27. pants

Lai sasniegtu administratīvi teritoriālās reformas

mērķi un rīkotos sistēmiski, vienveidīgi un konsekventi, kā arī

izvairītos no patvaļas, reformas pamatā liekamas noteiktas

vadlīnijas jeb kritēriji.

Sākotnēji novadu veidošanas kritēriji bija iekļauti Ministru

kabineta 2019. gada 21. oktobrī Saeimai iesniegtajā

Likumprojektā. Tā 6. pants noteica, ka, apvienojot vai sadalot

novadu, kā arī grozot tā robežu, jāievēro šādi noteikumi:

1) teritorija ir ģeogrāfiski vienota;

2) novada teritorijā (izņemot Pierīgas novadus) ir valsts

attīstības plānošanas dokumentos (reģionālās politikas

pamatnostādnēs vai nacionālajā attīstības plānā) noteikts

reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs;

3) Pierīgas novados katrā ir vismaz 15 000 pastāvīgo

iedzīvotāju;

4) ir iespējama ilgtspējīga teritorijas ekonomiskā attīstība,

un pašvaldībai ir spēja teritorijai piesaistīt nozīmīgas

investīcijas;

5) ir iespējams izveidot efektīvu izglītības, kultūras,

veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu tīklu,

sabiedriskā transporta un ceļu tīklu, kā arī komunālās

saimniecības tīklu;

6) ir pietiekams skolēnu skaits vismaz vienai perspektīvai

vidusskolai;

7) teritorija ir optimāli izveidota, lai pašvaldība varētu

patstāvīgi nodrošināt tai likumos noteikto autonomo funkciju

izpildi, izņemot gadījumus, ja likumos noteikts citādi.

Likumprojekta apspriešanas gaitā Saeimā šie kritēriji no

Likumprojekta tika izslēgti. Pieteikumu iesniedzējas norādīja, ka

šādiem kritērijiem likumā jābūt. Arī pieaicinātā persona Edgars

Pastars izteica viedokli, ka novadu veidošanas kritēriju

neiekļaušana Administratīvo teritoriju likumā norāda uz iespējamu

Saeimas patvaļu un liedz pārliecināties par to, pēc kādiem

kritērijiem šā likuma pielikumā ir noteiktas administratīvās

teritorijas (sk. 2021. gada 26. janvāra tiesas sēdes

stenogrammu lietas materiālu 19. sēj. 36. lp.).

Tomēr tas, ka Saeima no Likumprojekta izslēdza novadu

veidošanas kritērijus, nenorāda uz Saeimas patvaļu un neliecina

par to, ka šādu kritēriju vairs nav. Kādā dokumentā jābūt

noteiktiem administratīvi teritoriālās reformas kritērijiem, tas

ir juridiskās tehnikas jautājums. Daudz būtiskāks par šo

kritēriju fiksēšanas vietu un juridisko raksturu ir jautājums par

to, vai šie kritēriji ir vērsti uz administratīvi teritoriālās

reformas mērķa sasniegšanu un vai tie nav acīmredzami nepareizi,

nesaistīti ar reformas mērķi.

Konkrētajā situācijā katrs novadu veidošanas kritērijs

Likumprojekta anotācijā ir pamatots ar sākotnējās situācijas

novērtējumā identificētajiem trūkumiem un vietējās pašpārvaldes

īstenošanā iespējamiem riskiem, valsts politikas plānošanas

dokumentos noteiktajiem mērķiem un sabiedrībā vērojamām

tendencēm. Šie kritēriji ir vērsti uz to, lai ikviena pašvaldība

spētu efektīvāk pildīt savas autonomās funkcijas.

Labāka un efektīvāka vietējā pārvalde, kā arī samērīgas

pašvaldību iedzīvotājiem nodrošināto pakalpojumu izmaksas atbilst

sabiedrības kopējam labumam. Secinājumi, uz kuru pamata izveidoti

kritēriji, izriet no dažādiem vietēja un starptautiska rakstura

pētījumiem par situāciju Latvijā. Satversmes tiesa secina, ka

izdarītie secinājumi nav acīmredzami nepareizi.

Tādējādi administratīvi teritoriālās

reformas pamatā esošie kritēriji ir vērsti uz reformas mērķa

sasniegšanu.