11. pants

Vērtējot pamattiesību ierobežojuma samērīgumu,

Satversmes tiesai vispirms jāpārbauda tas, vai izraudzītais

līdzeklis ir piemērots leģitīmo mērķu sasniegšanai, proti, vai ar

izraudzīto līdzekli var sasniegt leģitīmos mērķus. Tādējādi

Satversmes tiesai ir jānoskaidro, vai ar smēķēšanas aizliegumu

azartspēļu organizēšanas vietās var aizsargāt citu cilvēku

tiesības un sabiedrības labklājību.

Aizliegums smēķēt azartspēļu organizēšanas vietās novērš to,

ka brīdī, kad apmeklētāju, kas atkarīgs no smēķēšanas, pārņem

vēlme uzsmēķēt, šāda iespēja viņam tiks nodrošināta iekštelpās.

Vienlaikus šāds aizliegums ierobežo arī pasīvo smēķēšanu, proti,

atrašanos tabakas dūmos. Tātad aizlieguma ietekmēto personu loks

ir plašāks un aptver ne tikai aktīvos smēķētājus, bet arī citas

smēķēšanas ietekmei pakļautās personas - darbiniekus un

nesmēķētājus. Līdz ar to apstrīdētā norma ir piemērota leģitīmā

mērķa - citu cilvēku tiesību aizsardzība - sasniegšanai.

Aizliegums smēķēt azartspēļu organizēšanas vietās ir vērsts

arī uz spēlētāju uzvedības maiņu. Tas mudina ikdienā smēķējošu

spēlētāju uz brīdi atrauties no azartspēlēm, atstāt no ārpasaules

noslēgtās telpas, kurās šīs spēles notiek, un tādējādi varbūt

novērsties no attiecīgās vides. Brīdis svaigā gaisā ārpus

azartspēļu zāles un tai raksturīgās atmosfēras var radīt zināmu

psiholoģisku distanci un dot iespēju apzināties situāciju.

Fiziska pārvietošanās rada impulsu pārtraukt spēlēšanu, kas bieži

mēdz būt automātiska un neapzināta. Rezultātā spēlētājam rodas

iespēja izvērtēt savu rīcību un pieņemt lēmumu - spēlēšanu vai nu

pārtraukt, vai turpināt. Tādējādi smēķēšanas ierobežojums

funkcionē arī kā azartspēļu atkarības profilakses mehānisms, kas

sekmē spēlētāja iespējas atgūt kontroli pār savu uzvedību. Līdz

ar to apstrīdētā norma kā daļa no atkarību mazinoša mehānisma ir

piemērota arī leģitīmā mērķa - sabiedrības labklājība -

sasniegšanai.

Tātad apstrīdētajā normā noteiktais

pamattiesību ierobežojums ir piemērots leģitīmo mērķu

sasniegšanai.