10. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Banka -

paskaidro, ka pašvaldību budžetu izdevumi Latvijā veido nozīmīgu

daļu no valsts konsolidētā kopbudžeta izdevumiem, tādējādi

ietekmējot makroekonomisko situāciju ne tikai administratīvo

teritoriju ietvaros, bet arī valstī kopumā.

Līdzšinējais administratīvi teritoriālais iedalījums Latvijā

iedzīvotāju skaita un ekonomiskās aktivitātes ziņā esot ļoti

neviendabīgs. Esot paredzams tas, ka tuvākajos gadu desmitos

iedzīvotāju skaits turpinās sarukt. Nelabvēlīgās demogrāfiskās

pārmaiņas varot ne tikai radīt sarežģījumus pašvaldību budžetu

veidošanā, bet arī apgrūtināt atbilstošu darbinieku piesaisti

pašvaldības funkciju nodrošināšanai. Ilgtermiņā šāda situācija

varot negatīvi ietekmēt pašvaldību sniegto pakalpojumu kvalitāti

un pieejamību, kā arī pašvaldību iespējas veicināt savas

teritorijas attīstību.

Latvijas Bankas 2019. gada pētījumā citstarp esot secināts, ka

Latvijā pastāv negatīva sakarība starp novada pašvaldības budžeta

uzturēšanas izdevumiem uz vienu iedzīvotāju un attiecīgā novada

iedzīvotāju skaitu, proti, jo mazāka pašvaldība, jo dārgāka tās

funkciju īstenošana. Ilgtermiņā tas varot ierobežot pašvaldību

iespējas veikt investīcijas savas teritorijas attīstībā. Tāpat

pētījumā esot secināts, ka administratīvi teritoriālā iedalījuma

pārmaiņas, proti, lielāku novadu izveidošana, ir viens no

risinājumiem, kā mazināt demogrāfisko tendenču negatīvo ietekmi

uz pašvaldību finansēm. Veidojot jaunu administratīvi teritoriālo

iedalījumu, esot jāņem vērā arī citi faktori, piemēram,

infrastruktūras esība un citas īpatnības, kas var ietekmēt

pakalpojumu pieejamību jaunveidojamos novados, kā arī jārisina

jautājumi, kas saistīti ar labas pārvaldības principa

nodrošināšanu.

Latvijas Banka vērš Satversmes tiesas uzmanību uz to, ka

Pieteikumu iesniedzēju argumenti attiecas galvenokārt uz

likumdošanas procesu, kādā pieņemtas apstrīdētās normas, nevis uz

novadu reformēšanas ekonomisko pamatojumu. Ministru kabinetam un

arī Saeimai esot pienākums pastāvīgi pārbaudīt un, ja

nepieciešams, pilnveidot valsts pārvaldes institucionālo

sistēmu.

Tiesas sēdē Latvijas Bankas pārstāvji Edvards Kušners un

Kārlis Vilerts norādīja, ka 2019. gadā diskusijas par reformu

galvenokārt fokusējās uz iedzīvotāju skaita ziņā lielāku

pašvaldību izveidi. Tādējādi Latvijas Banka savā pētījumā esot

centusies rast atbildi uz jautājumu, vai pieņēmums par to, ka

lielāku pašvaldību izveidošana varētu nodrošināt kādu ekonomisku

ieguvumu, ir pamatots. Ekonomikas teorija viennozīmīgas atbildes

nesniedzot. No vienas puses, pārvaldes organizēšanai mazās

teritoriālā iedalījuma vienībās esot virkne priekšrocību,

piemēram, vietvara varot labāk izprast iedzīvotāju vajadzības un

attiecīgi pielāgot sniedzamos pakalpojumus. No otras puses, pārāk

mazās pašvaldībās pakalpojumu sniegšanai varot nebūt ekonomiska

pamatojuma, jo pastāvīgās pakalpojumu sniegšanas izmaksas varot

būt visai augstas. Vērtējot valsts administratīvi teritoriālo

iedalījumu no ekonomiskā skatpunkta, būtu svarīgi atrast

līdzsvaru starp vietējo demokrātiju un ekonomisko lietderību.