13. pants

Satversmes tiesa jau secinājusi, ka administratīvi

teritoriālās reformas mērķis ir noteikts un tas ir vērsts uz

sabiedrības kopējo labumu. Saeimas izšķiršanās par reformas

īstenošanu un tās mērķi ir atspoguļota Saeimas 2019. gada 21.

marta lēmumā. Tas paredz, ka reformas mērķis ir līdz 2021. gadam

izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās

teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām

likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē

un pieejamībā, sniedzot kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem

par samērīgām izmaksām. Satversmes tiesa atzinusi arī to, ka

administratīvi teritoriālās reformas pamatā esošie kritēriji ir

vērsti uz reformas mērķa sasniegšanu (sk. Satversmes tiesas

2021. gada 12. marta sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106 26. un 27.

punktu). Tādējādi Satversmes tiesa vēlreiz neatgriezīsies pie

jautājumiem par to, kāds ir reformas mērķis un tās pamatā esošie

kritēriji.

Savukārt tādēļ, lai izskatāmajā lietā līdz galam izvērtētu

apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 1. un 101. pantam un

tādējādi secinātu, ka likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas,

nav rīkojies patvaļīgi, Satversmes tiesai ir jānoskaidro:

1) vai, pieņemot apstrīdētās normas, likumdevējs ir ievērojis

reformas mērķi un tā sasniegšanas kritērijus;

2) vai likumdevējs ir izsvēris tieši vietējās kopienas

intereses, proti, konkrētā administratīvi teritoriālā iedalījuma

risinājuma priekšrocības un trūkumus, citstarp to, vai

likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, ir ievērojis vietējās

kopienas demokrātiskās līdzdalības tiesības.