Par Administratīvās atbildības likuma 185. panta ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta ceturtajam teikumam

5. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 92. panta

ceturtajam teikumam. Apstrīdētā norma neliedzot pie atbildības

saucamās personas aizstāvim parakstīt sūdzību, lai iesniegtu to

tiesā. Personas pamattiesību aizskārumu esot iespējams novērst ar

pareizu apstrīdētās normas interpretāciju un piemērošanu.

Satversmes 92. panta ceturtais teikums, konkretizēts kopsakarā

ar Konvencijas 6. panta 3. punkta "c" apakšpunktu,

aptverot arī personas aizstāvja tiesības administratīvo pārkāpumu

procesā parakstīt sūdzību, lai iesniegtu to tiesā.

Administratīvās atbildības likums nodrošinot aizstāvim šādu

iespēju. Turklāt administratīvā pārkāpuma procesā aizstāvim esot

visas tās pašas tiesības, kādas ir viņa aizstāvamajai personai.

Tieslietu ministrija piekrīt Saeimas viedoklim: tas, ka

apstrīdētajā normā nav minēts arī aizstāvis, ir likuma teksta

nepilnība. Šo nepilnību tiesību piemērotājs varot novērst,

izmantojot juridiskās metodes, tostarp atklājot aizstāvja

institūta izpratni, aizstāvja lomu administratīvā pārkāpuma

procesā, kā arī likumdevēja mērķi. Aizstāvja procesuālās tiesības

esot nosakāmas pēc analoģijas saskaņā ar Kriminālprocesa likumu.

Proti, aizstāvim administratīvā pārkāpuma procesā esot visas tās

pašas tiesības, kādas ir viņa aizstāvamajai personai, ciktāl

aizstāvamās personas klātbūtne nav nepieciešama lietas

izskatīšanai. Interpretējot apstrīdēto normu atbilstoši

Satversmes 92. panta ceturtajam teikumam un piemērojot tiesību

tālākveidošanas metodes, piemēram, slēdzienu no mazākā uz lielāko

un tiesību normas pārbaudi atbilstoši "likuma plānam",

esot iespējams nonākt pie Satversmei atbilstoša rezultāta.

Tomēr, ņemot vērā nepieciešamību novērst aizstāvja institūtu

regulējošo tiesību normu dažādas interpretācijas iespējamību un

to piemērošanas problemātiku, Tieslietu ministrija esot

ierosinājusi likumdevējam apstrīdēto normu grozīt tiesiskās

skaidrības labad. Attiecīgajiem grozījumiem būtu papildus

jānostiprina aizstāvja institūta loma administratīvā pārkāpuma

procesā, nosakot, ka aizstāvim ir pie atbildības saucamās

personas vai sodītās personas tiesības un pienākumi, ciktāl tie

nav saistīti ar nepieciešamību noskaidrot personas subjektīvo

viedokli.