8. pants

Pieaicinātā persona - Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrija - uzskata, ka apstrīdētās

normas atbilst Satversmes 1. un 101. pantam, Hartas 4. panta

trešajai un sestajai daļai, kā arī 5. pantam.

8.1. Ministrija norāda, ka, gatavojoties konsultācijām

ar pašvaldību domēm par administratīvi teritoriālā iedalījuma

modeli, tika sagatavoti un pašvaldību domēm izsniegti profili -

materiāli par katru jauno pašvaldību -, kuros raksturota

pašreizējā situācija katrā līdzšinējā pašvaldībā, kā arī

ietvertas prognozes attiecībā uz apvienoto pašvaldību. Novadu

apvienošanas pamatojums esot nesaraujami saistīts ar reformas

kopējiem mērķiem un pamatojumu, kas sniegts Ministru kabineta

2019. gada 14. maija informatīvajā ziņojumā. Tāpat šie mērķi līdz

ar attiecīgu pamatojumu minēti virknē agrāku dokumentu, tostarp

Ministru kabineta 2013. gada 26. marta informatīvajā ziņojumā

"Administratīvi teritoriālās reformas izvērtējums",

Ministru kabineta 2014. gada 30. decembrī apstiprinātajās Valsts

pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam,

Ministru kabineta 2017. gada 3. maija informatīvajā ziņojumā

"Par valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu un valsts

pārvaldes institūciju sadarbības teritoriju izveidi", kura

sagatavošanas laikā notikušās konsultācijas ar pašvaldībām ņemtas

vērā, izstrādājot administratīvi teritoriālās reformas

piedāvājumu 2019. gadā. Uz nepieciešamību izdarīt grozījumus

valsts administratīvi teritoriālā iedalījuma struktūrā esot

norādīts arī Valsts kontroles revīzijas ziņojumos un Latvijas

Bankas 2019. gada pētījumā. Arī Eiropas Komisija un Ekonomiskās

sadarbības un attīstības organizācija esot vērsušas uzmanību uz

problēmām, kas rodas pašvaldību mazā izmēra un iedzīvotāju skaita

samazināšanās dēļ.

Pašvaldībai vajagot būt tik lielai, lai būtu nodrošināti tās

autonomo funkciju izpildei nepieciešamie pašvaldības budžeta

ieņēmumi, ko ietekmē dažādi reģionālās ekonomikas faktori. Tikai

14 no līdzšinējām 119 pašvaldībām esot spējušas nodrošināt ar

darba vietām vismaz pusi no to iedzīvotājiem. Atbilstoši aplēsēm

iedzīvotāju skaits visstraujāk samazināšoties tieši tajās

pašvaldībās, kuras piedāvā mazāk darba iespēju. Savukārt pēc

reformas veikšanas 30 pašvaldībās no 42 pašvaldībām būšot

pieejamas darba vietas vismaz 40 procentiem to iedzīvotāju.

Attiecībā uz Skultes pagasta iekļaušanu Saulkrastu novadā

Ministrija norāda, ka Limbažu novada dome ir piekritusi

sākotnējam administratīvi teritoriālā iedalījuma modelim, saskaņā

ar kuru Skultes pagasts ietilptu Limbažu novadā. Tomēr Saulkrastu

kā administratīvā centra sasaite ar Skultes pagastu esot

saderīga, raugoties no dažādiem aspektiem. Savukārt attiecībā uz

Ikšķiles novada apvienošanu ar Ogres, Ķeguma un Lielvārdes

novadiem Ministrija norāda, ka reformas sagatavošanas laikā

konstatēti daudzi apstākļi, kas veicinājuši tieši šādas

administratīvās teritorijas izveidi.

8.2. Ministrija, atsaucoties uz Hartas paskaidrojošo

ziņojumu, norāda, ka konsultācijām ar pašvaldībām jābūt balstītām

uz abpusēju cieņu, atklātību un atvērtību dažādu viedokļu

izteikšanai un uzklausīšanai. Tomēr Harta neliedzot izstrādāt

sākotnējo reformas modeli un rīkot konsultēšanos par konkrētu

piedāvājumu.

Konsultāciju norises kārtība neesot noteikta atsevišķā

dokumentā, bet tās rīkotas, ņemot vērā Hartas prasības, kā arī to

pavadošajos dokumentos un Satversmes tiesas spriedumos ietverto

interpretāciju. Konsultācijas neesot oficiāli protokolētas, tomēr

Ministrijas darbinieki veikuši neformālus pierakstus, kas vēlāk

izmantoti, vērtējot dažādus saņemtos viedokļus un lemjot par

izmaiņu veikšanu sākotnēji piedāvātajā administratīvi teritoriālā

iedalījuma modelī. Turklāt konsultāciju process esot skatāms

plašāk par atsevišķu tikšanos, proti, tas varot notikt arī

oficiālas sarakstes, tikšanos ar iedzīvotājiem un citās

sadarbības formās. Pašvaldību domēm arī bijusi iespēja pieņemt

lēmumus, tajos paužot savu attieksmi pret plānoto reformu, kā arī

sūtīt vēstules atbildīgajām valsts institūcijām. Arī

iedzīvotājiem bijusi iespēja iesniegt Ministrijai savus

priekšlikumus un iebildumus attiecībā uz plānoto reformu, kā arī

iegūt informāciju telefoniski. Ministrija par visām aktualitātēm

saistībā ar reformu sabiedrību informējusi savā tīmekļvietnē.

Ministrijai esot pienākums savlaicīgi informēt pašvaldības

domi par apspriešanai nodoto reformas projektu, lai dome, ja tas

nepieciešams, paspētu noskaidrot iedzīvotāju viedokli un pieņemt

attiecīgu lēmumu. Pēc Ministrijas ieskata, pienākums noskaidrot

attiecīgās pašvaldības viedokli varot tikt uzskatīts par pilnībā

izpildītu gadījumos, kad pirms galīgā lēmuma pieņemšanas ir

notikušas konsultācijas ar šīs pašvaldības domes deputātiem.

Konsultācijas ar Ikšķiles un Limbažu novadu domēm esot notikušas

attiecīgi 2019. gada 18. un 25. jūlijā. Uzaicinājumi uz

konsultācijām esot nosūtīti savlaicīgi. Saņemtos priekšlikumus un

iebildumus Ministrija esot izvērtējusi.

8.3. Tiesas sēdē Ministrijas pārstāvji Ilze Oša, Raivis

Bremšmits un Diāna Orlovska norādīja, ka šī reforma ir

2008.-2009. gadā īstenotās administratīvi teritoriālās reformas

turpinājums un esot saglabāti tolaik izvirzītie mērķi, proti,

nodrošināt pašvaldību spēju efektīvi un optimāli pildīt visas

savas autonomās funkcijas un atrast tādu piemērotu modeli, kas

novērstu līdzšinējo pašvaldību sadrumstalotību un līdz ar to

mazinātu resursu neracionālu izmantošanu. Efektivizējot

pakalpojumu sniegšanu, esot iespējams arī samazināt kopējos

pašvaldību izdevumus.

Ministrijas pārstāvji norādīja, ka pēc konsultēšanās ar

pašvaldībām atsevišķos gadījumos plānotais administratīvi

teritoriālais sadalījums esot mainīts. Taču šādu gadījumu neesot

daudz, jo, izvērtējot priekšlikumus, lielākoties secināts, ka tie

neatbilst reformas mērķim.