23. pants

Ikšķiles novada dome norādījusi uz vairākiem

iespējamiem pārkāpumiem konsultēšanās procesā. Tostarp uz to, ka

konsultācijas ar domes deputātiem notikušas pēc tam, kad

Ministrija jau bija sagatavojusi savu administratīvi teritoriālā

iedalījuma modeļa piedāvājumu, un to, ka konsultēšanās process

neesot bijis reglamentēts un tikšanās neesot protokolētas.

Savukārt Limbažu novada dome neiebilst pret Ministrijas veikto

konsultēšanās procesu, taču uzskata, ka Likumprojektam iesniegtā

priekšlikuma par Skultes pagasta iekļaušanu Saulkrastu novada

administratīvajā teritorijā apspriešanas termiņš bijis pārāk īss,

lai konsultēšanos ar pašvaldības domi un iedzīvotājiem varētu

uzskatīt par pienācīgu.

Vērtējot to, vai konsultēšanās ar attiecīgajām pašvaldībām

apstrīdēto normu izstrādes un izskatīšanas laikā notika

atbilstoši tiesību normām, jāņem vērā konsultēšanās procesa

mērķis.

23.1. Interpretējot Hartas 5. pantu kopsakarā ar

Satversmes 101. panta otrās daļas pirmo teikumu, Satversmes tiesa

ir secinājusi, ka par konsultācijām ar vietējo kopienu Hartas 5.

panta izpratnē visupirms uzskatāmas konsultācijas, kurās

uzklausīts vietējās pašvaldības tieši vēlētās institūcijas -

domes - viedoklis. Konsultēšanās ar pašvaldību var notikt visā

procesā līdz attiecīgā tiesību akta pieņemšanai, un valsts

institūcijām ir liela rīcības brīvība noteikt uzklausīšanas

procedūras detaļas, ciktāl šī procedūra kopumā ir piemērota, lai

pienācīgi ņemtu vērā pašvaldības intereses (sk. Satversmes

tiesas 2009. gada 30. oktobra sprieduma lietā Nr. 2009‑04‑06

12.2. un 13.2. punktu).

Satversmes tiesa ir secinājusi, ka reforma, kuras ietvaros

plānotas līdzšinējo administratīvo teritoriju robežu izmaiņas, ir

tieši saistīta ar attiecīgo administratīvo teritoriju iedzīvotāju

tiesībām un likumiskajām interesēm un pašvaldības autonomo

funkciju īstenošanu. Tāpēc Satversmes 101. pantā un Hartas 5.

pantā citstarp ir ietverta pašvaldības domes kompetence

noskaidrot attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju

viedokli, lai reformas gaitā to savlaicīgi sniegtu valsts

institūcijām. Turklāt pašvaldības dome var noskaidrot iedzīvotāju

viedokli jebkurā reformas stadijā, tostarp uzreiz pēc tam, kad ir

saņemta informācija, ka reforma varētu skart tās administratīvo

teritoriju (sal. sk. Satversmes tiesas 2020. gada 15. maija

sprieduma lietā Nr. 2019-17-05 16.3. punktu).

Tādējādi saskaņā ar pašvaldības principu katrai pašvaldībai

tās administratīvās teritorijas robežu izmaiņu gadījumā jābūt

iespējai iepazīties ar pietiekami konkrētu paredzamo grozījumu

projektu, saprātīgā laikposmā to apspriest, pēc iespējas

apspriešanā iesaistot arī attiecīgās teritorijas iedzīvotājus;

pamatojoties uz šīs apspriešanas rezultātiem, pieņemt pašvaldības

domē attiecīgu lēmumu un paļauties uz to, ka pašvaldības lēmumā

izteikto viedokli valsts institūcijas, pieņemot galīgo lēmumu,

ņems vērā. Pašvaldības domes lēmumā izteiktie argumenti ir

jāizvērtē, taču tas nenozīmē, ka valsts institūcijas pieņemtais

galīgais lēmums nebūs atšķirīgs. Pašvaldībai nav "veto

tiesību" attiecībā uz tās teritorijas robežu izmaiņām, un

pašvaldības atbalsts šādām izmaiņām nav priekšnoteikums tam, lai

atbildīgā valsts institūcija tās veiktu, ja ir ievērotas Hartas

5. panta prasības par pienācīgu konsultēšanos ar vietējo kopienu

(sal. sk. Satversmes tiesas 2009. gada 30. oktobra sprieduma

lietā Nr. 2009‑04‑06 8. un 13.4. punktu).

23.2. Hartas paskaidrojošajā ziņojumā, kā arī citos

dokumentos izklāstītas konsultēšanās procesam noteiktās prasības.

Šiem dokumentiem ir rekomendējošs raksturs, un tie ir jāņem vērā,

interpretējot attiecīgās Hartas normas.

Eiropas Padomes Ministru komitejas 2004. gada 20. oktobra

rekomendācijā Rec(2004)12 uzsvērta institucionālā dialoga un

konsultēšanās procesa nozīmība. Administratīvi teritoriālās

reformas iznākums ir lielā mērā atkarīgs no spējas panākt

vienošanos, tāpēc ir svarīgi vai nu tieši, vai netieši iepriekš

apspriesties ar iedzīvotājiem. Ja nacionālās tiesību normas

neuzliek pienākumu rīkot referendumu, iedzīvotāju viedokli var

noskaidrot citā formā. Administratīvo teritoriju robežu izmaiņu

gadījumā ieinteresētās puses ir jāiesaista, jau sākot ar reformas

sagatavošanas posmu, un process jāveic atbilstoši Hartas

pamatprincipiem, piemēram, par konsultēšanos ar vietējo kopienu

(sk. Eiropas Padomes Ministru komitejas 2004. gada 20. oktobra

rekomendācijas Rec(2004)12 dalībvalstīm par vietējo un reģionālo

pašvaldību robežu un/vai struktūras reformām preambulas

"b" punktu un II sadaļas 11., 16. un 17.

punktu).

Kongresa 2018. gada 8. novembra rezolūcijā 437 (2018) ir

noteiktas konsultēšanās procesa vadlīnijas un galvenie

pamatprincipi, tostarp konsultēšanās procesa obligātums

gadījumos, kad tiek apspriestas pašvaldību robežu izmaiņas. Šajā

procesā visiem dalībniekiem jāievēro savstarpēja cieņa,

konsultācijām jābūt atklātām un pārredzamām, kā arī iesaistītajām

pusēm jābūt atsaucīgām, sniedzot atgriezenisko saiti. Pašvaldībām

ir tiesības saņemt skaidru un detalizētu informāciju par

ierosinātajiem politikas dokumentiem un lēmumiem, to motīviem un

mērķiem, tostarp pirms konsultācijām un to laikā. Konsultācijas

būtu vēlams protokolēt (sk. Eiropas Padomes Vietējo un

reģionālo pašvaldību kongresa 2018. gada 8. novembra rezolūcijas

437 (2018) "Par augstāka līmeņa varas institūciju

konsultēšanos ar pašvaldībām" pielikuma 8., 13., 27. un 39.

punktu).

Satversmes tiesa secina, ka konsultēšanās mērķis reformas

procesā ir noskaidrot pašvaldības iedzīvotāju un domes viedokli

par iespējamiem administratīvi teritoriālā iedalījuma

risinājumiem, lai atbildīgās valsts institūcijas, pieņemot galīgo

lēmumu, būtu informētas par šo viedokli un varētu to

izvērtēt.

Tādējādi, lai izvērtētu, vai konsultēšanās ar attiecīgajām

pašvaldībām apstrīdēto normu izstrādes un izskatīšanas laikā

notika atbilstoši tiesību normām, ir jānoskaidro: 1) vai

pašvaldības domei bija iespēja, noskaidrojot arī attiecīgās

administratīvās teritorijas iedzīvotāju viedokli, sagatavot savu

viedokli un iesniegt atbildīgajām valsts institūcijām

priekšlikumus un iebildumus attiecībā uz plānoto reformu; 2) vai

tam paredzētais laiks bija saprātīgs; 3) vai pašvaldību

priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti.

23.3. Iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanai ir būtiska

nozīme konsultēšanās procesā. Limbažu novada dome norādījusi, ka,

nodalot Skultes pagastu no līdzšinējā Limbažu novada

administratīvās teritorijas, iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanai

bija jāorganizē publiskā apspriešana likuma "Par

pašvaldībām" 61.1 panta otrajā daļā noteiktajā

kārtībā. Arī Ikšķiles novada dome izteikusi viedokli, ka

vispareizākā iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanas forma būtu

publiskā apspriešana.

Likuma "Par pašvaldībām" 61.1 panta pirmā

daļa noteic, ka konsultatīvos nolūkos pēc pašvaldības

iedzīvotāju, domes vai tās priekšsēdētāja iniciatīvas,

pamatojoties uz domes lēmumu, var organizēt publisko apspriešanu

par pašvaldības autonomās kompetences jautājumiem. Savukārt

saskaņā ar šā panta otro daļu publiskā apspriešana ir jārīko,

pirmkārt, par pašvaldības administratīvās teritorijas robežas

grozīšanu un, otrkārt, par pašvaldības attīstības programmu un

teritorijas plānojumu.

Likuma "Par pašvaldībām" 61.1 panta otrās

daļas 1. punktā noteiktais pienākums rīkot publisko apspriešanu

pašvaldības teritorijas robežu grozīšanas gadījumā attiecas

vienīgi uz situāciju, kad šādas izmaiņas pēc savas iniciatīvas

ierosina veikt pati pašvaldības dome, kuras pienākums tad arī ir

publisko apspriešanu rīkot. Taču minētā norma neattiecas uz

situāciju, kad valstī tiek veikta administratīvi teritoriālā

reforma un daļa no kādas pašvaldības līdzšinējās administratīvās

teritorijas tiek pievienota citas pašvaldības administratīvajai

teritorijai. Ja pašvaldību teritorijas robežu izmaiņas notiek pēc

valsts iniciatīvas, uzklausīšanu un konsultēšanos regulē

pašvaldības princips un Harta.

Tieši pašvaldības domes kompetencē ir iedzīvotāju viedokļa

noskaidrošana reformas sagatavošanas laikā, lai darītu to zināmu

valsts institūcijām. Ministrija, uzsākot reformas sagatavošanu,

nebija noteikusi vienotu iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanas

formu. Tādējādi pašvaldības dome varēja to izvēlēties, tostarp

varēja rīkot publisko apspriešanu pēc savas iniciatīvas saskaņā

ar likuma "Par pašvaldībām" 61.1 panta pirmo

daļu.

23.4. Vērtējot konsultēšanās procesu, jāņem vērā tas,

ka par konsultēšanos nav uzskatāma vienīgi pašvaldības viedokļa

uzklausīšana klātienē Ministrijas organizēto konsultāciju laikā.

Konsultēšanās process vērtējams kopsakarā, visā reformas

sagatavošanas un attiecīgā likumprojekta izstrādes un

izskatīšanas laikā, ņemot vērā gan pašvaldības domes pieņemtos

lēmumus un vēstules, kas nosūtītas dažādām valsts institūcijām un

amatpersonām, gan to, kā pašvaldības iedzīvotāju un domes

viedoklis ticis uzklausīts dažādās sanāksmēs, gan pašvaldības

pārstāvju līdzdalību Komisijas sēdēs, izskatot priekšlikumus, kas

attiecas uz konkrēto pašvaldību.

23.4.1. Ikšķiles novada dome 2019. gada 29. martā

pieņēma lēmumu "Par Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas

organizēšanu". Tajā norādīts, ka reformas ietvaros Ikšķiles

novada administratīvo teritoriju paredzēts apvienot ar citiem

novadiem, lai gan pašvaldība katru gadu veido uz attīstību vērstu

budžetu, tostarp ieguldot finanšu līdzekļus novada attīstībai

nozīmīgu infrastruktūras objektu būvniecībā un atjaunošanā, kā

arī veic iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā.

Turklāt, ņemot vērā būtisko un pastāvīgo iedzīvotāju skaita

pieaugumu, pašvaldība nepārtraukti veicot ieguldījumus novada

iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā, pilnībā veicot

pašvaldības funkcijas un nodrošinot kvalitatīvus pašvaldības

pakalpojumus. Tāpēc esošā un prognozējamā novada attīstība, pēc

Ikšķiles novada domes ieskata, arī turpmāk ļauj saglabāt Ikšķiles

novadu kā atsevišķu administratīvo teritoriju. Iedzīvotāju

aptauja notika no 2019. gada 9. maija līdz 11. maijam, un tajā

piedalījās 3299 Ikšķiles novada iedzīvotāji, no tiem 98,45

procenti izteica atbalstu viedoklim par Ikšķiles novadu kā

patstāvīgu Latvijas Republikas administratīvo teritoriju (sk.

lietas materiālu 3. sēj. 100.-102. lp. un 106.-107. lp.).

2019. gada 18. jūlijā Ogrē notika Ministrijas organizētās

konsultācijas ar to novadu domju deputātiem, kurus bija plānots

apvienot Ogres novadā. Šajās konsultācijās piedalījās Ikšķiles,

Ķeguma, Lielvārdes un Ogres novadu domju deputāti, Ministrijas

pārstāvji, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kā arī citas personas.

Savukārt 2019. gada 1. un 29. augustā, 30. oktobrī un 25.

novembrī Ikšķiles novada dome organizēja sanāksmes ar

iedzīvotājiem, kurās tika apspriesta plānotā reforma. Pēdējā

sanāksmē piedalījās arī vides aizsardzības un reģionālās

attīstības ministrs Juris Pūce (sk. lietas materiālu 3. sēj.

55. lp., 5. sēj. 119.-130. lp.).

2019. gada 2. oktobrī Ikšķiles novada dome pieņēma lēmumu

"Par administratīvi teritoriālo reformu", kurā citstarp

norādīja, ka nepiekrīt tam, ka reformas rezultātā Ikšķiles novadu

plānots apvienot ar Ķeguma, Lielvārdes un Ogres novadiem, jo

Ikšķiles novada sociālekonomiskie rādītāji un attīstības

perspektīvas būtiski pārsniedz pārējo jaunajā Ogres novadā

iekļaujamo pašvaldību rādītājus. Turklāt Ikšķiles novadam esot

būtiski atšķirīgas prioritātes, jo tas esot izteikta Pierīgas

teritorija, kurai citstarp raksturīgi pozitīvi demogrāfijas

rādītāji, izteikta iedzīvotāju ikdienas migrācija Rīgas virzienā,

augsts iedzīvotāju ienākumu līmenis. Dome savā lēmumā aicināja

Saeimu noteikt Ikšķiles novadu par Pierīgas novadu. Savukārt,

pieņemot 2019. gada 17. decembra lēmumu "Par likumprojektu

"Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu

likums"", Ikšķiles novada dome atkārtoja jau minētos

argumentus, kā arī aicināja Komisiju un Saeimu izvērtēt iespēju

Ikšķiles novadu apvienot ar Salaspils novadu, tādējādi veicinot

tā "attīstību Rīgas virzienā" (sk. lietas materiālu

3. sēj. 130.-137. lp. un 140.-142. lp.).

Ikšķiles novada domes un iedzīvotāju pārstāvju viedoklis tika

uzklausīts Komisijas 2020. gada 28. janvāra un 7. februāra sēdēs,

kad tika izskatīti priekšlikumi, kas attiecās uz Ikšķiles novadu.

Komisijas sēdēs citstarp tika apspriests priekšlikums par

Ikšķiles novada apvienošanu ar Salaspils novadu. Pirms

Likumprojekta nodošanas izskatīšanai Saeimai trešajā lasījumā

priekšlikumus, kas attiecās uz Ikšķiles novadu, Komisija

izskatīja 2020. gada 5. un 6. maija sēdēs, bet tad Ikšķiles

novada domes pārstāvjiem netika dota iespēja atkārtoti paust savu

nostāju (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās komisijas

sēžu audioierakstus lietas materiālu 3. sēj. 140. lp. un sēžu

protokolus, pieejami: https://www.saeima.lv).

Tāpat Likumprojekta izstrādes un izskatīšanas laikā Ikšķiles

novada dome pauda savu viedokli par reformu arī vairākās vēstulēs

Ministrijai, Komisijai un citām valsts institūcijām un

amatpersonām. Tostarp 2019. gada 14. jūnijā Ikšķiles novada dome

nosūtīja Ministrijai vēstuli, kurā norādīja, ka neatbalsta

plānoto Ikšķiles novada pievienošanu Ogres novadam, kā arī uzdeva

vairākus jautājumus par reformu un tās iespējamām sekām. Savukārt

2020. gada martā dome nosūtīja divas vēstules visām Saeimas

frakcijām un pie tām nepiederošiem deputātiem, aicinot izvērtēt

priekšlikumu par Ikšķiles un Salaspils novadu apvienošanu (sk.

lietas materiālu 3. sēj. 114.-117. lp. un 143.-151. lp.).

Satversmes tiesa secina, ka Ikšķiles novada dome Likumprojekta

izstrādes un izskatīšanas laikā atkārtoti informēja gan

Ministriju un Komisiju, gan arī citas institūcijas un

amatpersonas par savu vēlmi saglabāt atsevišķas administratīvās

teritorijas statusu, bet, ja tas nav iespējams, apvienoties ar

Salaspils novadu. Argumenti, ar kuriem attiecīgie priekšlikumi un

iebildumi tika pamatoti, bija nemainīgi. Tāpat dome aptaujā un

sanāksmēs bija noskaidrojusi iedzīvotāju viedokli. Ikšķiles

novada domes un iedzīvotāju pārstāvjiem bija iespēja paust savu

viedokli arī Komisijas sēdēs.

Turklāt Satversmes tiesa ir secinājusi: ja pašvaldību robežu

grozīšana notiek visaptverošas reformas ietvaros, atsevišķu

pašvaldību intereses tikt uzklausītām atkal un atkal par jauniem

risinājumiem ir samērojamas ar citu pašvaldību un visas valsts

interesēm noslēgt reformu saprātīgā laikposmā (sk. Satversmes

tiesas 2009. gada 30. oktobra sprieduma lietā Nr. 2009-04-06

13.4. punktu). Vēl jo vairāk pašvaldības tiesības tikt

uzklausītai var ierobežot gadījumā, kad tiek izskatīti nevis

jauni, bet jau vairākkārt apspriesti un izdiskutēti

administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumi, par kuriem

Komisija jau ir lēmusi. Tātad Komisijas sēdē pirms Likumprojekta

nodošanas izskatīšanai Saeimai trešajā lasījumā Ikšķiles novada

domes pārstāvji nebija obligāti vēlreiz jāuzklausa.

Tādējādi Ikšķiles novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

sagatavot savu viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus

atbildīgajām valsts institūcijām.

23.4.2. Limbažu novada dome piekrita sākotnējam

Ministrijas piedāvātajam administratīvi teritoriālā iedalījuma

modelim, atbilstoši kuram reformas ietvaros jaunā Limbažu novadā

tiek apvienoti līdzšinējie Alojas, Limbažu un Salacgrīvas novadi,

ietverot arī Skultes pagastu. Atbalstot šādu risinājumu, Limbažu

novadu dome 2019. gada 25. aprīlī pieņēma attiecīgu lēmumu

(sk. lietas materiālu 1. sēj. 48. lp).

Konsultācijas ar iesaistītajām pašvaldībām notika 2019. gada

25. jūlijā. Savukārt 2019. gada 22. augustā Limbažu novada dome

pieņēma lēmumu "Par viedokļa sniegšanu Latvijas Pašvaldību

savienībai par administratīvi teritoriālo iedalījumu",

citstarp šajā lēmumā norādot, ka tā atbalsta Ministrijas

sagatavoto Ministru kabineta konceptuālo ziņojumu, ja no

līdzšinējās novada administratīvās teritorijas netiek nodalīti

atsevišķi pagasti (sk. lietas materiālu 1. sēj. 51.

lp).

Ministrijas piedāvātais risinājums attiecībā uz Limbažu novadu

tika ietverts arī Likumprojektā, ko Ministru kabinets iesniedza

Saeimai. Limbažu novada dome norāda, ka pēc tam, kad plašsaziņas

līdzekļos izskanējusi informācija par iespējamu teritorijas

nodalīšanu no līdzšinējās novada administratīvās teritorijas, tā

2019. gada novembrī un decembrī nosūtījusi vairākas vēstules

visām Saeimas frakcijām un Komisijas locekļiem. Vēstulēs tika

izteikts aicinājums ievērot noteiktos reformas mērķus un

uzdevumus, kā arī līdz šim veiktos pētījumus un nesadalīt novada

administratīvo teritoriju. Tika iesniegti arī 1717 Limbažu novada

iedzīvotāju paraksti par šā novada nedalāmību reformas procesā

(sk. lietas materiālu 1. sēj. 60.-152. lp. un 2. sēj. 47.-65.

lp.).

Priekšlikums izveidot Saulkrastu novadu, iekļaujot tajā arī

līdzšinējā Limbažu novada Skultes pagastu, tika iesniegts pirms

Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā. Komisijas 2020. gada

28. janvāra sēdē, kurā tika izskatīts šis priekšlikums,

piedalījās un tika uzklausīts arī Limbažu novada domes

priekšsēdētājs, kurš pauda viedokli par novada nedalāmības

saglabāšanu. Diskusijās piedalījās arī Komisijas locekļi, Saeimas

Juridiskā biroja, Ministrijas, Pašvaldību savienības pārstāvji un

citas personas. Šajā sēdē Komisija nobalsoja par konceptuālu

atbalstu jaunā Saulkrastu novada izveidei, iekļaujot tajā arī

Skultes pagastu (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās

komisijas 2020. gada 28. janvāra sēdes audioierakstu lietas

materiālu 3. sēj. 140. lp. un sēdes protokolu, pieejams:

https://www.saeima.lv).

Limbažu novada dome 2020. gada 29. janvārī pieņēma lēmumu

neatbalstīt minēto priekšlikumu, norādot, ka nav sniegts

pienācīgs tā izvērtējums un pašvaldībai ir gan tiesības, gan

pienākums noskaidrot iedzīvotāju viedokli (sk. lietas

materiālu 2. sēj. 66.-68. lp). Kā norādījusi Limbažu novada

dome, 2020. gada 4. februārī notika Limbažu novada Skultes

pagasta iedzīvotāju sanāksme, kurā piedalījās arī Komisijas

pārstāvis Jānis Dombrava un kurā tika apspriests priekšlikums par

Skultes pagasta iekļaušanu Saulkrastu novadā. Sanāksmē

iedzīvotāji esot pauduši atbalstu Limbažu novada administratīvās

teritorijas nedalāmībai (sk. lietas materiālu 1. sēj. 14.

lp). Savukārt 2020. gada 5. februārī notika Komisijas un

Ministrijas pārstāvju konsultācijas ar Saulkrastu, Limbažu,

Krimuldas un Sējas novadu domju pārstāvjiem (sk. lietas

materiālu 3. sēj. 38.-47. lp).

Limbažu novada dome 2020. gada 10. februāra ārkārtas sēdē,

kurā piedalījās arī Komisijas priekšsēdētājs un Ministrijas

pārstāvis, pieņēma lēmumu "Par Limbažu novada pašvaldības

viedokļa sniegšanu Latvijas Republikas Saeimas Administratīvi

teritoriālās reformas komisijai". Sēdes protokolā citstarp

norādīts, ka Limbažu novads veicis lielus ieguldījumus Skultes

pagasta infrastruktūrā, tostarp Eiropas Savienības projektu

ietvaros. Ja Skultes pagasts tiktu iekļauts Saulkrastu novada

administratīvajā teritorijā, tad Limbažu novads zaudētu nozīmīgu

daļu savas teritorijas un iedzīvotāju, kā arī attiecīgi -

līdzekļus novada budžetā (sk. lietas materiālu 2. sēj. 89.-91.

lp).

Komisijas 2020. gada 11. un 25. februāra sēdēs tika izskatīti

priekšlikumi attiecībā uz Limbažu novadu un jauno Saulkrastu

novadu un uzklausīts Limbažu novada domes pārstāvju viedoklis par

līdzšinējās Limbažu novada administratīvās teritorijas

nedalāmību. Limbažu novada domes priekšsēdētāja viedoklis tika

uzklausīts arī Komisijas 2020. gada 6. maija sēdē, kad

Likumprojekts tika izskatīts pirms trešā lasījuma. Likumprojekta

izskatīšanas laikā dome savu viedokli paudusi arī vairākās

vēstulēs Komisijai, Ministrijai un citām valsts institūcijām un

amatpersonām (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās

komisijas sēžu audioierakstus lietas materiālu 3. sēj. 140. lp.

un sēžu protokolus, pieejami: https://www.saeima.lv).

Satversmes tiesa secina, ka Limbažu novada dome vairākkārt

informējusi valsts institūcijas un amatpersonas par savu viedokli

attiecībā uz reformu, iesniedzot savus iebildumus un

priekšlikumus. Domes argumenti bijuši praktiski nemainīgi. Tāpat

pašvaldības iedzīvotāji ir pauduši savu viedokli, parakstoties un

piedaloties sanāksmē. Turklāt Limbažu novada domes un iedzīvotāju

viedoklis tika uzklausīts arī Komisijas sēdēs.

Tādējādi Limbažu novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

sagatavot savu viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus

atbildīgajām valsts institūcijām.

23.5. Izvērtējot konsultēšanās procesa tiesiskumu, ir

jāvērtē arī tas, vai pašvaldības iedzīvotājiem un domei bija dots

pietiekams laiks, lai sagatavotu savu viedokli un to iesniegtu

atbildīgajām valsts institūcijām.

23.5.1. Satversmes tiesa jau secināja, ka Ikšķiles

novada dome vairākkārt paudusi savu viedokli no reformas

sagatavošanas sākuma līdz pat brīdim, kad Likumprojekts tika

izskatīts Komisijā pirms tā nodošanas izskatīšanai trešajā

lasījumā.

Tādējādi Ikšķiles novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

saprātīgā laikposmā sagatavot savu viedokli par plānoto

administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu attiecībā uz

Ikšķiles novadu.

23.5.2. Satversmes tiesa jau secināja, ka Likumprojekta

izstrādes un izskatīšanas laikā Limbažu novada dome vairākkārt

paudusi savu atbalstu Ministrijas sākotnēji piedāvātajam

administratīvi teritoriālā iedalījuma modelim un līdzšinējā

Limbažu novada nedalāmībai reformas procesā. Šajā posmā Limbažu

novada dome vēl nebija pēc savas iniciatīvas noskaidrojusi

iedzīvotāju viedokli. Nepieciešamība noskaidrot iedzīvotāju

viedokli, pēc domes ieskata, radās tad, kad Likumprojekta

izskatīšanas gaitā tika iesniegts priekšlikums, kuram tā

nepiekrita.

Priekšlikums izveidot jauno Saulkrastu novadu, iekļaujot tajā

arī Skultes pagastu, tika iesniegts 2019. gada 18. decembrī.

Komisija 2020. gada 28. janvārī nolēma konceptuāli atbalstīt šo

priekšlikumu. Savukārt tās 2020. gada 25. februāra sēdē

sākotnējais priekšlikums par jaunā Saulkrastu novada izveidošanu

tika daļēji atbalstīts un iekļauts Komisijas priekšlikumā.

No 2020. gada 28. janvāra līdz 25. februārim notika šā

priekšlikuma izvērtēšana un konsultācijas ar iesaistītajām

pašvaldībām. Tomēr jāņem vērā, ka Limbažu novada dome savu

viedokli attiecībā uz līdzšinējā Limbažu novada nedalāmību bija

paudusi jau kopš reformas sagatavošanas sākuma. Arī vismaz 1717

Limbažu novada iedzīvotāju viedoklis par līdzšinējā Limbažu

novada nedalāmību reformas procesā jau bija noskaidrots, un

attiecīgie paraksti 2019. gada decembrī iesniegti Saeimai.

Tādējādi Limbažu novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

saprātīgā laikposmā sagatavot savu viedokli par priekšlikumu

iekļaut Skultes pagastu jaunajā Saulkrastu novadā.

23.6. Būtiska konsultēšanās procesa daļa ir pašvaldības

priekšlikumu un iebildumu saturiska izvērtēšana. Satversmes tiesa

ir secinājusi, ka attiecībās starp publisko tiesību juridiskajām

personām jāvadās no procesuālās ekonomijas principa un tādēļ

pieļaujama tieša vai netieša atsauce uz iepriekšējiem

norādījumiem vai sniegto informāciju (sk. Satversmes tiesas

2020. gada 3. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-16-01 23.2.

punktu). Tas citstarp nozīmē to, ka reiz jau izvērtēti

argumenti nav jāvērtē atkārtoti.

23.6.1. Ikšķiles novada domei un par reformu

atbildīgajām valsts institūcijām ir atšķirīgi viedokļi par to,

vai pašvaldības priekšlikumi un iebildumi tika pienācīgi

izvērtēti un vai atbildīgās valsts institūcijas ir pēc būtības

atbildējušas uz pašvaldības jautājumiem.

Ministrija norāda, ka tā ir vērtējusi Ikšķiles novada domes

priekšlikumus un, atbildot uz Ikšķiles novada domes iebildumiem,

sagatavojusi arī vairākas vēstules. Ikšķiles novada domes

priekšlikumi un iebildumi neesot bijuši atbilstoši vispārējiem

reformas mērķiem un novadu veidošanas kritērijiem, tāpēc

Ministrija tos neesot ņēmusi vērā (sk. lietas materiālu 3.

sēj. 138.-139. lp.). Turklāt politiska rakstura jautājumi

attiecībā uz reformu esot regulāri apspriesti arī Attīstības

komitejā, sēdēs piedaloties koalīcijas partneru pārstāvjiem.

Saņemtie priekšlikumi, iebildumi un iespējamie risinājumi esot

vērtēti arī Ministrijas izveidotās darba grupas regulārajās

sanāksmēs (sk. lietas materiālu 3. sēj. 118.-119. lp. un

123.-129. lp.).

No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem ir secināms,

ka priekšlikumi attiecībā uz līdzšinējo Ikšķiles novadu tika

vērtēti un apspriesti Komisijas sēdēs. Saeimas sēdē, izskatot

Likumprojektu otrajā lasījumā, priekšlikumu iesniedzēji savus

priekšlikumus atsauca. Savukārt trešajā lasījumā priekšlikumi,

kas attiecās uz Ikšķiles novadu, tika izskatīti 2020. gada 9.

jūnijā. No Saeimas sēžu stenogrammām izriet, ka debatēs par šiem

priekšlikumiem piedalījušies vairāki deputāti, argumentējot

dažādus iespējamus risinājumus attiecībā uz Ikšķiles novadu

(sk. Saeimas 2020. gada 9. jūnija sēdes stenogrammu, pieejama:

https://www.saeima.lv). Tādējādi priekšlikumi, kas bija

vērsti uz Ikšķiles novada kā atsevišķas pašvaldības pastāvēšanu

vai tā apvienošanu ar Salaspils novadu, Komisijā un pēc tam arī

Saeimas sēdē tika izvērtēti, ņemot vērā deputātu rīcībā esošo

informāciju. Tomēr tie tika noraidīti, lemjot ar balsojumu.

Tādējādi konsultēšanās procesā Ikšķiles novada pašvaldības

priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti.

23.6.2. Izskatot priekšlikumu par jaunā Saulkrastu

novada izveidošanu, Komisija bija informēta par Limbažu novada

iedzīvotāju un domes viedokli, kas tika vairākkārt izteikts gan

rakstveidā, gan klātienē Komisijas sēdēs, kā arī konsultācijās un

citās sanāksmēs, kurās piedalījās Komisijas pārstāvji. Komisijas

sēdēs notikušajās diskusijās piedalījās arī Ministrijas un

Pašvaldību savienības pārstāvji. Ministrijas pārstāvji informēja

Komisiju, ka pēc Saulkrastos notikušajām konsultācijām iesaistīto

pašvaldību viedoklis par jaunā Saulkrastu novada izveidi nav

mainījies. Tādējādi Komisijas rīcībā bija informācija par

priekšlikumu izveidot Saulkrastu novadu. Savukārt no Komisijas

sēžu protokoliem un audioierakstiem izriet, ka Komisija

uzklausīja un pēc būtības vērtēja gan izskatāmo priekšlikumu, gan

pašvaldības iebildumus (sk. Saeimas Administratīvi

teritoriālās komisijas 2021. gada 25. februāra sēdes

audioierakstu lietas materiālu 3. sēj. 140. lp. un sēdes

protokolu, pieejams: https://www.saeima.lv).

Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi,

kas attiecās uz Limbažu novadu, kā arī jaunā Saulkrastu novada

izveidi un līdzšinējā Limbažu novada Skultes pagasta iekļaušanu

tajā, tika apspriesti 2020. gada 12. martā, bet trešajā lasījumā

- 2020. gada 9. un 10. jūnijā. Par attiecīgajiem priekšlikumiem

notika deputātu debates. Gan otrajā, gan trešajā lasījumā Saeima,

lemjot ar balsojumu, atbalstīja jaunā Saulkrastu novada izveidi,

iekļaujot tajā arī līdzšinējā Limbažu novada Skultes pagastu

(sk. Saeimas 2020. gada 12. marta, 9. un 10. jūnija sēžu

stenogrammas, pieejamas: https://www.saeima.lv).

Tādējādi konsultēšanās procesā Limbažu novada pašvaldības

priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti.

23.7. Pieaicinātā persona Iveta Reinholde norāda, ka

atbilstoši Kongresa noteiktajam ar pašvaldībām notiekošo

konsultāciju process ir jādokumentē neatkarīgi no tā, vai tas

tiek rīkots formālu konsultāciju vai neformālu diskusiju formā.

Pēc konsultācijām ir jānodrošina atgriezeniskā saite, argumentēti

norādot, kuri pašvaldību priekšlikumi tika noraidīti centrālās

varas līmenī. Turklāt konsultāciju process ir jāatspoguļo

plašsaziņas līdzekļos, lai tam līdzi varētu sekot iedzīvotāji

(sk. lietas materiālu 13. sēj. 138. lp.).

Ministrija nebija noteikusi kārtību, kādā veicama

konsultēšanās ar pašvaldībām, un konsultācijas lielākoties netika

protokolētas. Taču Ministrija norāda, ka no 2019. gada 27. maija

līdz 2. augustam notikušas 30 konsultācijas ar tām pašvaldībām,

kuras atbilstoši Ministrijas piedāvātajam administratīvi

teritoriālā iedalījuma modelim bija paredzēts apvienot. Par

konsultācijām savlaicīgi esot informētas visas iesaistīto

pašvaldību domes un to deputāti, un katra konsultācija ilgusi

vismaz divas stundas. Pašvaldību domju deputātiem un citiem

interesentiem esot bijusi iespēja paust savu viedokli, un

ministrs esot atbildējis uz klātesošo jautājumiem. Ministrijas

tīmekļvietnē bijusi pieejama informācija par plānoto konsultāciju

norises laiku un vietu. Konsultācijās piedalījušās 1312 personas,

tostarp 947 pašvaldību domju deputāti (sk. lietas materiālu 5.

sēj. 99. lp.). Tātad Ministrijas rīkotās konsultācijas ar

pašvaldībām notika pēc iepriekš izstrādāta un publicēta

plāna.

2020. gada 5. februārī Komisijas un Ministrijas pārstāvji

tikās ar to pašvaldību deputātiem, kuras skāra lēmums par

Saulkrastu novada izveidi, un šīs konsultācijas atšķirībā no

reformas sagatavošanas laikā notikušajām konsultācijām tika

protokolētas. Tomēr Limbažu dome norādījusi, ka sanāksmes

protokolu tā saņēmusi tikai 2020. gada 11. jūnijā, kad

Administratīvo teritoriju likums jau bija pieņemts.

Satversmes tiesa vērš atbildīgo valsts institūciju uzmanību uz

to, ka konsultēšanās procesa atklātības un ticamības labad ir

vēlams noteikt kārtību, kādā veicama konsultēšanās ar

pašvaldībām, tostarp arī iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanas

formu, bet klātienes tikšanos norisi - protokolēt. Tad vēlāk

varētu pārliecināties par to, vai reformas gaitā tika uzklausīti

pašvaldību priekšlikumi un iebildumi, kā arī izvairīties no

iesaistīto institūciju savstarpējiem pārmetumiem un atšķirīgas

konsultāciju norises interpretācijas. Konsultāciju protokolēšana

un protokola savlaicīga nosūtīšana pašvaldībai, protams, ir

vēlama, taču nemaina nedz faktu, ka konsultācijas pēc būtības ir

notikušas, nedz arī notikušo konsultāciju saturu. No lietas

materiāliem secināms, ka apstrīdēto normu izstrādes un

izskatīšanas laikā konsultēšanās ar attiecīgajām pašvaldībām ir

notikusi. Ikšķiles un Limbažu novadu domju deputāti un citi

interesenti bija informēti par konsultācijās spriesto, jo varēja

tajās piedalīties un paust savu viedokli. Turklāt minētās

konsultācijas tika atspoguļotas arī plašsaziņas līdzekļos.

No apstrīdēto normu izstrādes un pieņemšanas materiāliem

izriet, ka pašvaldības viedoklis par to, vai konsultēšanās

reformas ietvaros bijusi pienācīga un atbilstoša Hartas prasībām,

lielā mērā ir atkarīgs no tā, vai pašvaldība piekrīt vai

nepiekrīt piedāvātajam administratīvi teritoriālā iedalījuma

modelim un vai tas tiek vai netiek grozīts, ņemot vērā

pašvaldības viedokli, priekšlikumus un iebildumus. Tomēr

atbildīgās valsts institūcijas reformu un tās rezultātā

izveidojamo Latvijas administratīvi teritoriālo iedalījumu, kā

arī atsevišķu pašvaldību izteiktos iebildumus un priekšlikumus

vērtē kopsakarā. Katras pašvaldības individuālais viedoklis par

tai vēlamo teritoriālā iedalījuma modeli ne vienmēr sakrīt ar

sabiedrības kopējām interesēm. Tādējādi konsultēšanās ar

pašvaldību, ja vien tā pēc būtības notikusi, ir uzskatāma par

pienācīgi veiktu arī tad, ja, pieņemot galīgo lēmumu par

administratīvi teritoriālo iedalījumu, pašvaldības viedoklis nav

guvis atbalstu.

Satversmes tiesa secina: tas, ka atbildīgās valsts

institūcijas, ņemot vērā to rīcībā esošo informāciju, negrozīja

administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumus atbilstoši

Limbažu novada pašvaldības un Ikšķiles novada pašvaldības

priekšlikumiem un iebildumiem, nenozīmē, ka konsultēšanās ar

pašvaldībām nebūtu notikusi vai būtu notikusi neatbilstoši

Satversmes un Hartas prasībām. Arī Saeimai, pieņemot apstrīdētās

normas galīgajā lasījumā, bija zināmas Pieteikumu iesniedzēju

intereses un tas, kādu administratīvi teritoriālā iedalījuma

modeli tās vēlas. Saeima varēja to ņemt vērā tiktāl, ciktāl tas

bija iespējams, samērojot šīs intereses ar sabiedrības kopējām

interesēm un izvēloties iespējami labākos administratīvi

teritoriālā iedalījuma risinājumus.

Tādējādi, izvērtējot apstrīdēto

normu izstrādes un izskatīšanas procesu kopumā, secināms, ka

konsultēšanās ar attiecīgajām pašvaldībām notika atbilstoši

tiesību normām.