5. pants

Pieaicinātā persona - Tiesībsargs - uzskata,

ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 92. panta pirmajam

teikumam.

ECT esot atzinusi, ka konkurences tiesību pārkāpumu lietās

noteiktajiem sodiem ir krimināltiesisks raksturs. Tomēr minētās

lietas neesot uzskatāmas par "klasiskām"

krimināllietām, tādēļ uz tām krimināltiesību garantijas ne

vienmēr būšot attiecināmas visstingrākajā mērā. Valstij esot

rīcības brīvība izvēlēties, kādā procesā tiks izskatītas

konkurences lietas, tomēr tiesas kompetencei vajagot būt tādai,

kas nodrošina noteiktas kriminālprocesam raksturīgās

garantijas.

Likumdevējs esot piešķīris Konkurences padomei rīcības brīvību

naudas soda noteikšanā, dodot tiesības pielāgot tā apmēru

konkurences politikai un individuālajiem lietas apstākļiem.

Savukārt tiesa, citstarp izvērtējot lietas faktiskos apstākļus,

pārbaudot, vai Konkurences padome noteikusi naudas soda apmēru

atbilstoši tiesību normās ietvertajiem kritērijiem un tajās

noteiktajos ietvaros. Situācijās, kad nav konstatējamas iestādes

rīcības brīvības izmantošanas kļūdas, tiesas iespējas grozīt

iestādes lēmumu esot ierobežotas. Tātad tiesas kontroles apjoms

konkurences lietās atšķiroties no kontroles apjoma

krimināllietās.

Personas tiesības uz taisnīgu tiesu varot tikt pārkāptas, ja

tiesai nav "pilnīgas jurisdikcijas" pār lietas faktu un

juridisko apsvērumu pārbaudi. ECT, izskatot lietas par šādiem

pārkāpumiem, ņemot vērā: 1) strīda jomu; 2) vai tiesai

ierobežotas kompetences apstākļos ir iespēja pilnvērtīgi izskatīt

lietu; 3) veidu, kādā tiesa nonāca pie lēmuma. Arī izskatāmās

lietas pamatjautājums esot saistīts ar jēdziena "pilnīga

jurisdikcija" saturu. Tiesai ar "pilnīgu

jurisdikciju" vajagot būt tiesībām atcelt iestādes lēmumu

visos aspektos - gan attiecībā uz faktiskajiem, gan tiesību

jautājumiem. Tomēr "pilnīga jurisdikcija" nenozīmējot

to, ka tiesai obligāti jābūt iespējai grozīt lēmuma par naudas

soda piemērošanu saturu.

Satversmes tiesa jau esot norādījusi, ka administratīvajai

tiesai ir tiesības pārvērtēt gan lietas faktiskos apstākļus, gan

juridiskos apsvērumus. Turklāt administratīvā tiesa saskaņā ar

Administratīvā procesa likuma 235. panta sesto daļu varot uzdot

iestādei izdot jaunu administratīvo aktu, tādā veidā arī

ierobežojot iestādes rīcības brīvību soda noteikšanā. Tādējādi

apstrīdētā norma neliedzot tiesai nodrošināt personas tiesības uz

taisnīgu tiesu.