Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma "Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienība" 28.2., 28.19. un 35.4. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5. pantam

12. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Latvijas Zinātņu

akadēmijas īstenā locekle Dr. oec. Raita

Karnīte - tiesas sēdē norādīja, ka administratīvi teritoriālā

reforma būtu jāskata kopumā, no valsts un sabiedrības attīstības

aspekta. Būtu jāvērtē pašvaldības pakalpojumu kvalitātes

uzlabojumi, pašvaldību iekšējais teritoriālais līdzsvars,

reformas nodrošinātie finansiālie ieguvumi un izmaksas pirmajā

gadā un turpmākajos četros gados pēc reformas.

Pēc Raitas Karnītes ieskata, reformas virzītāji nav pievērsuši

uzmanību līdzekļu un infrastruktūras centralizācijas un

koncentrācijas sociālekonomiskajām sekām, tādām kā nacionālās un

kopienas identitātes stiprināšana, nomaļu iztukšošanās risks un

teritorijas līdzsvarots apdzīvojums, izglītības un veselības

aprūpes pieejamība, demokrātijas procesa nodrošināšana.

Valsts institūcijām esot tiesības izlemt valstiski svarīgus

jautājumus, un individuālas vēlmes vai pieredzi tās varot arī

neņemt vērā. Taču šīs tiesības esot jāīsteno atbildīgi un

iedzīvotāju interesēs, jo valsti veido tās iedzīvotāji. Reformas

ietvaros neesot domāts par iedzīvotāju dzīves kvalitātes

uzlabošanu.