24. pants

Ikšķiles novada dome norāda, ka apstrīdēto normu

izskatīšanas un pieņemšanas procesā Saeimā pieļauti vairāki

pārkāpumi, proti, šis process neesot noticis atbilstoši

Satversmei un Saeimas kārtības rullim. Pārkāpumi citstarp esot

saskatāmi Komisijas izveidošanā un apstrīdēto normu pieņemšanā

attālinātās Saeimas sēdēs.

Savukārt Saeima norāda, ka Komisijas izveidošanā pārkāpumus

nav pieļāvusi un rīkojusies savas rīcības brīvības ietvaros.

Apstrīdēto normu pieņemšana platformā e‑Saeima notikusi

atbilstoši Satversmei un Saeimas kārtības rullim. Šajā procesā

deputāti esot varējuši īstenot visas savas tiesības. Turklāt

Saeimas sēdes rīkotas attālināti objektīvu iemeslu dēļ, proti,

ņemot vērā ar Covid‑19 infekcijas izplatību saistīto apdraudējumu

un nepieciešamību nodrošināt nepārtrauktu parlamenta darbību.

Ievērojot lietas dalībnieku izteiktos apsvērumus, lai

noskaidrotu, vai apstrīdēto normu izskatīšana un pieņemšana

Saeimā notika atbilstoši tiesību normām, Satversmes tiesa

izvērtēs, pirmkārt, ar Saeimas Administratīvi teritoriālās

reformas komisijas izveidi un Likumprojekta nodošanu šai

komisijai saistītos jautājumus un, otrkārt, ar Saeimas sēžu

attālināto norisi platformā e‑Saeima saistītos

jautājumus.

24.1. Ikšķiles novada dome par labas likumdošanas

principa pārkāpumiem uzskata speciālās komisijas izveidošanu

tieši Likumprojekta izskatīšanai, Komisijas izveidošanas kārtību,

kā arī Ministrijas parlamentārā sekretāra ievēlēšanu par

Komisijas priekšsēdētāju.

Ministru kabinets 2019. gada 15. oktobrī atbalstīja

likumprojektu "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu

likums", un 2019. gada 21. oktobrī tas tika iesniegts

Saeimai. 2019. gada 24. oktobrī Saeima nodeva Likumprojektu

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteica, ka tā ir

atbildīgā komisija. Šīs komisijas 2019. gada 29. oktobra sēdē

tika pieņemts lēmums atbalstīt Likumprojektu un virzīt to

izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Saeima 2019. gada 7. novembrī pieņēma Likumprojektu pirmajā

lasījumā. Tajā pašā dienā Saeima saskaņā ar Saeimas kārtības

ruļļa 150. pantu pieņēma arī lēmumu "Par speciālās

Administratīvi teritoriālās reformas komisijas izveidošanu",

nosakot, ka šī komisija izskata Likumprojektu un citus ar reformu

un tās īstenošanu saistītos likumprojektus un jautājumus. Lēmumā

tika noteikts, ka Komisijā Saeima ievēlē pa vienam deputātam no

katras frakcijas. 2019. gada 21. novembrī Saeima nolēma, ka par

Likumprojektu atbildīgā komisija ir Administratīvi teritoriālās

reformas komisija.

24.1.1. Satversmes 25. pants nosaka: "Saeima

izvēlē komisijas, noteicot to locekļu skaitu un uzdevumus.

Komisijām ir tiesība pieprasīt savai darbībai vajadzīgās ziņas un

paskaidrojumus no atsevišķiem ministriem un pašvaldības iestādēm,

kā arī uzaicināt savās sēdēs dot paskaidrojumus attiecīgo

ministriju un pašvaldības iestāžu atbildīgos priekšstāvjus.

Komisijas var darboties arī starp sesijām." Satversmes tiesa

ir secinājusi, ka Saeimas kārtības rullis ievērojamu

likumprojekta sagatavošanas darba daļu uztic komisijām. Atbildīgā

komisija nodrošina, ka likumprojekts izskatīšanai Saeimas sēdē

tiek sagatavots pilnvērtīgi (sk. Satversmes tiesas 2011. gada

19. decembra sprieduma lietā Nr. 2011-03-01 18. punktu).

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 150. pantu atsevišķu

likumdošanas uzdevumu veikšanai Saeima var izveidot speciālas

komisijas. Savukārt Satversmes tiesa ir secinājusi, ka Saeima kā

tautas tieši demokrātiski leģitimēts likumdevējs savā darbībā

bauda autonomiju, citstarp arī sava darba organizācijas

jautājumos. Lēmums par likumprojekta nodošanu kādai konkrētai

komisijai uzskatāms par Saeimas darba organizācijas jautājumu,

kuru tā var izlemt savas rīcības brīvības ietvaros (sk.

Satversmes tiesas 2020. gada 3. decembra sprieduma lietā Nr.

2020‑16-01 23.4. punktu). Tādējādi Saeimai bija tiesības

izveidot Administratīvi teritoriālās reformas komisiju un

noteikt, ka tā ir par Likumprojektu atbildīgā komisija, jo

Saeimas vairākums šo lēmumu uzskatīja par nepieciešamu un

lietderīgu.

24.1.2. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 149. panta

otro daļu komisiju izveidošanas principus nosaka Saeima.

Lielākoties komisijas tiek veidotas atbilstoši proporcionalitātes

principam. Saeimas pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka šim

principam ir racionāls izskaidrojums - tas nodrošina, ka

komisijas sastāvā atspoguļojas Saeimas vairākums un komisija var

efektīvi strādāt (sk. 2020. gada 10. februāra tiesas sēdes

stenogrammu lietas materiālu 19. sēj. 99., 125.-126. lp.).

Proporcionalitātes principa mērķis Saeimas komisiju izveidē

citstarp ir tajās nodrošināt arī mazākuma viedokļa

pārstāvību.

Tomēr Saeima savas autonomijas un rīcības brīvības ietvaros

var lemt arī par komisijas veidošanu atbilstoši vienādas

pārstāvības principam. Lai gan Administratīvi teritoriālās

reformas komisija netika izveidota atbilstoši proporcionalitātes

principam, arī tās sastāvā atspoguļojās Saeimas vairākums un bija

pārstāvēta opozīcija. Tādējādi Saeimai bija tiesības izveidot

Komisiju arī atbilstoši vienādas pārstāvības principam.

24.1.3. Komisijas locekļi 2019. gada 21. novembrī ar

balsu vairākumu no sava vidus par priekšsēdētāju ievēlēja Artūru

Tomu Plešu, kurš tobrīd bija arī Ministrijas parlamentārais

sekretārs. Saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta

novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4. panta pirmās daļas

2. un 3. punktu par valsts amatpersonu uzskatāms gan Saeimas

deputāts, gan parlamentārais sekretārs. Savukārt šā likuma 7.

panta otrās daļas 2. punkts noteic, ka parlamentārais sekretārs

var savienot savu amatu ar citu amatu Saeimā, ja to nosaka

Saeimas un tās institūciju lēmums. Tādējādi normatīvie akti

neliedz savienot parlamentārā sekretāra un Saeimas komisijas

vadītāja amatus.

Tas, vai šādu amatu savienošana ir pieļaujama, jāvērtē arī no

parlamentārās ētikas skatpunkta. Saskaņā ar Saeimas kārtības

ruļļa pielikuma "Saeimas deputātu ētikas kodekss" 4.,

5. un 6. punktu deputāts godprātīgi ievēro svinīgajā solījumā

pausto apņemšanos, ciena un vienmēr ievēro Satversmi, Saeimas

kārtības rulli un citus normatīvos aktus, kā arī ir morāli

atbildīgs par savu rīcību un nevar attaisnoties ar valdības

pārstāvju vai citu personu spiedienu, lai attaisnotu balsojumu

pret savu sirdsapziņu.

Tādējādi, izveidojot Komisiju un nododot tai Likumprojektu,

Saeima rīkojās atbilstoši tiesību normām.

24.2. Ikšķiles novada dome uzskata, ka, noturot Saeimas

sēdes attālināti, nav nodrošināts Satversmei un Saeimas kārtības

rullim atbilstošs likumdošanas process. Deputāti, īpaši opozīciju

pārstāvošie, Administratīvo teritoriju likuma pieņemšanas procesā

neesot varējuši īstenot savas tiesības. Ja sēde tiek noturēta

platformā e‑Saeima, deputāti fiziski neatrodoties

vienuviet Rīgā vai citā vietā, kā to prasa Satversmes 15. pants.

Pat ja ir saskatāmi iemesli ārkārtējās situācijas laikā sasaukt

attālinātu Saeimas sēdi, šādās sēdēs nedrīkstot izskatīt un

pieņemt tādus likumprojektus, kuri nav steidzami. Turklāt 2020.

gada 10. jūnijā, kad tika pieņemts Administratīvo teritoriju

likums, valstī izsludinātā ārkārtējā situācija jau esot

beigusies.

24.2.1. Saeimas sēde ir noteiktā kārtībā sasaukta

parlamenta apspriede, kuras ietvaros Saeima īsteno likumdošanas

varu, tostarp pieņem normatīvos aktus. Satversmes 15. pants

nosaka: "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu

apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā." Šajā Satversmes

normā ietverts regulējums par Saeimas sēžu noturēšanas vietu,

nosakot, ka, nepastāvot ārkārtējiem apstākļiem, Saeimas sēdes

notiek Rīgā, bet ārkārtējos apstākļos tās var notikt arī citā

vietā. Tātad Satversmes 15. pants noteic Saeimas sēdes

noturēšanas vietu, nevis veidu, kādā Saeimas sēde tiek

noturēta.

Tiesas sēdē lietas dalībnieki un pieaicinātās personas izteica

atšķirīgus viedokļus par to, vai Saeimas sēžu noturēšana

platformā e-Saeima uzskatāma par "citu vietu" un

vai Administratīvo teritoriju likuma pieņemšanas laikā pastāvēja

"ārkārtīgi apstākļi" Satversmes 15. panta izpratnē.

Tomēr argumenti par Saeimas sēdes noturēšanu platformā

e-Saeima pēc būtības attiecas nevis uz to, kurā vietā

notika Saeimas sēde, bet gan uz Saeimas sēdes norises veidu.

Proti, Ikšķiles novada domes iebildumi attiecas uz demokrātiskā

procesa īstenošanas iespējām platformā e‑Saeima. Tādējādi

izskatāmajā lietā būtisks ir jautājums nevis par Saeimas sēdes

norises vietu, bet gan par Saeimas sēdes norises atbilstību

tiesību normām.

Atbilstoši Satversmes 22. un 23. pantam Saeimas sēdes ir

atklātas un tās var notikt, ja tajās piedalās vismaz puse Saeimas

locekļu. Saskaņā ar Satversmes 19. pantu Saeimas kārtējās un

ārkārtējās sēdes nosaka Saeimas Prezidijs. Prezidijs ir Saeimas

institūcija, kas līdztekus Satversmē tieši paredzētajām funkcijām

ir tiesīga noteikt Saeimas darbību un iekšējo kārtību tikai

tiktāl, ciktāl Saeimas kārtības rullis vai cits likums Prezidiju

uz to pilnvaro (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 22. februāra

sprieduma lietā Nr. 2001-06-03 secinājumu daļas 1.2.

punktu).

Savukārt atbilstoši Satversmes 21. pantam Saeima iekšējās

darbības un kārtības noteikšanai izstrādā sev kārtības rulli.

Šajā pantā ir ietverts parlamenta autonomijas princips, proti,

Saeima pati, nevis kāds cits, nosaka savas darbības un kārtības

noteikumus (sal. sk. Satversmes tiesas 2019. gada 23. decembra

sprieduma lietā Nr. 2019-08-01 14. punktu).

Lai izvērtētu, vai Saeimas sēdes, kurās tika pieņemtas

apstrīdētās normas, notika atbilstoši tiesību normām, Satversmes

tiesai jānoskaidro: 1) vai procesuālā kārtība, kādā notiek

Saeimas sēdes platformā e‑Saeima, bija noteikta un visiem

deputātiem zināma; 2) vai, noturot sēdes platformā

e‑Saeima, tika ievērots Saeimas sēdes atklātības princips;

3) vai, izskatot Likumprojektu trešajā lasījumā un pieņemot

Administratīvo teritoriju likumu platformā e‑Saeima,

deputāti varēja īstenot visas savas tiesības atbilstoši

Satversmei un Saeimas kārtības rullim.

24.2.2. Saeimas Prezidijs 2020. gada 22. maijā pieņēma

lēmumu "Par Saeimas attālināto sēžu norises kārtības

apstiprināšanu". Saskaņā ar šā lēmuma pielikuma

"Saeimas attālināto sēžu norises kārtība" 2. punktu

Saeimas attālinātās sēdes notiek, ievērojot Saeimas kārtības

rullī paredzētās procedūras un šajā lēmumā norādīto. Arī Saeima

ir norādījusi, ka minētajā lēmumā noregulēti tikai tehniska

rakstura jautājumi, neparedzot no Saeimas kārtības ruļļa

atšķirīgu likumdošanas kārtību. Tādējādi Saeimas sēdes platformā

e-Saeima notika atbilstoši Satversmei un Saeimas kārtības

rullim, bet ar piedalīšanos attālinātajās Saeimas sēdēs saistītās

tehniskās detaļas bija noteiktas Saeimas Prezidija 2020. gada 22.

maija lēmumā.

2020. gada 26. maijā, uzsākot Likumprojekta izskatīšanu

trešajā lasījumā, Saeimas sēdes vadītāja, 13. Saeimas

priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, pārliecinājās, ka visi deputāti ir

pieslēgušies platformai e-Saeima, sniedza attālināto

Saeimas sēžu norises pamatojumu, kā arī īsumā iepazīstināja ar

šīs platformas darbības pamatprincipiem. Saeimas deputātiem sēžu

laikā un jau pirms tām tika sniegts arī atbilstošs tehniskais un

informatīvais atbalsts, lai nodrošinātu viņiem iespēju pienācīgi

piedalīties attālinātajās Saeimas sēdēs (sk. Saeimas 2020.

gada 26. maija sēdes stenogrammu, pieejama:

https://www.saeima.lv).

Covid-19 infekcijas izplatības dēļ izsludinātā ārkārtējā

situācija beidzās 2020. gada 10. jūnijā. Tomēr arī pēc ārkārtējās

situācijas beigām, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, valstī

tika saglabāti distancēšanās un pulcēšanās ierobežojumi. Slimību

profilakses un kontroles centrs 2020. gada 9. jūnija vēstulē

Saeimai ieteica arī pēc ārkārtējās situācijas beigām nodrošināt

divu metru distances ievērošanu, kā arī veicināt darba veikšanu

attālināti (sk. lietas materiālu 4. sēj. 35. lp.).

2020. gada 10. jūnijā Saeimas Prezidijs pieņēma lēmumu

"Par Saeimas sēžu noturēšanu platformā

e-Saeima". Tajā, citstarp atsaucoties uz minētajiem

Slimību profilakses un kontroles centra ieteikumiem un Saeimas

Juridiskā biroja viedokli, tika nolemts "līdz turpmākam

Prezidija lēmumam turpināt sasaukto Saeimas sēžu darba kārtību

izskatīšanu, kā arī sasaukt un noturēt Saeimas sēdes platformā

e-Saeima". Tātad, citstarp ņemot vērā

epidemioloģiskās drošības apsvērumus, bija pamatots Saeimas

Prezidija lēmums noturēt Saeimas sēdes attālināti platformā

e‑Saeima ne tikai 2020. gada 26. un 29. maijā, 2., 3. un

9. jūnijā, bet arī 10. jūnijā, kad valstī izsludinātā ārkārtējā

situācija bija beigusies.

Tādējādi procesuālā kārtība, kādā notiek Saeimas sēdes

platformā e‑Saeima, bija noteikta un visiem deputātiem

zināma.

24.2.3. Satversmes 22. pants, nosakot, ka Saeimas sēdes

ir atklātas, paredz to, ka deputāti apspriež sēdes darba kārtības

jautājumus sabiedrības tiešā vai netiešā klātbūtnē. Parlamenta

sēžu publiskums tiek nodrošināts ar vēlētājiem paredzētu iespēju,

ievērojot drošības apsvērumus, fiziski uzturēties Saeimā un vērot

parlamenta sēdi.

Latvijā faktiski ir nodrošināts tas, ka vēlētāji var sekot

līdzi sēdes gaitai arī netieši, proti, plašsaziņas līdzekļiem un

žurnālistiem tiek nodrošināta iespēja informēt sabiedrību par

parlamenta sēdēm. Tāpat Saeima publisko sēžu darba kārtības

projektus, izskatāmos dokumentus, balsošanas rezultātus un sēžu

stenogrammas.

Izskatot Likumprojektu trešajā lasījumā platformā

e-Saeima 2020. gada 26. un 29. maijā, kā arī 2., 3., 9. un

10. jūnijā, tika nodrošināta Saeimas sēdes videotranslācija

tiešraidē, un vēlāk bija pieejami arī sēdes ieraksti. Tāpat tika

publicēta sēdes darba kārtība, izskatāmie dokumenti, balsošanas

rezultāti un sēdes stenogramma. Tātad jebkurš interesents,

tostarp žurnālisti, varēja sekot līdzi Saeimas sēdei tiešsaistē

vai iepazīties ar informāciju par sēdes norisi un tajā

izskatītajiem jautājumiem Saeimas tīmekļvietnē.

Tādējādi Saeimas sēdē, kurā Likumprojekts tika izskatīts un

pieņemts, bija nodrošināts Saeimas sēdes atklātības princips.

24.2.4. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 7. pantu

katra deputāta pienākums ir piedalīties Saeimas darbā. Savukārt

Saeimas sēžu laikā svarīgākās deputāta tiesības ir piedalīties

debatēs un balsot. Satversmes tiesa ir uzsvērusi, ka parlamentam

ir būtiska loma demokrātijas politiskajās debatēs. Parlamenta

locekļi, pildot sava amata pienākumus, pārstāv vēlētājus, vērš

uzmanību uz tiem aktuāliem jautājumiem un aizstāv viņu intereses.

Tādējādi deputāta tiesību īstenošana veicina efektīvu

demokrātijas funkcionēšanu - likumdevēja leģitimāciju un viedokļu

plurālismu parlamenta sastāvā atbilstoši suverēna paustajai

gribai (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 23. decembra

sprieduma lietā Nr. 2019-08-01 19. punktu).

Platforma e-Saeima ļauj katram deputātam, izmantojot

videokonferences rīku, piedalīties debatēs, izteikt savu viedokli

balsojot un sekot līdzi balsošanas rezultātiem. To Saeimas 2020.

gada 26. maija sēdes sākumā apliecināja arī balsu skaitītāju

pārstāvis Rihards Kols, informējot par balsu skaitītāju veiktās

platformas e-Saeima pārbaudes rezultātiem. Pirms sēdes

balsu skaitītāji citstarp pārbaudīja deputātu autentifikācijas,

deputātu balsojumu, balsošanas rezultātu aplūkošanas un

tiešsaistes debašu iespējas. Nevienā no veiktajām pārbaudēm

tehniskas kļūmes vai traucējumi netika konstatēti.

Ikšķiles novada domes pārstāvis tiesas sēdē norādīja uz to, ka

Saeimas attālinātajās sēdēs Saeimas opozīcijas deputāti nevarot

pilnvērtīgi īstenot savas tiesības, jo nevarot redzēt citus

deputātus, turklāt iztrūkstot klātienes sarunas un diskusijas

ārpus sēdēm (sk. 2021. gada 13. janvāra tiesas sēdes

stenogrammu lietas materiālu 16. sēj. 114.-115. lp.). Tomēr

iespējamie no klātienes saskarsmes neesības izrietošie trūkumi

vienlīdz attiecas uz visiem deputātiem - gan pozīcijas un

opozīcijas deputātiem, gan pie frakcijām nepiederošiem

deputātiem.

No Saeimas tīmekļvietnē pieejamās informācijas (sēžu

stenogrammām, videoierakstiem, balsošanas rezultātu apkopojuma)

izriet, ka, izskatot Likumprojektu trešajā lasījumā, tostarp

priekšlikumus, kas attiecās uz Limbažu novadu un Ikšķiles novadu,

visi deputāti varēja īstenot savas tiesības debatēt un balsot.

Tātad, izskatot Likumprojektu trešajā lasījumā un pieņemot

Administratīvo teritoriju likumu platformā e-Saeima,

deputātiem bija nodrošinātas visas viņiem Satversmē un Saeimas

kārtības rullī noteiktās tiesības.

Satversmes tiesa secina, ka Saeimas sēdes noturēšana

attālināti ir ārkārtas risinājums, kas ļauj turpināt nepārtrauktu

parlamenta darbu arī apstākļos, kad epidemioloģiskās drošības un

tās dēļ noteikto ierobežojumu dēļ deputātiem klātienē tikties nav

iespējams. Ir būtiski tas, ka valstī radīts mehānisms, kas

nodrošina nepārtrauktu parlamenta darbību, kuras gaitā par

būtiskākajiem jautājumiem lemj tautas leģitimēts

konstitucionālais orgāns. Turklāt neviena tiesību norma šādā

situācijā neierobežo Saeimas kompetenci lemt, piemēram, par

vienīgi steidzamiem likumdošanas ceļā izšķiramiem

jautājumiem.

Tādējādi apstrīdēto normu

izskatīšana un pieņemšana Saeimā notika atbilstoši tiesību

normām. Līdz ar to apstrīdētās normas tika izstrādātas un

pieņemtas pienācīgā procesuālajā kārtībā.