Par Administratīvā procesa likuma 253. panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam

6. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Konkurences padome -

uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 92. panta

pirmajam teikumam.

Satversmes 92. pantā un Konvencijas 6. pantā noteiktās

tiesības uz taisnīgu tiesu dažāda rakstura krimināltiesisku

pārkāpumu gadījumos tiekot piemērotas atšķirīgi. Arī ECT

nolēmumos esot izdalīti divi minēto pārkāpumu veidi:

"klasiskie" krimināltiesību pārkāpumi un pārējie

pārkāpumi ar krimināltiesisku raksturu, piemēram, konkurences

tiesību pārkāpumi. Attiecībā uz konkurences tiesību pārkāpumiem

Konvencijas 6. panta garantijas neesot piemērojamas tādā pašā

apjomā kā attiecībā uz "klasiskiem" krimināltiesību

pārkāpumiem.

ECT atzinusi, ka, noskaidrojot to, vai tiesai piemīt

"pilnīga jurisdikcija", jāvērtē vairāki apstākļi.

Proti, vai tiesa spēj veikt efektīvu kontroli pār faktiem un

piemērotajām tiesībām, pār pierādījumiem, uz kuriem balstīts

lēmums, pār iestādes vērtējuma pareizību un samērīgumu. Tiesai

vajagot būt tiesībām pilnībā atcelt iestādes lēmumu un tajā

ietverto faktisko un tiesisko vērtējumu. Savukārt tas apstāklis,

vai tiesai ir piešķirtas tiesības grozīt naudas soda apmēru,

neesot izšķirošs, lai atzītu, ka tiek ievērotas tiesības uz

taisnīgu tiesu.

Administratīvā tiesa esot uzskatāma par "pilnīgas

jurisdikcijas" tiesu. Papildus faktisko un juridisko

apstākļu izvērtēšanai administratīvā tiesa varot netieši aizstāt

iestādes vērtējumu ar savējo, uzdodot iestādei izdot jaunu

administratīvo aktu, citstarp attiecībā uz naudas soda apmēru.

Tiesu prakse liecinot, ka administratīvā tiesa veic efektīvu

kontroli pār Konkurences padomes lēmumiem un šī kontrole

neaprobežojas ar formālu naudas soda piemērošanas kritēriju

pārbaudi. Tiesa arī sniedzot padziļinātu vērtējumu gadījumos, ja

kāds no šiem kritērijiem ir piemērots kļūdaini vai nav ņemts

vērā. Tiesas kontroles apjoms attiecībā uz naudas soda tiesiskuma

vai pamatotības pārbaudi esot tāds pats, kāds tas ir attiecībā uz

konkurences tiesību pārkāpuma izvērtēšanu. Tādējādi apstrīdētā

norma neliedzot administratīvajai tiesai veikt visaptverošu

Konkurences padomes lēmumu kontroli.

Likumdevējs esot piešķīris Konkurences padomei tiesības veidot

politiku par konkurences tiesību pārkāpumiem uzliekamo naudas

sodu noteikšanas jomā. Konkurences padomei piešķirtā rīcības

brīvība tai ļaujot, nosakot sodu, papildus Ministru kabineta

noteikumos paredzētajiem naudas soda aprēķināšanas kritērijiem

ņemt vērā arī citus apsvērumus, kas ir būtiski konkurences

politikas, konkurences aizsardzības un kopējās tirgus situācijas

aspektā. Savukārt tiesas kompetences paplašināšana, piešķirot tai

tiesības grozīt Konkurences padomes lēmumus daļā par naudas soda

apmēru, traucētu Konkurences padomei īstenot konkurences politiku

un pielāgot to faktiskajai iekšējā tirgus situācijai.