11. pants

Inčukalna novada dome norāda, ka Likumprojekta

izstrādes laikā konsultācijas ar pašvaldību par Inčukalna novada

sadalīšanu, Inčukalna pagastu pievienojot Siguldas novadam un

Vangažu pilsētu - Ulbrokas novadam, nav notikušas ne Komisijā, ne

Saeimā. Ministrijas rīkotajās konsultācijās ar pašvaldību runa

bijusi tikai par nedalīta Inčukalna novada iekļaušanu Siguldas

novadā. Šīs konsultācijas bijušas formālas un neesot

protokolētas. Pēc Inčukalna novada domes ieskata, nodalot Vangažu

pilsētu un Inčukalna pagastu no līdzšinējā Inčukalna novada

administratīvās teritorijas, bija jānoskaidro iedzīvotāju

viedoklis un šai nolūkā jāorganizē publiskā apspriešana likuma

"Par pašvaldībām" 61.1 panta otrās daļas 1.

punktā noteiktajā kārtībā. Vangažu pilsētas iekļaušana Ropažu

novadā un Inčukalna pagasta iekļaušana Siguldas novadā

konsultācijās nemaz neesot aplūkota. Šāds iespējamais risinājums

pirmo reizi ar pašvaldību esot apspriests Komisijas 2020. gada

24. janvāra sēdē pirms Likumprojekta otrā lasījuma. Tādējādi

konsultēšanās ar pašvaldību pēc būtības neesot notikusi.

11.1. Inčukalna novada dome no 2019. gada 9. aprīļa

līdz 22. maijam veica aptauju novada mājaslapā, un šajā aptaujā

piedalījās 1282 iedzīvotāji, 584 aptaujas dalībnieki norādīja, ka

novada teritorija jāsaglabā esošajās robežās, 385 - ka Inčukalna

novads jāapvieno ar kādu citu novadu, 196 - ka bez katra novada

iedzīvotāju iespējamo ieguvumu un zaudējumu izvērtēšanas reformu

nav vēlams īstenot, savukārt 117 aptaujas dalībnieki pauda

viedokli, ka reformas ietvaros Inčukalna novadam ir jāpievieno

citu novadu teritorijas (sk. aptaujas rezultātus, pieejami:

https://www.incukalns.lv/public/lat/aptaujas1/).

2019. gada 7. jūnijā Siguldā notika Ministrijas organizētās

konsultācijas ar to novadu domēm, kurus bija plānots apvienot

Siguldas novadā (sk. lietas materiālu 1. sēj. 140.-145. lp. un

2. sēj. 15.-40. lp.). Šajās konsultācijās piedalījās

Inčukalna, Krimuldas, Mālpils un Siguldas novadu domju deputāti,

Ministrijas pārstāvji, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kā arī

citas personas. Šo konsultāciju laikā Ministrija prezentēja

priekšlikumu Inčukalna novadu iekļaut Siguldas novadā, bet

Inčukalna novada domes priekšsēdētājs pauda kritisku viedokli par

piedāvāto administratīvi teritoriālās reformas risinājumu,

norādot, ka apvienošanās ar Siguldas novadu neuzlabos pašvaldību

kopējo ekonomisko situāciju.

Ministrija 2019. gada 8. augusta vēstulē informēja Inčukalna

novada domi, ka konsultāciju ietvaros veic saņemto priekšlikumu

izvērtēšanu, kā arī lūdza domi tās sēdē izskatīt priekšlikumu par

Vangažu pilsētas pievienošanu Garkalnes novadam un sniegt par to

savu viedokli. 2019. gada 13. augustā publicētajā konceptuālā

ziņojuma "Par administratīvi teritoriālo iedalījumu"

projektā attiecībā uz Inčukalna novadu bija paredzētas izmaiņas.

Proti, Inčukalna novadu bija iecerēts sadalīt, pievienojot

Inčukalna pagastu Siguldas novadam un Vangažu pilsētu - Ulbrokas

novadam, nevis pievienot nedalītu Inčukalna novadu Siguldas

novadam, kā tas sākotnēji tika paredzēts informatīvajā ziņojumā

un apspriests konsultācijās.

2019. gada 14. augustā četri Inčukalna novada domes deputāti

iesniedza Ministrijai un Saeimai savu viedokli par administratīvi

teritoriālo reformu, citstarp lūdzot izskatīt priekšlikumu

pievienot Inčukalna novadu citam novadam tikai kā vienotu

teritoriju, nenodalot no tās Inčukalna pagastu un Vangažu pilsētu

(sk. lietas materiālu 1. sēj. 34.-36. lp.). Savukārt

Inčukalna novada dome 2019. gada 21. augusta sēdē pieņēma lēmumu

no 2019. gada 22. augusta līdz 12. septembrim organizēt

iedzīvotāju aptauju ar mērķi noskaidrot novada iedzīvotāju

viedokli par iespējamo novada apvienošanu ar citām

administratīvajām teritorijām un līdz aptaujas noslēgumam atlikt

lēmuma pieņemšanu par viedokļa sniegšanu Ministrijai (sk.

lietas materiālu 1. sēj. 38.-40. lp.). 2019. gada 3.

septembrī astoņi Inčukalna domes deputāti lūdza Ministriju atlikt

jautājumu par Vangažu pilsētas nodalīšanu no Inčukalna novada

līdz 2019. gada 18. septembrim, kad būs apstiprināti iedzīvotāju

aptaujas rezultāti (sk. lietas materiālu 1. sēj. 41.-44.

lp.). Ministrijai tika iesniegti arī atsevišķu Inčukalna

pašvaldības deputātu viedokļi par Vangažu pilsētas atdalīšanu no

Inčukalna novada un pievienošanu Garkalnes novadam, tostarp

septiņu Inčukalna novada deputātu 2019. gada 21. augusta

iesniegums Ministrijai par pašvaldību robežu grozīšanu, kurā

norādīts, ka deputāti piekrīt Vangažu pilsētas atdalīšanai no

Inčukalna novada pašvaldības un pievienošanai Garkalnes novada

pašvaldības administratīvajai teritorijai (sk. lietas

materiālu 2. sēj. 47. lp.).

Ministrija 2019. gada 20. septembra vēstulē informēja

Inčukalna novada domi, ka konsultāciju process ar pašvaldībām ir

noslēdzies un Ministrijai ir uzdots līdz 2019. gada 21. novembrim

iesniegt Ministru kabinetā likumprojektu par administratīvi

teritoriālo iedalījumu (sk. lietas materiālu 1. sēj. 45.

lp.).

2019. gada 23. septembrī Inčukalna novada dome pieņēma lēmumu

"Par Inčukalna novada iedzīvotāju aptaujas par

administratīvi teritoriālo reformu rezultātiem", kurā

norādīts, ka 82 procenti no 456 aptaujā piedalījušos iedzīvotāju

ir pret Inčukalna novada sadalīšanu un vēlas to saglabāt kā

patstāvīgu novadu, 40 procenti Vangažu pilsētas respondentu

vēlas, lai Inčukalna novads tiktu apvienots ar Ādažu vai

Garkalnes novadu, savukārt 54 procenti Inčukalna pagasta

respondentu uzskata, ka Inčukalna pagasts būtu jāpievieno

Siguldas novadam (sk. lietas materiālu 1. sēj. 46.-48.

lp.). Minētajā lēmumā citstarp norādīts, ka Inčukalna novada

dome neatbalsta piedāvāto administratīvi teritoriālo risinājumu,

saskaņā ar kuru Inčukalna pagasts tiek pievienots Siguldas

novadam, bet Vangažu pilsēta - Ulbrokas novadam.

Inčukalna novada dome 2019. gada 2. oktobra vēstulē

Ministrijai atzina, ka vēl nav sniegusi savu viedokli par

administratīvi teritoriālās reformas modeli, tostarp par Vangažu

pilsētas pievienošanu jaunveidojamam Ulbrokas novadam, un lūdza

Ministriju sniegt informāciju par to, kādu viedokli un apsvērumus

tā ņēmusi vērā minētā teritoriālā risinājuma izstrādē. Savukārt

2019. gada 3. oktobra vēstulē Inčukalna novada dome informēja

Ministriju un Saeimu, ka pievienojas iedzīvotāju paustajam

viedoklim un neatbalsta Ministrijas izstrādāto administratīvi

teritoriālās reformas modeli, tātad, pēc domes ieskata, reformas

ietvaros Inčukalna novads būtu saglabājams kā vienota

administratīvā teritorija (sk. lietas materiālu 1. sēj.

50.-53. lp.).

Likumprojektā, ko Ministru kabinets 2019. gada 21. oktobrī

iesniedza Saeimai, saglabāts konceptuālajā ziņojumā "Par

administratīvi teritoriālo iedalījumu" ietvertais modelis,

saskaņā ar kuru Inčukalna pagasts ietilpst Siguldas novadā un

Vangažu pilsēta - Ulbrokas novadā, kas vēlāk pārdēvēts par Ropažu

novadu. Ministrija 2019. gada 4. novembra vēstulē "Par

Inčukalna novada teritoriālo vienotību" informēja Inčukalna

novada domi par to, ka domes piedāvātais risinājums neatbilst

novada izveidei izvirzītajiem kritērijiem un administratīvi

teritoriālās reformas mērķiem. Ministrija aicināja domi savu

lēmumu un priekšlikumus iesniegt Saeimas Valsts pārvaldes un

pašvaldības komisijai (sk. lietas materiālu 1. sēj. 54.

lp.).

Priekšlikumi par Inčukalna novadu pirms Likumprojekta otrā

lasījuma Saeimā tika apspriesti vairākās Komisijas sēdēs (sk.

Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada

24. un 28. janvāra sēžu, kā arī 11. februāra sēdes audioierakstus

lietas materiālu 3. sēj. un protokolus Nr. 7, Nr. 8 un Nr. 12,

pieejami: www.saeima.lv). Inčukalna novada domes

priekšsēdētājs Komisijas 2020. gada 24. janvāra sēdē

iepazīstināja klātesošos ar vairāku iedzīvotāju aptauju

rezultātiem un informēja, ka vairums aptauju dalībnieku atbalsta

Inčukalna novada saglabāšanu, bet, ja tas nebūtu iespējams, tad

Inčukalna novada apvienošanu ar Garkalnes novadu vai Siguldas

novadu. Turklāt domes priekšsēdētājs norādīja, ka Ulbrokas novada

koncepts izveidots vien triju dienu laikā, Ministrija par šādu

administratīvi teritoriālo risinājumu nav konsultējusies ar

Inčukalna novada pašvaldību un arī Inčukalna novada iedzīvotāji

neatbalsta ideju par novada sadalīšanu (sk. Saeimas

Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 24.

janvāra sēdes audioierakstu lietas materiālu 3. sēj. un protokolu

Nr. 7, pieejams: www.saeima.lv). Komisijas 2020. gada 24. un

28. janvāra sēdēs tika izskatīts jautājums par Ulbrokas novada

izveidi, taču netika atbalstīti priekšlikumi mainīt Likumprojektā

paredzēto administratīvi teritoriālo iedalījumu attiecībā uz

Inčukalna novadu. Tika uzklausīts Inčukalna novada domes

pārstāvju viedoklis (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās

reformas komisijas 2020. gada 24. un 28. janvāra sēžu

audioierakstus lietas materiālu 3. sēj. un protokolus Nr. 7 un

Nr. 8, pieejami: www.saeima.lv).

Komisijas 2020. gada 11. februāra sēdē tika izskatīti

priekšlikumi par jaunveidojamo Siguldas novadu, tostarp par

Inčukalna pagasta pievienošanu tam, taču šajā sēdē Inčukalna

novada domes pārstāvji nepiedalījās (sk. Saeimas

Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 11.

februāra sēdes audioierakstu lietas materiālu 3. sēj. un

protokolu Nr. 12, pieejams: www.saeima.lv). Arī šajā sēdē

netika atbalstīti priekšlikumi, kas attiecībā uz Inčukalna novadu

paredzēja citādu administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu

nekā Likumprojektā iekļautais. Priekšlikumi par Inčukalna novadu

tika izskatīti arī Komisijas sēdēs pirms Likumprojekta trešā

lasījuma Saeimā (sk., piemēram, Saeimas Administratīvi

teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 28. aprīļa un 5. maija

sēdes audioierakstus lietas materiālu 3. sēj. un protokolus Nr.

22 un Nr. 24, pieejami: www.saeima.lv).

Tādējādi Inčukalna novada dome Likumprojekta izstrādes un

izskatīšanas laikā ir vairākkārt informējusi Ministriju un

Komisiju par savu vēlmi saglabāt Inčukalna novadam atsevišķas

administratīvās teritorijas statusu. Dome aptaujā bija

noskaidrojusi arī iedzīvotāju viedokli. Inčukalna novada

pašvaldības iedzīvotājiem un domes pārstāvjiem bija iespēja paust

savu viedokli arī Komisijas sēdēs.

Līdz ar to Inčukalna novada iedzīvotājiem un domei bija

iespēja sagatavot savu viedokli un iesniegt priekšlikumus un

iebildumus atbildīgajām valsts institūcijām.

11.2. Likumprojekta izstrādes un izskatīšanas laikā

Inčukalna novada dome pauda savu viedokli gan par Ministrijas

sākotnēji piedāvāto administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli,

proti, nedalīta Inčukalna novada pievienošanu Siguldas novadam,

gan par Inčukalna novada sadalīšanu, Inčukalna pagastu

pievienojot Siguldas novadam un Vangažu pilsētu - Ulbrokas

novadam. Ministrija konsultējās ar Inčukalna novada pašvaldību

par priekšlikumu nesaglabāt Inčukalna novadu kā patstāvīgu

novadu, bet iekļaut to jaunveidojamā Siguldas novadā.

Uzaicinājums uz 2019. gada 7. jūnijā Siguldā rīkotajām

konsultācijām, citstarp ar Inčukalna novada pašvaldību, Inčukalna

novada domei tika nosūtīts 2019. gada 17. maijā (sk. lietas

materiālu 1. sēj. 138.-139. lp. un 2. sēj. 11. lp.). Savukārt

2019. gada 8. augustā Ministrija lūdza Inčukalna novada domes

viedokli par Vangažu pilsētas iekļaušanu Garkalnes novadā (sk.

lietas materiālu 1. sēj. 33. lp.).

Pirms Likumprojekta iesniegšanas Saeimā Komisija saņēma

Inčukalna novada domes 2019. gada 3. oktobra vēstuli, kurā

uzsvērts, ka reformas ietvaros Inčukalna novads saglabājams kā

vienota administratīvā teritorija (sk. lietas materiālu 1.

sēj. 50.-53. lp.). Minētais viedoklis deputātiem bija

pieejams pirms tam, kad Likumprojekts otrajam lasījumam tika

izskatīts Komisijā. Izskatot Likumprojektu Komisijas sēdēs pirms

trešā lasījuma, tika saņemta arī Inčukalna novada domes 2020.

gada 25. marta vēstule "Par likumprojektu

"Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu

likums"", kurā pausts tās viedoklis par reformu (sk.

lietas materiālu 1. sēj. 91.-92. lp.). Pašvaldības pārstāvji

tika uzklausīti vairākās Komisijas sēdēs.

Ministrijas piedāvātais administratīvi teritoriālā iedalījuma

risinājums, kas paredzēja Inčukalna pagasta iekļaušanu Siguldas

novadā un Vangažu pilsētas iekļaušanu Ulbrokas novadā, tika

publicēts 2019. gada 13. augustā konceptuālajā ziņojumā "Par

administratīvi teritoriālo iedalījumu". Komisijas sēdēs ar

Inčukalna novada domes pārstāvju piedalīšanos tas tika apspriests

2020. gada 24. un 28. janvārī (sk. Saeimas Administratīvi

teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 24. un 28. janvāra

sēžu audioierakstus lietas materiālu 3. sēj. un protokolus Nr. 7

un Nr. 8, pieejami: www.saeima.lv).

Tādējādi Inčukalna novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

saprātīgā laikposmā sagatavot savu viedokli par priekšlikumu

iekļaut Inčukalna novadu Siguldas novadā un Vangažu pilsētu -

Ulbrokas novadā.

11.3. Pēc Inčukalna novada domes ieskata,

Administratīvo teritoriju likuma pārejas noteikumu 14. punkta 1.

apakšpunkts pārkāpj Hartas 4. panta sesto daļu. Šī likuma norma

paredz, ka no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim

Siguldas novada pašvaldība un Ropažu novada pašvaldība

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina pašvaldību

institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārdali

attiecībā uz Ropažu novada Vangažu pilsētu. Uz minēto pārkāpumu

esot norādījuši arī Eiropas Padomes pašvaldību eksperti (sk.

Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa

Monitoringa komitejas ekspertu 2020. gada 7. decembra sākotnējā

ziņojuma 60. punktu, pieejams: https://www.coe.int). Proti,

lēmums par pašvaldības resursu sadali tiekot atlikts uz vēlāku

laiku, atbildību par to nododot jaunajām pašvaldību domēm.

Tādējādi Inčukalna novada dome nevarot ietekmēt savas pašvaldības

resursu sadali un tas esot pretrunā ar pašvaldības principu.

No Rekomendācijas Rec(2004)12 izriet, ka reformas

sagatavošanas posmā nedrīkst atstāt neievērotus jautājumus par

sabiedriskā kapitāla piederību, darbinieku un iestāžu pārcelšanu,

kā arī par parādu nastas sadali un iespējamām izmaiņām nodokļu

slogā (sk. Eiropas Padomes Ministru komitejas 2004. gada 20.

oktobra rekomendācijas Rec(2004)12 dalībvalstīm par vietējo un

reģionālo pašvaldību robežu un/vai struktūras reformām I sadaļas

7. punktu). Tomēr Rekomendācija Rec(2004)12 nav juridiski

saistoša un tajā noteiktais ir uzskatāms par ieteikumiem

attiecībā uz Hartas interpretēšanu (sal. sk. Satversmes tiesas

2009. gada 30. oktobra sprieduma lietā Nr. 2009-04-06 13.3.2.

punktu un 2021. gada 12. marta sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106

23.2. punktu).

No Komisijas sēžu materiāliem izriet, ka jautājums par Vangažu

pilsētas nodalīšanu tika apspriests vairākās tās sēdēs (sk.

Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada

28. aprīļa un 5. maija sēdes audioierakstus lietas materiālu 3.

sēj. un protokolus Nr. 22 un Nr. 23, pieejami:

www.saeima.lv). Inčukalna novada dome iesniedza Ministrijai

arī savu viedokli par Vangažu pilsētas nodalīšanu, tostarp par

tiesību un saistību pārņemšanas jautājumiem (sk. lietas

materiālu 1. sēj. 52.-53. lp.). Izskatījusi priekšlikumus par

Vangažu pilsētas nodalīšanu, Komisija izstrādāja Administratīvo

teritoriju likuma pārejas noteikumu 27. punkta redakciju, ar kuru

Inčukalna novada pašvaldībai uzlikts pienākums iesniegt

Ministrijai visu informāciju par Vangažu pilsētu, jo šī

informācija nepieciešama institūciju, finanšu resursu, mantas, kā

arī tiesību un saistību pārdales apjomu apzināšanai. Minētā

pārejas noteikumu punkta redakcija, kas saistīta par Vangažu

pilsētas nodalīšanu no Inčukalna novada, tika apspriesta Saeimas

sēdēs otrajā un trešajā lasījumā. Arī Saeimas debatēs tika runāts

par iespējamām problēmām, citstarp resursu sadali, saistībā ar

Vangažu pilsētas nodalīšanu (sk. Saeimas 2020. gada devītās

sēdes 2020. gada 5. martā turpinājuma 2020. gada 11. martā un

2020. gada astoņpadsmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes 2020. gada

26. maijā turpinājuma 2020. gada 2. jūnijā stenogrammas, kā arī

Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas apkopotos

priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13

"Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums"

izskatīšanai 2. un 3. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu

reģistrā).

Vangažu pilsētas nodalīšana no Inčukalna novada un

pievienošana jaunveidojamam Ropažu novadam iespējama tikai pēc

tam, kad uz likuma pamata šāds jaunais novads tiks izveidots,

proti, pēc 2021. gada 1. jūlija, kad jānotiek jaunievēlētās

pašvaldības domes pirmajai sēdei. Savukārt mantas sadales kārtība

ir noteikta ar Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra

noteikumiem Nr. 671 "Pašvaldību institūciju, finanšu,

mantas, tiesību un saistību pārdales kārtība pēc administratīvo

teritoriju robežu grozīšanas vai sadalīšanas". Atbilstoši

šiem noteikumiem Inčukalna novada dome pati izstrādāja plānu par

Vangažu pilsētas nodošanu Ropažu novada pašvaldībai un to

apstiprināja savā sēdē (sk. Inčukalna novada domes 2021. gada

17. februāra sēdes protokolu Nr. 2, pieejams:

www.incukalns.lv). No visa iepriekš minētā izriet, ka

Inčukalna novada domei bija iespēja izteikt savu viedokli par

pašvaldības resursu sadali.

Tātad jautājumi par Vangažu pilsētas sabiedriskā kapitāla

piederību, darbinieku un iestāžu pārcelšanu, kā arī par parādu

nastas sadali un iespējamām izmaiņām nodokļu slogā tika vērtēti

un apspriesti reformas sagatavošanas un Likumprojekta

izskatīšanas laikā Saeimā. Inčukalna novada pašvaldība varēja

paust savu viedokli un priekšlikumus arī par jautājumiem, kas

saistīti ar Vangažu pilsētas nodalīšanu, kā arī iesaistīties

pašvaldības resursu sadales jautājumu risināšanā.

11.4. Skatot priekšlikumu par Inčukalna pagasta

iekļaušanu Siguldas novadā un Vangažu pilsētas iekļaušanu

Ulbrokas novadā, Komisija bija informēta par Inčukalna novada

iedzīvotāju un domes viedokli, kas tika vairākkārt izteikts gan

rakstveidā, gan klātienē tās sēdēs. Komisijas sēdēs notikušajās

diskusijās piedalījās arī Ministrijas pārstāvji. Savukārt no

Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka

priekšlikumi attiecībā uz līdzšinējo Inčukalna novadu tika

vērtēti un apspriesti. Komisija uzklausīja un vērtēja gan

iesniegtos priekšlikumus, gan pašvaldības iebildumus, tostarp

Inčukalna novada domes priekšsēdētāja priekšlikumu apvienot

Inčukalna novadu ar Garkalnes novadu (sk. Saeimas

Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 24. un

28. janvāra sēžu audioierakstus lietas materiālu 3. sēj. un

protokolus Nr. 7 un Nr. 8, pieejami: www.saeima.lv).

Konsultēšanās ar pašvaldību bija notikusi Komisijas sēdēs, kurās

tika izskatīts Likumprojekts pirms otrā lasījuma, un šajās sēdēs

pašvaldība nebija paudusi viedokli, kas atšķirtos no iepriekš

paustā, tāpēc Komisija, izskatot Likumprojektu pirms trešā

lasījuma, nerīkoja atkārtotu konsultēšanos.

2020. gada 12. un 13. martā, izskatot Likumprojektu otrajā

lasījumā, tika izskatīts priekšlikums Vangažu pilsētu pievienot

Ādažu novadam, kā arī priekšlikums nedalītu Inčukalna novadu

apvienot ar Garkalnes novadu, taču šie priekšlikumi netika

atbalstīti. Savukārt priekšlikumi saglabāt Inčukalna novadu kā

patstāvīgu pašvaldību tās līdzšinējā teritorijā vai pievienot to

Siguldas novadam tika atsaukti (sk. Saeimas 2020. gada devītās

sēdes 5. martā turpinājuma 2020. gada 12. un 13. martā

stenogrammas un Administratīvi teritoriālās reformas komisijas

apkopotos priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13

"Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums"

izskatīšanai 2. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu

reģistrā). Priekšlikumi, kas attiecās uz Inčukalna novadu,

trešajā lasījumā tika izskatīti 2020. gada 10. jūnijā. No Saeimas

sēžu stenogrammām izriet, ka priekšlikumi nedalītu Inčukalna

novadu apvienot ar Garkalnes novadu vai saglabāt Inčukalna novadu

kā patstāvīgu pašvaldību netika atbalstīti (sk. Saeimas 2020.

gada astoņpadsmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes 2020. gada 26.

maijā turpinājuma 2020. gada 10. jūnijā stenogrammu un

Administratīvi teritoriālās reformas komisijas apkopotos

priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13 "Administratīvo

teritoriju un apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai 3.

lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu reģistrā).

Tādējādi konsultēšanās procesā Inčukalna novada pašvaldības

priekšlikumi un iebildumi, kas bija vērsti uz Inčukalna novada kā

atsevišķas pašvaldības pastāvēšanu vai nedalīta šā novada

apvienošanu ar Garkalnes vai Ādažu novadu, Komisijā un arī

Saeimas sēdēs tika izvērtēti, ņemot vērā deputātu rīcībā bijušo

informāciju. Tomēr tie tika noraidīti ar balsojumu Saeimas

sēdē.

Līdz ar to Administratīvo teritoriju

likuma pielikuma 32.4. un 36.2. apakšpunkta izstrādes un

izskatīšanas procesā konsultēšanās ar Inčukalna novada pašvaldību

ir notikusi atbilstoši tiesību normām.