6. pants

Pieaicinātā persona - Ministru kabinets -

uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 1. un 101.

pantam, kā arī Hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai un 5.

pantam.

Konsultēšanās, īstenojot reformu, esot ļoti būtiska, tomēr

Harta neliedzot izstrādāt sākotnējo reformas modeli un rīkot

konsultācijas par to. Saeimas 2019. gada 21. marta lēmumu nevarot

uzskatīt par konsultāciju procesu reglamentējošu normatīva

rakstura dokumentu. Tas esot politisks dokuments, kas neuzliek

Ministru kabinetam konkrētus pienākumus attiecībā uz

konsultēšanās laiku un procesu, bet vispārīgi atsaucas uz Hartas

5. pantu. Tāpat no Satversmes un Hartas neizrietot pienākums

rīkot konsultācijas tieši ar pašvaldības iedzīvotājiem. Viņu

iesaiste un uzklausīšana esot vēlama, lai pašvaldības dome varētu

formulēt savu viedokli un pieņemt attiecīgu lēmumu. Tomēr

valstij, veicot reformu, neesot pienākuma nodrošināt to, ka

jebkuras atsevišķas pašvaldības nevēlēšanās tikt apvienotai ar

citām pašvaldībām tiks ņemta vērā.

Visaptverošs reformas pamatojums varot tikt balstīts uz

dažādiem apsvērumiem, tostarp tādiem, kas attiecas uz plašākām

visas sabiedrības interesēm. Sabiedrības interesēm atbilstot

resursu un funkciju izpildes ziņā iespējami efektīvākas un

racionālākas valsts pārvaldes sistēmas veidošana. Vērā esot jāņem

arī tādi apstākļi kā pašvaldības demogrāfiskās situācijas

attīstība, finansējums, funkciju izpildes izmaksas, iedzīvotāju

migrācijas paradumi. Tomēr ne Satversme, ne Harta neparedzot, cik

un kāda lieluma pašvaldībām valstī būtu jāpastāv. Reiz izveidota

pašvaldība varot tikt apvienota lielākā pašvaldībā kopā ar citām

pašvaldībām vai sadalīta mazākās pašvaldībās.

Ministru kabinets norāda, ka reformas sagatavošanas un

attiecīgā likumprojekta pieņemšanas process ietver daudz

tiesībpolitisku izšķiršanos, kas savukārt ietver dažādu interešu

sabalansēšanu, un lēmējinstitūcijām esot ievērojama rīcības

brīvība. Citstarp vērā esot jāņem gan pašvaldību iedzīvotāju

tiesības uz efektīvu pakalpojumu saņemšanu, gan ilgtspējīga

pašvaldības attīstība un resursu izmantošanas efektivitāte. Šāda

interešu līdzsvarošana nenozīmējot to, ka Ministru kabinetam vai

Saeimai kā galīgā lēmuma pieņēmējiem būtu jāpamato tas, ka

reformas rezultātā tūlītēji uzlabosies katras atsevišķas

līdzšinējās pašvaldības situācija. Sabiedrības interesēs pieņemts

lēmums varot nesakrist ar katras atsevišķās pašvaldības

individuālajām interesēm. Resursu pārdale to lietderīgākai

izmantošanai un sadarbība efektīvākai funkciju nodrošināšanai

plašākā teritorijā gandrīz vienmēr nozīmējot to, ka atsevišķa

dalībnieka situācija apvienotajā modelī var īslaicīgi

pasliktināties.

Nepieciešamība veikt reformu esot uzsvērta arī Latvijas Bankas

2019. gadā veiktajā pētījumā "Kas nosaka pašvaldību budžeta

izdevumu atšķirības?" (turpmāk - Latvijas Bankas 2019. gada

pētījums), norādot, ka pašvaldībām deleģēto pakalpojumu sniegšana

būtu jākoncentrē lielākos novados, ņemot vērā iedzīvotāju skaita

samazināšanos Latvijā. Savukārt mērķi, kuru dēļ reformas ietvaros

mazākas pašvaldības tika apvienotas lielākās pašvaldībās, esot

norādīti Ministru kabineta 2019. gada 14. maija informatīvajā

ziņojumā "Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo

administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli" (turpmāk -

Ministru kabineta 2019. gada 14. maija informatīvais ziņojums).

Pēc Ministru kabineta ieskata, apstrīdētās normas neskar

subsidiaritātes principu, jo paredz funkciju pārnesi uz citu tāda

paša līmeņa - novada - pašvaldību.

Tiesas sēdē Ministru kabineta pārstāvis Artūrs Toms Plešs

norādīja, ka racionālāk ir konsultēties par jau sagatavotu

konkrētu administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli. Reformas

sagatavošanas procesā esot bijusi pieejama pietiekami plaša

informācija, lai Ministru kabinets varētu pieņemt lēmumu. Šī

informācija esot bijusi publiski pieejama, tāpat kā pašvaldību

sniegtie viedokļi. Ministru kabinets, pieņemot ar reformu

saistītos lēmumus, kas ietekmēs Latvijas tālāko attīstību un

nākotni, esot vadījies pēc tā, kādā veidā iespējams panākt visiem

Latvijas iedzīvotājiem vislabāko rezultātu, nodrošinot

sabalansētu un ilgtermiņa turpmāko attīstību.