15. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

Sociālo zinātņu fakultātes profesore Dr. sc. pol. Iveta

Reinholde - norāda, ka apstrīdēto normu izstrādes un

izskatīšanas laikā konsultācijas ar pašvaldībām un vietējām

kopienām notikušas ierobežotā apjomā, sašaurinot pašvaldību

iespējas piedāvāt alternatīvus robežu noteikšanas un reformu

scenārijus.

Saskaņā ar Hartas 4. panta trešo daļu varot tikt veidotas

lielākas pašvaldības, bet tikai pamatojoties uz pierādāmiem šādu

pašvaldību sniegto pakalpojumu ekonomijas, efektivitātes un

lietderības apsvērumiem. Iesaistot iedzīvotājus lēmumu

pieņemšanā, tiekot veicināta šo lēmumu atklātība un pakalpojumu

sniegšanas lietderība, jo tieši pašvaldības vislabāk pārzinot

vietējo iedzīvotāju vajadzības un spējot savlaicīgi uz tām

reaģēt.

Hartā neesot ietverts detalizēts konsultāciju procesa

regulējums. Tomēr konsultāciju procesu varot uzskatīt par

jēgpilnu tad, ja, pirmkārt, pašvaldībām un tās pārstāvošajai

biedrībai ir pieejama visa informācija par valdības ieceri vai

plānotajām rīcībpolitikas izmaiņām jau lēmuma izstrādes sākotnējā

stadijā; otrkārt, pašvaldībām ir iespēja un tās ir savlaicīgi

informētas par iespēju paust savu viedokli, pirms ir pieņemts

juridiski saistošs lēmums; treškārt, pašvaldībām ir pietiekami

daudz laika un iespēju sagatavot savu viedokli par attiecīgo

jautājumu un ieteikumus, ko tās turpmāk var izmantot konsultāciju

procesā. Administratīvi teritoriālajai reformai vajagot būt

balstītai uz rūpīgu analīzi, institucionālo dialogu un

konsultāciju procesu, kā arī detalizētu plānu, turklāt

nepieciešams arī pastāvīgs procesa un sasniegto rezultātu

novērtējums.

Nevienā dokumentā, nedz arī akadēmiskajā literatūrā neesot

definēti precīzi nosacījumi attiecībā uz pašvaldību teritoriālo

lielumu. Tas esot nacionālās valdības izšķiršanās jautājums.

Tomēr, mainot administratīvo teritoriju robežas, esot jāņem vērā

vietējās tradīcijas un vēsture, kā arī iespēju robežās

jānodrošina iedzīvotāju identificēšanās ar iepriekšējo

administratīvo struktūru. Savukārt attiecībā uz vēlmi

līdzdarboties reformas īstenošanā esot jāatbalsta augšupvērstās

iniciatīvas, jo tās nodrošinot reformu sekmīgumu un

ilgtspēju.

Tiesas sēdē Iveta Reinholde norādīja, ka saskaņā ar labas

pārvaldības principu konsultāciju procesu ieteicams fiksēt, lai

arī kādā formā tas notiktu. Tā esot uz pierādījumiem balstītas

rīcībpolitikas pieeja. Savukārt detalizēts reformas plāns

citstarp ļaujot aprēķināt, kādi finanšu līdzekļi būs nepieciešami

reformas ieviešanai. Iveta Reinholde tiesas sēdē atzina, ka

Latvijas gadījumā būtu bijusi vēlama lielāka plānošanas

detalizācijas pakāpe.