11. pants

Pieaicinātā persona - biedrība "Latvijas

Pašvaldību savienība" - piekrīt Pieteikumu iesniedzēju

argumentiem.

Īstenojot reformu, neesot ņemti vērā nedz Latvijas, nedz

ārvalstu ekspertu ieteikumi. Pašvaldību savienības domes 2019.

gada 16. septembra ārkārtas sēdē esot nolemts sniegt Kongresam

informāciju par pašvaldību tiesību pārkāpumiem reformas gaitā.

Reaģējot uz saņemto informāciju, Kongresa Uzraudzības komitejas

eksperti 2019. gada 4. decembrī ieradušies Latvijā faktu

pārbaudes vizītē un 2020. gada 11. februārī publiskojuši

ziņojumu, kurā aicinājuši reformu atlikt, lai veiktu efektīvas

konsultācijas ar iedzīvotājiem un pašvaldībām. Kongress minēto

ziņojumu apstiprinājis 2020. gada 7. decembrī.

Tāpat reformas īstenošanas gaitā neesot ņemts vērā Latvijas

Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas ekspertu

konsilija 2019. gada 4. novembra ziņojums, kurā ieteikts reformas

ieviešanu atlikt līdz brīdim, kad būs sagatavota vispusīga

analīze un sabiedrībai izskaidroti pētījumos balstīti

priekšlikumi par reformas ietekmi uz sabiedrības attīstību,

iedzīvotāju dzīves kvalitāti un uzņēmējdarbības vides izmaiņām,

administratīvi teritoriālās reformas saistību ar citām reformām

un citiem aspektiem.

Reforma esot viens no valsts ekonomiskās izaugsmes ilgtermiņa

instrumentiem. To izmantojot, esot pārdomāti un stratēģiski jāņem

vērā gan līdzšinējās reformas izvērtējums, gan komplekss un

detalizēts aprēķins un gaidāmo ieguvumu prognozes. Reforma esot

saistīta ne tikai ar teritoriālā iedalījuma vienību robežu maiņu

vai administratīvā aparāta sloga samazināšanos. Izstrādātā

reformas modeļa ieviešana notiekot vienas ministrijas paspārnē un

atrauti no citām nozarēm. Trūkstot padziļināta un vienota

skatījuma uz būtiskiem ikdienas aspektiem, kas kļūšot aktuāli pēc

reformas īstenošanas. Ministrija neesot detalizēti izanalizējusi

līdzšinējās reformas ieguvumus un trūkumus dažādās administratīvo

teritoriju grupās. Šādam izvērtējumam esot jābūt publiski

pieejamam un apspriestam, pirms tiek formulēti jaunās reformas

mērķi.

Pašvaldību savienība izsaka viedokli, ka speciālā komisija

Likumprojekta izskatīšanai Saeimā tika izveidota tieši tāpēc, lai

tas tiktu izskatīts bez būtiskām un saturīgām diskusijām. Par

demokrātisku rīcību nevarot uzskatīt to, ka Komisijas vadība tika

uzticēta Ministrijas parlamentārajam sekretāram. Komisijā arī

neesot bijusi pārstāvēta gandrīz desmitā daļa no Saeimas

deputātiem - pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Pašvaldības ar neskaitāmām vēstulēm esot vērsušās pie dažādām

institūcijām un amatpersonām, taču bieži vien neesot saņēmušas

atbildi. Ministrija konsultācijas ar pašvaldībām pirms

Likumprojekta iesniegšanas Saeimai veikusi formāli un neesot

spējusi atbildēt uz būtiskiem jautājumiem.

Tiesas sēdē Pašvaldību savienības pārstāvji Māris Pūķis un

Kristīne Kinča norādīja, ka subsidiaritātes princips attiecas gan

uz koncentrāciju un dekoncentrāciju, gan arī centralizāciju un

decentralizāciju. Centralizācijas aspekts esot attiecības starp

varas līmeņiem, savukārt koncentrācijas aspekts - viena mēroga

līmeņu maiņa.

Savukārt pienācīga konsultēšanās ar pašvaldībām esot ne tikai

pašvaldību viedokļa uzklausīšana, bet arī tā sadzirdēšana. Tas

esot divpusējs sarunu process, kurā tiek argumentēti pušu

viedokļi un panākta vienošanās. Reformas sagatavošanas posmā

neesot notikusi tāda nopietna konsultēšanās, kuras ietvaros tiktu

kliedētas pašvaldību un iedzīvotāju bažas un neskaidrības.