9. pants

1Saeima lūgusi izbeigt tiesvedību lietā, pamatojoties

2uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktu, jo,

3pēc Saeimas ieskata, Pieteikumu iesniedzējiem Satversmes 92.

4panta ceturtajā teikumā ietverto pamattiesību aizskārumu rada

5nepareiza apstrīdētās normas piemērošana, nevis pati apstrīdētā

6norma. Līdzīgu viedokli pauž arī Tieslietu ministrija un Latvijas

7Zvērinātu advokātu padome.

8Savukārt Pieteikumu iesniedzēji norāda, ka viņu pamattiesību

9aizskārumu rada tieši apstrīdētā norma. Tam piekrīt arī

10pieaicinātā persona Dr. iur. Kristīne Strada-Rozenberga,

11norādot, ka apstrīdētās normas saturs esot apzinātas likumdevēja

12izvēles rezultāts. Arī no tiesībsarga viedokļa izriet, ka

13apstrīdētā norma Pieteikumu iesniedzējiem piemērota atbilstoši

14tās saturam.

15Ja lietā ir sniegti argumenti par tiesvedības izbeigšanu,

16Satversmes tiesa tos izvērtē pirms apstrīdētās normas

17satversmības vērtēšanas (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 10.

18decembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2021-11-01

199. punktu). Satversmes tiesa vairākkārt atzinusi, ka

20ir būtiski nošķirt jautājumu par apstrīdētā tiesiskā regulējuma

21satversmību no jautājuma par to, vai apstrīdētais tiesiskais

22regulējums ir personai piemērots pareizi (sal. sk. Satversmes

23tiesas 2021. gada 29. decembra sprieduma lietā Nr. 2021‑09‑01

2411.2. punktu).

25Tātad Satversmes tiesai, lai lemtu par to, vai tiesvedība

26lietā nav izbeidzama, ir jānoskaidro, vai Pieteikumu iesniedzēju

27pamattiesību aizskārumu rada pati apstrīdētā norma vai tās

28piemērošana.

299.1. Apstrīdētā norma iekļauta Administratīvās

30atbildības likuma 185. pantā, kas nosaka prasības attiecībā uz

31tiesai iesniedzamās sūdzības formu un saturu. Šīs pašas prasības

32attiecas arī uz blakus sūdzību (sk. Administratīvās atbildības

33likuma 238. panta pirmo daļu).

34Apstrīdētās normas pirmais teikums noteic, ka tiesai adresēto

35sūdzību paraksta iesniedzējs. Atbilstoši apstrīdētās normas

36otrajam teikumam gadījumā, ja sūdzību iesniedzēja vārdā iesniedz

37pārstāvis, sūdzībai pievieno attiecīgu pilnvaru vai citu

38dokumentu, kas apliecina šādu pārstāvja pilnvarojumu.

39Tātad no apstrīdētās normas vārdiskā formulējuma secināms, ka

40parakstīt sūdzību, arī blakus sūdzību, lai iesniegtu to tiesā,

41var iesniedzējs vai iesniedzēja pārstāvis, bet ne aizstāvis.

42Tomēr gramatiskā interpretācijas metode ir tikai viena no tiesību

43normas interpretācijas metodēm.

449.2. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 33.

45pantu jebkurai pie atbildības saucamajai personai ir tiesības uz

46aizstāvību. Tās var tikt īstenotas vairākos veidos: pirmkārt, to

47var darīt pie atbildības saucamā persona pati, otrkārt, to var

48darīt ar aizstāvja līdzdalību un, treškārt, ar pārstāvja

49starpniecību.

50Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 53. panta pirmo

51un otro daļu ar juridisko jēdzienu "aizstāvis"

52saprotama persona, kas sniedz juridisko palīdzību pie atbildības

53saucamajai personai, bet to neaizvieto. Turklāt Administratīvās

54atbildības likuma 40. panta otrajā daļā noteikts pie atbildības

55saucamās fiziskās personas pienākums piedalīties administratīvā

56pārkāpuma lietas izskatīšanā personiski tiktāl, ciktāl

57administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros nepieciešama personiska

58pienākumu izpilde.

59Savukārt juridiskā jēdziena "pārstāvis" nozīme

60izskaidrota Administratīvās atbildības likuma 54. panta pirmajā

61daļā. Proti, pārstāvis ir persona, kas uz likuma vai līguma

62pamata rīkojas pārstāvamās personas vārdā. Pārstāvja pilnvarojums

63dod pārstāvim tiesības pārstāvamā vārdā izpildīt procesuālās

64darbības (sk. Administratīvās atbildības likuma 54. panta

65piekto daļu). Ar pārstāvja starpniecību administratīvā

66pārkāpuma procesā var piedalīties tikai noteikts personu loks,

67proti: juridiskā persona, cietušais, aizskartais mantas

68īpašnieks, nepilngadīga persona vai publisko tiesību juridiskās

69personas amatpersona (sk. Administratīvās atbildības likuma

7054. panta pirmo daļu).

71Tātad no Administratīvās atbildības likuma sistēmas secināms,

72ka administratīvā pārkāpuma procesā jēdzienu "aizstāvja

73līdzdalība" un "pārstāvja starpniecība" tvērums ir

74atšķirīgs. Viena no atšķirībām izpaužas tādējādi, ka aizstāvja un

75pārstāvja tiesības administratīvā pārkāpuma procesā veikt

76procesuālās darbības pie atbildības saucamās personas vārdā ir

77atšķirīgas. Turklāt atšķirīgs ir arī to personu loks, kuras ir

78tiesīgas aizstāvību īstenot ar aizstāvja līdzdalību vai pārstāvja

79starpniecību. Pilngadīga pie atbildības saucamā fiziskā persona,

80arī Pieteikumu iesniedzēji, administratīvā pārkāpuma procesā savu

81aizstāvību var īstenot ar aizstāvja līdzdalību, bet ne ar

82pārstāvja starpniecību.

839.3. Saeimai iesniegtais likumprojekts Nr. 1160/Lp11

84"Administratīvo pārkāpumu procesa likums" (turpmāk -

85likumprojekts) sākotnēji noteica pilngadīgas pie atbildības

86saucamās personas tiesības īstenot aizstāvību gan ar aizstāvja

87līdzdalību, gan ar pārstāvja starpniecību. Tāpat likumprojekts

88sākotnēji paredzēja iespēju, ka sūdzību iesniegšanai tiesā var

89parakstīt arī aizstāvis, pievienojot attiecīgu pilnvaru (sk.

90Saeimai 2014. gada 21. maijā iesniegtā likumprojekta Nr.

911160/Lp11 35., 41., 54. pantu un 202. panta ceturto daļu.

92Pieejams: saeima.lv).

93Likumprojekta izskatīšanas gaitā tika vērtēts Saeimas

94Juridiskā biroja priekšlikums par to, vai pilngadīgai pie

95administratīvās atbildības saucamai fiziskajai personai ir

96nepieciešamas tiesības īstenot savu aizstāvību gan ar aizstāvja

97līdzdalību, gan ar pārstāvja starpniecību (sk. Saeimas

98Juridiskā biroja 2017. gada 31. janvāra atzinuma Nr.

99111.13/1-17-12/17 par likumprojekta "Administratīvo

100pārkāpumu procesa likums" 32. punktu. Pieejams:

101saeima.lv). Pēc šā priekšlikuma apspriešanas sākotnējā

102likumprojekta redakcija netika atbalstīta, bet tika noteikts, ka

103pilngadīga pie administratīvās atbildības saucamā fiziskā persona

104tiesības uz aizstāvību var īstenot tikai ar aizstāvja līdzdalību

105(sk. Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas

106apakškomisijas 2018. gada 16. janvāra sēdes protokolu Nr. 93 un

107Juridiskās komisijas 2018. gada 25. septembra sēdes protokolu Nr.

108324, kā arī šo sēžu audioierakstus lietas materiālu 1. un 2.

109sēj.). Tā rezultātā gan atbildīgajā komisijā, proti,

110Juridiskajā komisijā, gan Saeimas sēdē tika atbalstīts

111priekšlikums izslēgt aizstāvja tiesības parakstīt sūdzību, lai

112iesniegtu to tiesā (sk. Saeimas Juridiskās komisijas 2018.

113gada 2. oktobra sēdes protokolu Nr. 327 lietas materiālu 1. sēj.

114130.-131. lp., kā arī Saeimas 2018. gada 25. oktobra sēdes

115stenogrammu. Pieejami: saeima.lv).

116Tātad no apstrīdētās normas vēsturiskās izstrādes gaitas ir

117gūstams apstiprinājums tam, ka likumdevējs ir izslēdzis no

118likumprojekta iepriekš aizstāvim paredzētās tiesības personas

119vārdā parakstīt sūdzību, lai iesniegtu to tiesā.

1209.4. Saeima atbildes rakstā norāda, ka likumdevēja

121nodoms attiecībā uz apstrīdētās normas jēgu un mērķi tiek

122nepareizi izprasts. Proti, likumdevējs neesot vēlējies liegt

123pilngadīgas pie atbildības saucamās fiziskās personas aizstāvim

124tiesības parakstīt sūdzību, lai iesniegtu to tiesā.

125No likumprojekta izstrādes materiāliem secināms, ka Juridiskās

126komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēdē, vērtējot

127to, vai pilngadīgai pie atbildības saucamajai personai

128administratīvā pārkāpuma procesā ir nepieciešams paredzēt gan

129aizstāvi, gan pārstāvi, tika norādīts uz to, ka aizstāvja un

130pārstāvja funkcijas ir atšķirīgas. Tika uzsvērts: pārstāvis

131administratīvā pārkāpuma procesā ir persona, kas aizvieto citu

132personu, un tā veiktās darbības ir saistošas pārstāvamajam,

133savukārt aizstāvim kā juridiskās palīdzības sniedzējam nav

134tiesību darboties personas vārdā un tā veiktās procesuālās

135darbības nav personai saistošas. Likumdevējs izšķīrās par to, ka

136pilngadīgai pie atbildības saucamajai personai administratīvā

137pārkāpuma lietā jāpiedalās personiski un pārstāvis tai nav

138nepieciešams (sk. Juridiskās komisijas Krimināltiesību

139politikas apakškomisijas 2018. gada 16. janvāra sēdes protokolu

140Nr. 93, kā arī šīs sēdes audioierakstu lietas materiālu 2.

141sēj.).

142Tāpat no apakškomisijas un komisijas sēžu protokoliem un

143audioierakstiem ir izsecināmi motīvi, kuru dēļ likumdevējs

144izšķīries par labu plašam personiskās dalības principa tvērumam.

145Proti, likumdevējs uzskatīja, ka tikai pati pie atbildības

146saucamā fiziskā persona var sniegt ziņas par tās pārkāpuma

147izdarīšanas apstākļiem, pārkāpuma motīviem, atbildību

148mīkstinošiem vai pastiprinošiem apstākļiem un citiem

149administratīvā pārkāpuma lietā noskaidrojamiem apstākļiem (sk.

150Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas

1512018. gada 16. janvāra sēdes protokolu Nr. 93 un

152Juridiskās komisijas 2018. gada 25. septembra sēdes protokolu

153Nr. 324, kā arī šo sēžu audioierakstus lietas materiālu 1. un 2.

154sēj.).

155Turklāt likumprojekta apspriešanas gaitā likumdevējs

156savstarpēji saskaņojis regulējumus par augstākai amatpersonai un

157tiesai iesniedzamā sūdzībā ietveramo saturu (sk.

158Administratīvās atbildības likuma 176. panta otro daļu un 185.

159panta otro daļu). To personu loks, kurām ir tiesības iesniegt

160sūdzību augstākai amatpersonai vai tiesai, ir viens un tas pats

161(sk. Administratīvās atbildības likuma 166. panta pirmo daļu

162un 183. panta pirmo daļu). Savukārt no Administratīvās

163atbildības likuma 167. panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktā,

164ka augstākai amatpersonai iesniedzamai sūdzībai pievieno pilnvaru

165vai citu dokumentu, kas apliecina pārstāvja vai aizstāvja

166pilnvarojumu iesniegt sūdzību, secināms: likums pieļauj gan to,

167ka augstākai amatpersonai iesniedzamu sūdzību paraksta pārstāvis,

168gan to, ka šādu sūdzību paraksta aizstāvis. Tādējādi normā par

169personas pienākumu parakstīt augstākai amatpersonai iesniedzamu

170sūdzību personiskās dalības princips ir konkretizēts citādi nekā

171apstrīdētajā normā. No likumprojekta izstrādes materiāliem nav

172gūstams apstiprinājums tam, ka likumdevējs būtu tiešā veidā

173apsvēris jautājumu par aizstāvja tiesībām personas vārdā

174parakstīt arī tiesai iesniedzamu sūdzību vai par nepieciešamību

175noteikt vienotas prasības attiecībā uz augstākai amatpersonai un

176tiesai iesniedzamu sūdzību parakstīšanu.

177Noskaidrojot likumdevēja nodomu attiecībā uz apstrīdētās

178normas jēgu un mērķi, secināms, ka likumdevējs ir apzināti

179izvēlējies pārstāvja un aizstāvja funkcijas nodalīt, nosakot, ka

180juridiskās palīdzības sniegšana neietver aizstāvja tiesības veikt

181procesuālas darbības aizstāvamās personas vārdā. Tas, kādā veidā

182likumdevējs konkretizējis aizstāvja līdzdalības apjomu attiecībā

183uz sūdzības parakstīšanu, lai iesniegtu to tiesā, proti, tas, ka

184likumdevējs nav pieļāvis aizstāvja tiesības parakstīt sūdzību

185pilngadīgas pie atbildības saucamās fiziskās personas vārdā,

186saskan ar likumdevēja nodomu par pārstāvja un aizstāvja pilnvaru

187apjomu nodalījumu administratīvā pārkāpuma procesā.

1889.5. Tiesību normas satura noskaidrošanā ir ņemama vērā

189arī tās piemērošanas prakse. Apgabaltiesu, kuras administratīvo

190pārkāpumu lietu izskatīšanā ir galīgā instance, prakse, arī

191nolēmumi Pieteikumu iesniedzēju administratīvo pārkāpumu lietās,

192liecina: tiesas apstrīdēto normu pamatā interpretē tādējādi, ka

193aizstāvim nav tiesību parakstīt sūdzību, lai iesniegtu to tiesā.

194Tiesas secinājušas, ka saskaņā ar Administratīvās atbildības

195likumā nostiprināto personiskās dalības principu pie atbildības

196saucamajai personai ir personīgi jāpiedalās administratīvā

197pārkāpuma procesā. Tiesas arī norāda, ka tiesiskais regulējums,

198kas bija iekļauts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā,

199neesot pieļāvis personas aizstāvja tiesības parakstīt sūdzību,

200lai iesniegtu to tiesā, tāpat kā Administratīvās atbildības

201likums (piemēram, Latgales apgabaltiesas 2020. gada 2.

202septembra lēmums lietā Nr. 103A4-0102-20 un Zemgales

203apgabaltiesas 2020. gada 28. oktobra lēmums lietā Nr.

204106AA-0162-20/15).

205Šāda apstrīdētās normas interpretācija saskan arī ar tiesību

206doktrīnā izteikto atziņu, ka pie atbildības saucamajai personai

207ir personīgi jāpiedalās administratīvā pārkāpuma procesā un tā

208nevar šo pienākumu deleģēt aizstāvim, turklāt aizstāvis nevar

209aizvietot aizstāvamo procesuālo darbību veikšanā (sk.: Putra

210I., Bērziņš G. 39.-56. panta skaidrojumi. Grām.: Danovskis E.,

211Kūtris G. (zin. red.) Administratīvo pārkāpumu tiesības.

212Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Rīga: Tiesu namu

213aģentūra, 2020, 224. lpp.).

2149.6. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Satversmes tiesa

215secina: apstrīdētās normas vārdiskais formulējums, šīs normas

216jēga un mērķis Administratīvās atbildības likuma sistēmā, kā arī

217apstrīdētās normas izstrādes gaita liecina par likumdevēja nodomu

218liegt aizstāvim tiesības parakstīt sūdzību, lai iesniegtu to

219tiesā pilngadīgas pie atbildības saucamās fiziskās personas

220vārdā. Tādējādi apstrīdētās normas saturs ir apzinātas

221likumdevēja izvēles rezultāts. Līdz ar to personas pamattiesību

222aizskārumu rada apstrīdētā norma.

223Tātad tiesvedība lietā nav

224izbeidzama.