25. pants

Satversmes tiesai jāvērtē arī tas, vai likumdevējs,

pieņemot apstrīdētās normas, nav rīkojies patvaļīgi.

Limbažu novada dome iebilst pret līdz šim tās sastāvā bijušā

Skultes pagasta iekļaušanu jaunajā Saulkrastu novadā, jo tādējādi

Limbažu novadam tiekot atņemta tā attīstībai būtiska teritorijas,

iedzīvotāju un tātad arī līdzekļu daļa. Līdz ar to tiekot

apdraudēta novada ilgtspējīga attīstība un ierobežota tā finanšu

autonomija. Tāpat Limbažu novada dome norāda, ka jaunais

Saulkrastu novads neatbilstot Likumprojekta anotācijā

norādītajiem novadu veidošanas kritērijiem, tostarp Saulkrasti -

jaunā novada administratīvais centrs - neesot reģionālas nozīmes

attīstības centrs. Turklāt joprojām esot daudz neskaidrību par

to, kā faktiski notiks Skultes pagasta nodalīšana no Limbažu

novada administratīvās teritorijas un pievienošana jaunajam

Saulkrastu novadam. Esot jāņem vērā arī tas, ka pēdējos gados

Limbažu novada pašvaldība veikusi lielas investīcijas Skultes

pagasta infrastruktūrā, tostarp no Eiropas Savienības fondu

līdzekļiem.

Savukārt Ikšķiles novada dome uzskata, ka likumdevējs nav

skaidri noteicis reformas mērķi. Pieņemot lēmumu attiecībā uz

Ikšķiles novadu, Saeima neesot ņēmusi vērā tā vietējās kopienas

identitāti, specializāciju un intereses, pēc kurām šis novads

būtiski atšķiroties no pārējiem novadiem, ar kuriem reformas

rezultātā tiks apvienots. Ikšķile esot uzskatāma par potenciālu

attīstības centru, tāpēc Ikšķiles novads būtu jāsaglabā kā

atsevišķa administratīvā teritorija. Savukārt tad, ja novada

statusu saglabāt nav iespējams, atbilstošāka būtu Ikšķiles novada

pievienošana Salaspils novadam, kas ir Pierīgas novads.

Apvienotajā Ogres novadā mazināšoties līdzšinējā Ikšķiles novada

iedzīvotāju pārstāvība un iespēja ietekmēt jaunās pašvaldības

lēmumu pieņemšanu.

Saeima norāda, ka reformas mērķis ir minēts tās 2019. gada 21.

marta lēmumā. Savukārt novadu veidošanas kritēriji no

Likumprojekta izslēgti, ņemot vērā Saeimas Juridiskā biroja

priekšlikumu, taču esot atrodami Likumprojekta anotācijā.

Komisija un Saeima šos kritērijus ņēmusi vērā, lemjot par

administratīvi teritoriālo iedalījumu, bet tajos gadījumos, kad

likumdevējs no šiem kritērijiem atkāpies, lēmumi tikuši rūpīgi

izsvērti un pieņemti Saeimas rīcības brīvības ietvaros.

Lai izvērtētu, vai likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas,

nav rīkojies patvaļīgi, Satversmes tiesai ir jānoskaidro: 1) vai

ir noteikts reformas mērķis un tas ir vērsts uz sabiedrības

kopējo labumu; 2) vai reformas pamatā esošie kritēriji ir vērsti

uz reformas mērķa sasniegšanu; 3) vai, pieņemot apstrīdētās

normas, likumdevējs ir ievērojis reformas mērķi un tā

sasniegšanas kritērijus; 4) vai likumdevējs ir izsvēris tieši

vietējās kopienas intereses, proti, konkrētā administratīvi

teritoriālā iedalījuma risinājuma priekšrocības un trūkumus,

tostarp, vai, likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, ir

ievērojis vietējās kopienas demokrātiskās līdzdalības

tiesības.