4. pants

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 92. panta

pirmajam teikumam.

Tiesas kontrole pār izpildvaras lēmumiem esot viens no

demokrātiskas tiesiskas valsts pamatprincipiem. Tādēļ jautājums

par administratīvās tiesas kompetenci un kontroli pār izpildvaras

darbību vienmēr esot jāskata atbilstoši varas dalīšanas

principam. Varas dalīšanas principa "līdzsvara un

atsvara" sistēmas uzdevums esot novērst varas uzurpācijas

tendences katrā no trim varas atzariem.

Likumdevējs esot paredzējis tiesai kompetenci grozīt

administratīvo aktu un noteikt konkrētu tā saturu tikai izņēmuma

gadījumos, jo lietderības apsvērumu izdarīšana ir iestādes, nevis

tiesas uzdevums. Ja tiesa izdarītu lietderības apsvērumus

iestādes vietā, tā būtu iejaukšanās valsts pārvaldes darbībā.

Tiesa varot vērtēt, vai iestādes lēmums ir tiesisks, un, ja

nepieciešams, varot to atcelt.

Šobrīd konkurences jomu regulējošajās tiesību normās tiesai

neesot noteikta kompetence grozīt administratīvo aktu. Savukārt

no tiesu prakses izrietot tas, ka apstrīdētā norma ir piemērojama

ne vien konkurences tiesību, bet arī citās jomās. Tomēr tiesas

savos spriedumos esot konsekventi secinājušas, ka pagaidām

likumdevējs tām nav piešķīris kompetenci grozīt administratīvo

aktu. Augstākā tiesa esot atzinusi, ka šādas kompetences

piešķiršana varētu būt lietderīga, taču pašlaik spēkā esošais

regulējums esot likumdevēja izšķiršanās un tiesai vajagot to

respektēt.

Tieslietu ministrijas rīcībā neesot informācijas par

apsvērumiem, kas bijuši par pamatu apstrīdētās normas

pieņemšanai. Arī ministrijā izveidotajās darba grupās, kas

strādājušas ar iespējamiem grozījumiem Administratīvā procesa

likumā, neesot apspriesta apstrīdētās normas piemērošanas

problemātika un nepieciešamība apstrīdēto normu grozīt.