokādu ieguves dēļ ir cietsirdīga izturēšanās. Dzīve sprostā

neatbilstot savvaļas dzīvnieka dabiskajam dzīvesveidam un

uzvedībai. Šāda dzīve radot lielu stresu, kura dēļ attīstoties

dažādas veselības un uzvedības anomālijas. Par cietsirdīgu esot

uzskatāms gan pats nogalināšanas fakts, gan nogalināšanas

apstākļi - ūdeļu nosmacēšana gāzes kamerās, lapsu un jenotsuņu

nosišana ar elektrošoku.

Sabiedrības viedoklis par dzīvnieku labturību un nogalināšanu

kažokādu ieguves dēļ gan esot noskaidrots vairākos

socioloģiskajos pētījumos, gan arī pausts Saeimai adresētajā

tiešsaistes petīcijā un piketos. Latvijas sabiedrības viedoklis

atbilstot vispārējai Eiropā dominējošajai tendencei. Vairākās

valstīs esot aizliegts audzēt un turēt dzīvniekus kažokādu

ieguvei, daļā valstu esot noteikts aizliegums attiecībā uz

konkrētām dzīvnieku sugām vai arī kažokzvēru labturības prasības

esot tik striktas un sarežģīti izpildāmas, ka pielīdzināmas

aizliegumam, un tādēļ uzņēmējdarbība šajā nozarē faktiski vairs

netiekot turpināta. Vairākās valstīs attiecīgi likumprojekti esot

sagatavošanas stadijā vai vēl tiekot izskatīti parlamentā.

Turklāt esot savākts rekordliels parakstu skaits Eiropas

Savienības pilsoņu iniciatīvas "Eiropa bez kažokādām"

atbalstīšanai. Šo jautājumu vērtēšot Eiropas Komisija.

Ētiska un cieņpilna attieksme pret dzīvniekiem un no tās

izrietošais aizliegums tos audzēt, turēt un nogalināt

cietsirdīgos apstākļos vienīgi luksusa preces - kažokādu -

ieguves dēļ 21. gadsimtā kļūstot par Eiropas un arī Latvijas

sabiedrības vairākuma atzītu vērtību un ētikas priekšrakstu.

Mūsdienu sabiedrībā neesot akceptējama cietsirdīga izturēšanās

pret dzīvniekiem un to nogalināšana triviālu iemeslu dēļ. Šādas

prakses turpināšana apdraudētu sabiedrības vairākuma vērtību -

ētiska un cieņpilna attieksme pret dzīvniekiem.

Vairāki apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību

ierobežojuma aspekti esot saistīti ar šā ierobežojuma leģitīmo

mērķi - citu cilvēku tiesību aizsardzība. Proti, ar šo

ierobežojumu tiekot aizsargātas citu cilvēku tiesības uz

labvēlīgu vidi, novēršot zvēraudzēšanas un dzīvnieku

nogalināšanas rezultātā radīto vides piesārņojumu, veicinot

bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos, kā arī samazinot

siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti un klimata pārmaiņu

risku. Vides piesārņojumu it sevišķi izjūtot kažokzvēru audzētavu

apkaimju iedzīvotāji. Tāpat esot jāņem vērā, ka Amerikas ūdeles -

un Latvijā galvenokārt tieši tās tiekot audzētas kažokādu ieguvei

- ir invazīva suga. To audzēšana un turēšana varot novest pie

citu dzīvnieku sugu izsīkšanas vai izmiršanas.

Tāpat ar apstrīdētajās normās ietverto ierobežojumu tiekot

aizsargātas citu cilvēku tiesības uz veselību, mazinot Slimību

profilakses un kontroles centra konstatēto Covid-19 infekcijas

izplatību kažokzvēru audzētavās esošo dzīvnieku un strādājošo

cilvēku vidū, kā arī citu zoonožu (infekcijas slimības, ar kurām

slimo gan cilvēki, gan dzīvnieki) izplatību. Esot konstatēts, ka

kažokzvēru audzētavās turēto dzīvnieku populācijā cirkulē

SARS-CoV-2 vīruss un notiek tā transmisija no cilvēkiem uz

dzīvniekiem un otrādi. Tādējādi varot attīstīties jauni vīrusa

paveidi, pret kuriem vakcīnas nav pietiekami efektīvas, un

sākties jauni infekcijas uzliesmojumi cilvēku vidū. Tiekot

novērsti arī patērētāju un kažokzvēru audzētavu darbinieku

veselības apdraudējumi, kas saistīti ar toksisku ķimikāliju

izmantošanu kažokādu apstrādes procesā.

Apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums esot

noteikts arī tāpēc, lai aizsargātu sabiedrības labklājību. Proti,

apstrīdētās normas veicinot tādas sabiedrības veidošanos, kuras

locekļi cieņpilni izturas pret dzīvniekiem. Turpinot cietsirdīgu

izturēšanos pret dzīvniekiem un to nogalināšanu triviālu iemeslu

dēļ, tiktu apdraudētas sabiedrībai nozīmīgas vērtības un līdz ar

to sabiedrībai tiktu liegts funkcionēt harmoniski. Saeima uzsver

arī sabiedrības labklājības un ilgtspējīgas attīstības principu

tiešo saistību. Sabiedrības ilgtspējība nozīmējot labklājības,

vides un ekonomikas integrētu un līdzsvarotu attīstību.

Sabiedrības labklājības aizsardzība aptverot arī rūpes par

apkārtējo vidi un dabu, tātad arī par dzīvniekiem un to dzīves

apstākļiem.

Apstrīdētajās normās ietvertais aizliegums neesot absolūts, jo

attiecoties uz visām personām neatkarīgi no to individuālajām

pazīmēm. Apstrīdētās normas ierobežojot Pieteikumu iesniedzēju

tiesības veikt komercdarbību tikai konkrētā, šaurā nozarē. Tās

paredzot arī individuālu apstākļu vērtēšanu, lai nošķirtu dažādus

ar dzīvnieku audzēšanu un turēšanu saistītas komercdarbības

veidus atkarībā no tās mērķa, un attiecoties tikai uz tādu

dzīvnieku audzēšanu un turēšanu, kuras vienīgais vai galvenais

mērķis ir kažokādu ieguve.

Pretēji Pieteikumu iesniedzēju norādītajam atbildīgās

komisijas sēdēs esot vērtēts tas, vai cietsirdīgu izturēšanos

pret dzīvniekiem ir iespējams novērst, pastiprinot dzīvnieku

labturības prasības. Tomēr esot secināts, ka ar šo līdzekli nav

iespējams sasniegt pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus, it

īpaši mērķi principiāli atteikties no dzīvnieku nogalināšanas un

novērst cietsirdīgu izturēšanos pret tiem. Videonovērošanas

ieviešana arī nebūtu efektīvs līdzeklis, jo kažokzvēru audzētavās

turēto dzīvnieku skaits esot pārāk liels.

Pat tad, ja noteiktās kažokzvēru labturības prasības tiktu

ievērotas, sprosti, kuros savvaļas dzīvnieki tiek turēti,

neatbilstot to dabiskās dzīves apstākļiem. Labturība kažokzvēru

audzētavās vispār neesot iespējama. Turklāt labturības prasības

pašas par sevi nenozīmējot ētisku un cieņpilnu attieksmi pret

dzīvniekiem. Dzīvnieku nogalināšanu un ciešanas varot novērst

vienīgi ar apstrīdētajās normās ietverto aizliegumu turpināt

dzīvnieku audzēšanu, turēšanu un nogalināšanu kažokādu ieguvei.

Par alternatīvu līdzekli nevarot tikt uzskatīta aizlieguma

neesība.

Attiecībā uz Covid-19 izplatības riska novēršanu iespējama

alternatīva varētu būt bijusi visu dzīvnieku izkaušana.

Apstrīdētajās normās esot paredzēts saudzīgāks regulējums un

saprātīgs pārejas periods. Tas fakts, ka Pieteikumu iesniedzēji

ir saņēmuši atļauju piesārņojošu darbību veikšanai, jau pats par

sevi nozīmējot to, ka tiek radīts vides piesārņojums. Ar

apstrīdētajām normām tiekot nodrošinātas personu tiesības dzīvot

labvēlīgā vidē, kā arī veicināta klimata pārmaiņu riska

mazināšana un labvēlīgas vides saglabāšana nākamajām paaudzēm.

Apstrīdētās normas veicinot arī valsts ilgtspējīgu attīstību, jo

ar vides aizsardzību un klimata pārmaiņām saistītie jautājumi

esot būtisks ilgtspējības aspekts.

Saeima norāda, ka iepretim ētiska un morāla rakstura

apsvērumiem attiecībā uz dzīvniekiem neesot konstatējams nekāds

īpašs labums, ko sabiedrībai un valstij dotu kažokādu ieguve un

ražošana. Šīs nozares ietekme uz tautsaimniecību neesot liela,

tai neesot augstas pievienotās vērtības, un tā neveicinot valsts

kopējās tautsaimniecības attīstību. Pasaulē pieprasījums pēc

kažokādām mazinoties. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka

esot norādījusi, ka vairs nekreditēšot ar zvēraudzēšanu saistītus

projektus, un līdzīgu nostāju paudušas arī citas bankas,

piemēram, Nīderlandē un Lielbritānijā. Turklāt mūsdienās esot

pieejams ļoti plašs siltu apģērbu ražošanai izmantojamu

alternatīvu materiālu klāsts. Bez tam valstīm esot pienākums

preventīvi novērst dzīvnieku slimības un nekavējoties ieviest

Covid-19 izplatības ierobežošanai nepieciešamos pasākumus.

Ar apstrīdētajām normām tiekot kontrolēta īpašuma izmantošana,

liedzot to turpmāk izmantot komercdarbības veikšanai konkrētā

nozarē. Pretēji pieteikumos apgalvotajam apstrīdētās normas

neparedzot īpašuma piespiedu atsavināšanu, kā arī neliedzot

Pieteikumu iesniedzējiem valdīt un lietot tiem piederošo

īpašumu.

Tiesiskās paļāvības aizsardzības princips neizslēdzot to, ka

indivīda reiz iegūtās tiesības var tikt grozītas tiesiskā veidā.

Likumprojekts, kas paredzēja aizliegumu audzēt un turēt

dzīvniekus kažokādu ieguvei, Saeimai esot iesniegts vairāk nekā

pēc sešiem gadiem kopš 2015. gada, kad analoga kolektīvā

iniciatīva par šāda aizlieguma ieviešanu tika izskatīta un

noraidīta. Vajagot ņemt vērā to, ka 2020. gadā situācija būtiski

mainījās saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību. Attiecīgajā

laika posmā esot pieaugusi arī sabiedrības neapmierinātība ar

cietsirdīgu izturēšanos pret kažokzvēriem to audzētavās. Tādējādi

Pieteikumu iesniedzējiem jau vajadzējis būt zināmam priekšstatam

par to pārstāvētajā nozarē iespējamiem sarežģījumiem. Priekšstats

par turpmāko notikumu attīstību varējis izrietēt arī no citās

Eiropas valstīs noteiktā kažokādu ražošanas aizlieguma. Tādējādi

Pieteikumu iesniedzēji neesot varējuši pamatoti un saprātīgi

paļauties uz to, ka tiesiskais regulējums attiecībā uz

zvēraudzēšanu Latvijā netiks mainīts.

Saprātīgs pārejas periods un pienācīga kompensācija esot divi

alternatīvi mehānismi, kas varot nodrošināt saudzējošu pāreju uz

jauno tiesisko regulējumu. Likumdevējs savas rīcības brīvības

ietvaros esot izraudzījies un noteicis saprātīgu pārejas periodu,

lai Pieteikumu iesniedzēji varētu realizēt dzīvniekus kažokādu

ieguvei, atpelnīt savas investīcijas, samazināt potenciālos

zaudējumus un sagatavoties uzņēmējdarbības pārorientācijai vai

likvidācijai. Likumdevējs esot apzināti izšķīries par optimālo

risinājumu un izraudzījies tikai pārejas periodu. Analizējot citu

valstu praksi, esot ņemts vērā tas, ka dažādās valstīs kažokādu

ražošanas industrijas mērogs un ieguldījums tautsaimniecībā ir

ļoti atšķirīgs, kā arī tas, ka kompensācijas izmaksātas tikai

tur, kur vispār nav noteikts pārejas periods vai arī tas ir

ārkārtīgi īss. Citās Eiropas valstīs, kur tāpat kā Latvijā

nolemts nemaksāt kompensācijas, bet paredzēt pārejas periodu, tas

esot noteikts piecu līdz 10 gadu robežās. Esot vērtēti arī citu

nozaru likumos noteiktie pārejas periodi, piemēram, sakarā ar

Rīgā esošo azartspēļu vietu likvidēšanu.

Pēc Saeimas ieskata, piecus gadus ilgā pārejas periodā

komersanti varot pilnībā realizēt visus tiem piederošos

kažokzvērus. Pieteikumu iesniedzēju viedoklis par nepieciešamību

kompensēt katra dzīvnieka vērtību neesot pamatots, jo līdz 2027.

gada 31. decembrim iegūto kažokādu apstrāde, eksports un

tirdzniecība, tātad arī iespēja gūt peļņu Latvijā nav liegta.

Piecu gadu laikā esot iespējams pārorientēt uzņēmējdarbību.

Turklāt dzīvnieku audzēšana un turēšana neesot aizliegta tad, ja

kažokādu ieguve ir tikai pakārtots, nevis vienīgais vai galvenais

saimnieciskās darbības mērķis. Pieci gadi esot pietiekams termiņš

arī tam, lai visi kažokzvēru audzētavu darbinieki varētu atrast

jaunu darbavietu.

Saeima norāda, ka Eiropas Savienības dalībvalsts pasākumi, kas

vērsti uz to, lai ierobežotu vai padarītu mazāk pievilcīgu ar

LESD noteikto pamatbrīvību īstenošanu, var būt pieļaujami, ja tie

atbilst samērīguma prasībām un ir piemērojami nediskriminējošā

veidā. Viens no apstrīdētajās normās ietvertā ierobežojuma

leģitīmajiem mērķiem esot citu cilvēku veselības aizsardzība. Šis

mērķis ietilpstot LESD 52. pantā minēto mērķu lokā. Ierobežojums

kalpojot arī citu sabiedrības interešu - dzīvnieku, apkārtējās

vides un patērētāju - aizsardzībai.

LESD 8.-13. pantā ietverto pamatmērķu vidū esot arī vides

aizsardzība, patērētāju tiesību aizsardzība, dzīvnieku labturība

jeb labklājība un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa

paaugstināšana. Visi šie mērķi atspoguļojot nozīmīgas Eiropas

Savienības vērtības. Dzīvnieku, vides un patērētāju tiesību

aizsardzība kalpojot LESD 52. pantā tieši neierakstītu, taču

Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā atzītu leģitīmu mērķu

sasniegšanai.

Likumprojekts esot nosūtīts Eiropas Komisijai, jo paredzējis

aizliegt noteikta produkta ražošanu, ievešanu, tirdzniecību vai

izmantošanu. Nekādi iebildumi, atzinumi vai komentāri par

likumprojektu neesot saņemti. Šis apstāklis apliecinot apstrīdēto

normu saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu un atbilstību

Eiropas Savienības tiesībām.