9. pants

Pieaicinātā persona - Valsts kontrole -

norāda, ka tā pārbaudot valsts, pašvaldību un citu likumā minēto

subjektu rīcību ar finanšu līdzekļiem un mantu, bet konkrētu

darbību tiesiskuma un normatīvā regulējuma izvērtējumu veicot

tikai revīziju ietvaros. Vairāku revīziju ietvaros Valsts

kontrole esot vērtējusi jautājumu par pašvaldību funkciju

nodrošināšanai nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru.

Revīziju gaitā konstatētais ļaujot secināt, ka vadības

grāmatvedības organizēšana pašvaldībās nav ierasta prakse un

tāpēc iespējas objektīvi vērtēt valsts administratīvi teritoriālā

iedalījuma izmaiņu ietekmi uz pašvaldību finansiālo spēju

nodrošināt pašvaldības funkciju īstenošanu ir ierobežotas.

Pašvaldību sniegto pakalpojumu izmaksu noteikšana lielākoties

neesot balstīta uz pakalpojuma sniegšanas procesa un tajā

izmantoto resursu analīzi. Pašvaldību sniegto pakalpojumu

izmaksas tiekot vispārīgi attiecinātas uz funkcionālo kategoriju,

kurā ietverts plašs un nekonkrēts uzdevumu loks, tādējādi

faktiski liedzot gūt skaidru priekšstatu par pašvaldības funkciju

nodrošināšanai nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru. Turklāt

virkne pašvaldību autonomo funkciju un to izpildes kārtība neesot

detalizēti regulēta normatīvajos aktos un pašvaldībām esot

pietiekami liela rīcības brīvība, lemjot par piemērotāko veidu

savu autonomo funkciju izpildes nodrošināšanai.

Tiesas sēdē Valsts kontroles pārstāvis Edgars Korčagins

norādīja, ka nav iespējams objektīvi spriest par reformas ietekmi

uz pašvaldību izdevumiem, jo neesot zināms, cik izmaksā katras

konkrētās pašvaldību funkcijas īstenošana. Valsts kontrole tās

veiktajās revīzijās neesot guvusi pārliecību par to, ka mazākās

pašvaldībās pakalpojumu izmaksas vienmēr ir dārgākas. Tomēr tas,

ka grāmatvedībā nav skaidri nodalīti dažādi pašvaldību sniegto

pakalpojumu veidi un īstenoto funkciju izmaksas, neliecinot par

labu pārvaldību.

Valsts kontrole esot vērtējusi ar reformu saistītus jautājumus

revīzijas ziņojumā "Par Vides aizsardzības un reģionālās

attīstības ministrijas 2019. gada pārskatu" un konstatējusi

atsevišķas nepilnības līdzekļu izlietojumā reformas sagatavošanas

procesā. Valsts kontrole neesot vērtējusi valdības sagatavoto

ziņojumu vai kādu citu politikas plānošanas dokumentu, kurā

reformas kontekstā būtu apskatītas pašvaldību funkcijas un to

sniegtie pakalpojumi.