14. pants

Varakļānu novada pašvaldības teritorija ir noteikta

ar 2008. gada 18. decembra Administratīvo teritoriju un apdzīvoto

vietu likuma 2. pielikuma 102. punktu, un atbilstoši tam

Varakļānu novadu veido Murmastienes pagasts, Varakļānu pagasts un

Varakļānu pilsēta.

Atbilstoši Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 31.15.,

31.29. un 31.30. apakšpunktam Murmastienes pagasts, Varakļānu

pagasts un Varakļānu pilsēta tiek iekļauti jaunveidojamā Rēzeknes

novadā. Ministrija, iesniedzot Likumprojektu Saeimai, bija

paredzējusi Varakļānu novadu iekļaut jaunveidojamā Madonas

novadā. Taču 2019. gada decembrī, pirms likumprojekta

izskatīšanas otrajā lasījumā, Saeimai tika iesniegts politiskās

partijas "Nacionālā apvienība "Visu

Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK""

frakcijas priekšlikums, kas vēlāk, izskatot Likumprojektu otrajā

lasījumā Saeimā, tika atsaukts, un deputātu grupas - Edmunda

Teirumnieka, Andra Kazinovska, Janīnas Kursītes, Jura Rancāna,

Janīnas Jalinskas, Ingas Goldbergas un Jāņa Tutina -

priekšlikums. Šie priekšlikumi paredzēja izslēgt no Likumprojekta

normas par minēto pagastu un pilsētas iekļaušanu jaunveidojamā

Madonas novadā un papildināt Likumprojektu ar normām par minēto

pagastu un pilsētas iekļaušanu jaunveidojamā Rēzeknes novadā

(sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas

apkopotos priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13

"Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums"

izskatīšanai 2. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu

reģistrā).

Saeima Likumprojekta otrajā lasījumā neatbalstīja deputātu

grupas iesniegto 212. priekšlikumu izslēgt no tā normas, kas

paredz Madonas novada pašvaldībā ietvert Murmastienes pagastu,

Varakļānu pagastu un Varakļānu pilsētu, taču vienlaikus

atbalstīja deputātu grupas iesniegto 237. un 238. priekšlikumu

par tādu normu ietveršanu Likumprojektā, kuras paredzētu minēto

pagastu un pilsētas pievienošanu jaunveidojamam Rēzeknes novadam

(sk. Saeimas 2020. gada devītās sēdes 2020. gada 5. martā

turpinājuma 2020. gada 13. martā stenogrammu un Administratīvi

teritoriālās reformas komisijas apkopotos priekšlikumus

likumprojekta Nr. 462/Lp13 "Administratīvo teritoriju un

apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai 2. lasījumā, pieejami

Saeimas likumprojektu reģistrā). Tādēļ pēc Likumprojekta otrā

lasījuma tika konstatēts, ka tajā būtībā ir pretrunīgi paredzēta

minēto pagastu un pilsētas iekļaušana gan jaunveidojamā Madonas

novadā, gan arī jaunveidojamā Rēzeknes novadā.

Savukārt Likumprojekta trešajā lasījumā Saeima nolēma

atbalstīt priekšlikumu izslēgt normas, kas paredzēja Murmastienes

pagasta, Varakļānu pagasta un Varakļānu pilsētas iekļaušanu

jaunveidojamā Madonas novadā, kaut arī šis priekšlikums nebija

guvis atbalstu Komisijā. Tādējādi Saeima trešajā lasījumā

atbalstīja minēto pagastu un pilsētas pievienošanu Rēzeknes

novadam.

Varakļānu novada dome norāda, ka šā novada iekļaušana

jaunveidojamā Rēzeknes novadā neatbilst reformas mērķiem un

kritērijiem. Rēzeknes novadā neesot reģionālās vai nacionālās

nozīmes attīstības centra, kas varētu būt par pamatu novada

attīstībai nepieciešamo finanšu līdzekļu piesaistei. To

nenodrošinot arī Administratīvo teritoriju likuma pārejas

noteikumu 25. punkts. Turklāt Ministru kabineta 2020. gada 13.

oktobra noteikumos Nr. 631 "Jaunizveidojamo pašvaldību

teritorijas attīstības plānošanas dokumentu projektu valsts

līdzfinansējuma piešķiršanas kārtība" (turpmāk - Noteikumi

Nr. 631) esot noteikts, ka par plānošanas dokumentu izstrādi ir

atbildīga tieši Rēzeknes valstspilsēta. Varakļānu novada

pašvaldībai neesot pārliecības, ka šā novada mērķi un to

sasniegšanas mehānismi būs ietverti plānošanas dokumentos.

Ministrija norāda, ka tās priekšlikums paredzējis Varakļānu

novada teritoriju iekļaušanu jaunveidojamā Madonas novadā.

Komisijas sēdē Ministrijas pārstāvis paskaidrojis, ka šāds

risinājums tiek piedāvāts tādēļ, ka informācija liecina un

pašvaldība apstiprina: tā visās jomās sadarbojas ar Madonas

novadu (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās

reformas komisijas 2020. gada 31. janvāra sēdes audioierakstu

lietas materiālu 3. sēj. un protokolu Nr. 9, pieejams:

www.saeima.lv). Viedoklī Satversmes tiesai Ministrija norāda,

ka Varakļānu novada teritorijas ekonomiskās attīstības un

efektīvākas publisko pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai

novada iedzīvotājiem šā novada iekļaušanu jaunveidojamā Rēzeknes

novadā nevarot atzīt par neatbilstošu. Varakļānu novadu ar

Rēzeknes novadu savienojot augstākās kategorijas autoceļš, kā arī

dzelzceļa līnija. Attālums no Varakļāniem līdz Rēzeknei esot

aptuveni 41 kilometrs, bet līdz Madonai - 55 kilometri. No

Murmastienes pagasta centra līdz Rēzeknei esot aptuveni 58

kilometri, bet līdz Madonai - aptuveni 37 kilometri. Par

jaunveidojamā Rēzeknes novada administratīvo centru noteikta

Rēzeknes valstspilsēta, kas esot nacionālas nozīmes attīstības

centrs. Kaut arī tā neietilpst Rēzeknes novadā, atbilstoši

Administratīvo teritoriju likuma pārejas noteikumu 25. punktam

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībai esot uzlikts pienākums

sadarboties ar jaunveidojamo Rēzeknes novadu vairākās pašvaldību

darbības jomās, veicinot kopīgu attīstības plānošanu.

14.1. Kā viens no reformas kritērijiem Likumprojekta

anotācijā un Komisijas sēdēs tika uzsvērts nosacījums, ka novada

teritorijā ir valsts attīstības plānošanas dokumentos (reģionālās

politikas pamatnostādnēs vai nacionālajā attīstības plānā)

noteikts reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs.

Satversmes tiesa atzinusi: kritērijs, kas prasa, lai novada

teritorijā būtu valsts attīstības plānošanas dokumentos noteikts

reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs, ir viens no

svarīgākajiem uz ilgtspējīgu, policentrisku valsts

sociālekonomisko attīstību vērstajiem reformas kritērijiem

(sk. Satversmes tiesas 2021. gada 12. marta sprieduma lietā

Nr. 2020-37-0106 28.1. punktu). Latvijas ilgtspējīgas

attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam (Latvija 2030) Madonas

novadā ir noteikts reģionālās nozīmes attīstības centrs - Madona,

savukārt jaunveidojamā Rēzeknes novada teritorijā nav nedz

reģionālās, nedz nacionālās nozīmes attīstības centra.

Ministru kabinetā 2019. gada 14. maijā izskatītajā

informatīvajā ziņojumā "Par sabiedriskai apspriešanai

izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli"

norādīts, ka lielāku izaugsmes potenciālu un labākus rezultātus

uzrāda pilsētreģioni. To attīstības centros esošais potenciāls un

mērķtiecīgs uz privāto investīciju piesaisti vērsts darbs varot

nodrošināt teritorijas ekonomisko pašpietiekamību. Republikas

pilsētas, kas ar saistītajiem novadiem neveido vienotu

administratīvu, ekonomisku un saimniecisku vienību, nesekmējot šo

teritoriju potenciāla pilnvērtīgu izmantošanu. Lai gan republikas

pilsētas ir nozīmīgākie ekonomiskās aktivitātes centri, arī tajās

iedzīvotāju skaits esot samazinājies. Situācija Rīgā un tās

apkārtnē esot citāda nekā pārējā Latvijā - gan demogrāfisko

rādītāju, gan svārstmigrācijas, gan ekonomisko rādītāju aspektos.

Savukārt pārējā Latvijā pilsētu kā atsevišķu pašvaldību

pastāvēšana bez saistītā novada neesot ilgtspējīga (sk.

Ministru kabinetā 2019. gada 14. maijā izskatīto informatīvo

ziņojumu "Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo

administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli", pieejams:

www.mk.gov.lv).

No Likumprojekta izstrādes materiāliem konstatējams, ka

Ministrija bija izstrādājusi jaunveidojamā Rēzeknes novada

pašvaldības profilu, atbilstoši kuram Rēzeknes pilsēta bija

iekļauta jaunveidojamā Rēzeknes novadā (sk. lietas materiālu

4. sēj. 89.-108. lp.). Ministrija iesniedza Ministru kabinetā

konceptuālo ziņojumu "Par administratīvi teritoriālo

iedalījumu", kurā bija paredzēts par republikas pilsētām kā

atsevišķām pašvaldībām noteikt divas pilsētas - Rīgu un Jūrmalu.

Šis konceptuālais ziņojums tika izskatīts un atbalstīts Ministru

kabineta 2019. gada 17. septembra sēdē (sk. Ministru kabineta

2019. gada 17. septembra sēdes protokolu Nr. 42 un ierakstu,

pieejams: www.mk.gov.lv).

Ministru kabineta 2019. gada 15. oktobra sēdē tika izskatīts

Ministrijas sagatavotais Likumprojekts. Šajā sēdē vides

aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs norādīja, ka

Likumprojektā paredzēts papildināt republikas pilsētu skaitu ar

Liepāju, Daugavpili un Rēzekni. Šāds lēmums pieņemts,

pamatojoties uz attiecīgo pašvaldību ierosinājumiem un valdību

veidojošo partiju savstarpējām sarunām. Tā rezultātā

Likumprojektā paredzēts izveidot trīs novadu - Rēzeknes novada,

Daugavpils novada un Lejaskurzemes novada - pašvaldības, kurās

nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra. Taču

šajos novados esot pietiekams iedzīvotāju skaits, tādi

iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, kas ļauj nodrošināt

pašvaldības funkciju realizāciju, kā arī pietiekami attīstīta

pakalpojumu infrastruktūra. Šie novadi saskaršoties ar

izaicinājumiem publisko pakalpojumu tīkla tālākā attīstīšanā.

Ministrija rosināšot noteikt pienākumu šiem novadiem ar

saistītajām republikas pilsētām veidot kopīgas iestādes un

sadarboties. Šie trīs izņēmuma gadījumi esot izvērtēti, ievērojot

reformas mērķi nodrošināt, ka visiem iedzīvotājiem tiek sniegti

salīdzināmas kvalitātes publiskie pakalpojumi (sk. Ministru

kabineta 2019. gada 15. oktobra sēdes protokolu Nr. 48 un

ierakstu, pieejams: www.mk.gov.lv).

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam

(Latvija 2030) norādīts, ka nacionālas nozīmes attīstības centri

ir lielākās pilsētas, kurās ir attīstīta rūpniecība, transports,

sabiedriskie pakalpojumi un sociālā infrastruktūra. Savukārt

reģionālas nozīmes attīstības centri ir pilsētas, kas ir nozīmīgi

reģiona kultūras vai ražošanas centri ar attīstītu sociālo

infrastruktūru un daudzveidīgiem pakalpojumiem. Komisijas sēdēs

Ministrijas pārstāvis uzsvēra, ka reģionālās vai nacionālās

nozīmes attīstības centri tiek noteikti, pamatojoties uz

konkrētiem faktiem, nevis politiskām nostādnēm. Attīstības

centros notiekot attīstība, taču tiem piegulošajos novados tā

netiekot veicināta. Ar Likumprojektu paredzēts caur attīstības

centriem veicināt arī ar tiem saistīto novadu attīstību

(sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas

komisijas 2020. gada 4. un 11. februāra sēdes audioierakstus

lietas materiālu 3. sēj. un protokolus Nr. 10 un Nr. 12,

pieejami: www.saeima.lv.). Tieši tāds modelis, kas ietver

reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centru katra novada

teritorijā, varot nodrošināt ilgtspējīgu reģionu attīstību

(sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas

komisijas 2020. gada 7. februāra sēdes audioierakstu lietas

materiālu 3. sēj. un protokolu Nr. 11, pieejams:

www.saeima.lv).

Deputāti Komisijas sēdēs pauda neizpratni par to, kāpēc

Likumprojektā paredzēts republikas pilsētas un atsevišķas

pašvaldības statusu noteikt vēl trim pilsētām - Daugavpilij,

Liepājai un Rēzeknei. Ministrijas pārstāvis paskaidroja, ka šāds

risinājums pieņemts valdībā. Atbildot uz Komisijas deputātu

jautājumiem par to, kāpēc šāds risinājums ir izraudzīts, lai gan

pretēji tam attiecībā uz Ventspili un Jelgavu tāds pats izņēmums

nav paredzēts, Ministrijas pārstāvis paskaidroja, ka viņam tas

neesot zināms. Pēc Ministrijas pārstāvja ieskata, būtisku

atšķirību starp šīm pašvaldībām nav. Turklāt visas šīs republikas

pilsētas nākotnē tāpat visdrīzāk būšot jāapvieno ar saistīto

novada teritoriju (sk. Saeimas Administratīvi

teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 7. un 18. februāra

sēdes audioierakstus lietas materiālu 3. sēj. un protokolus Nr.

11 un Nr. 14, pieejami: www.saeima.lv).

Administratīvo teritoriju likuma pārejas noteikumu 25. punktā

noteikts: lai nodrošinātu administratīvi teritoriālās reformas

mērķu sasniegšanu, pēc 2021. gada 1. jūlija citstarp Rēzeknes

valstspilsētas pašvaldība ar Rēzeknes novada pašvaldību

sadarbojas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības

programmas izstrādē un izveido kopīgas sadarbības institūcijas

šādās jomās: civilā aizsardzība, izglītība un atkritumu

apsaimniekošana. Minētā norma tika izstrādāta pēc vides

aizsardzības un reģionālās attīstības ministra priekšlikuma.

Pamatojot nepieciešamību veidot sadarbību starp valstspilsētu un

ar to saistīto novadu bez reģionālās vai nacionālās nozīmes

attīstības centra, Ministrijas pārstāvis Komisijas sēdē

paskaidroja: ir atsevišķi novadi bez šāda attīstības centra,

tāpēc jāmeklē risinājumi, lai neizveidotos tāda situācija, ka

dažiem novadiem nepienākas Eiropas Savienības struktūrfondu

līdzekļi, kas paredzēti reģionālās vai nacionālās nozīmes

attīstības centriem. Tie esot ievērojami finanšu līdzekļi, kas

nepieciešami, piemēram, infrastruktūras izveidošanai vai

uzņēmējdarbības veicināšanai. Turklāt šāds sadarbības risinājums

nolūkā nodrošināt pilnvērtīgu reformas mērķu sasniegšanu pēc

noteikta laika tikšot pārvērtēts (sk. Saeimas

Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 17.

janvāra sēdes audioierakstu lietas materiālu 3. sēj. un protokolu

Nr. 5, pieejams: www.saeima.lv).

Komisijas sēdē, apspriežot šādu valstspilsētas un ar to

saistītā novada sadarbības modeli, Rēzeknes novada domes

priekšsēdētājs norādīja, ka šāda sadarbība jau var tikt īstenota

un tāpēc tā neesot nosakāma likumā (sk. Saeimas

Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 31.

janvāra sēdes audioierakstu lietas materiālu 3. sēj. un protokolu

Nr. 9, pieejams: www.saeima.lv). Arī Liepājas pilsētas domes

priekšsēdētājs attiecībā uz ieteikto risinājumu norādīja, ka jau

šobrīd pastāvot sadarbība starp pilsētas pašvaldību un novada

pašvaldību un šāda sadarbības pienākuma noteikšana pašvaldībām ar

likumu vienīgi apgrūtināšot jau notiekošo sadarbību (sk.

Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020.

gada 4. februāra sēdes audioierakstu lietas materiālu 3. sēj. un

protokolu Nr. 10, pieejams: www.saeima.lv).

To, ka minētajās jomās pašvaldības jau šobrīd sadarbojas,

apliecina arī Komisijas sēdē sniegtais vairāku pašvaldību

apvienošanas pamatojums. Proti, vairākas pašvaldības ir veiksmīgi

sadarbojušās civilās aizsardzības, izglītības, atkritumu

apsaimniekošanas un citās jomās (sk. Saeimas Administratīvi

teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 24. janvāra līdz 18.

februāra sēžu audioierakstus lietas materiālu 3. sēj. un

protokolus, pieejami: www.saeima.lv). Turklāt Komisijas sēdē

Ministrijas pārstāvis paskaidroja: reģionālās vai nacionālās

nozīmes attīstības centram paredzēto finansējumu plānots piešķirt

tikai tai pašvaldībai, kurā atrodas attiecīgais centrs

(sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas

komisijas 2020. gada 4. februāra sēdes audioierakstu lietas

materiālu 3. sēj. un protokolu Nr. 10, pieejams:

www.saeima.lv).

Administratīvo teritoriju likuma pārejas noteikumu 9. punkts

paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā administratīvi

teritoriālās reformas ietvaros līdz 2021. gada 1. decembrim

piešķirams līdzfinansējums kopīgu teritorijas attīstības

plānošanas dokumentu izstrādei citstarp Rēzeknes valstspilsētas

pašvaldībai ar pašvaldībām, kuras ietilps jaunveidojamā Rēzeknes

novadā. Uz šīs normas pamata izdoto Noteikumu Nr. 631 4. punkts

noteic, ka kopīgu plānošanas dokumentu izstrādei paredzēto valsts

mērķdotāciju saņēmējs ir Rēzeknes valstspilsēta, un saskaņā ar šo

noteikumu 8. punktu par saņemtās valsts mērķdotācijas izlietošanu

atbilstoši paredzētajam mērķim ir atbildīgs attiecīgās

pašvaldības domes priekšsēdētājs. Tādējādi jau šobrīd

valstspilsētai sadarbībā ar novada pašvaldību ir paredzētas tādas

priekšrocības, kas nav paredzētas ar to saistītajai novada

pašvaldībai.

Līdz ar to reformas ietvaros Rēzeknes novada pašvaldībai un

tās attīstības centra - Rēzeknes valstspilsētas - pašvaldībai ir

noteikts katrai atsevišķas pašvaldības statuss, bet no tām abām

vienas - proti, Rēzeknes novada pašvaldības - teritorijā nav nedz

reģionālas, nedz arī nacionālas nozīmes attīstības centra.

Administratīvo teritoriju likuma pārejas noteikumu 25. punktā

paredzēts Rēzeknes novada un Rēzeknes valstspilsētas sadarbības

pienākums vienīgi atsevišķās jomās. Turklāt valstspilsētas

pašvaldībai tas var radīt zināmas priekšrocības. Likumdevējs nav

racionāli pamatojis, ka šāds sadarbības pienākums radīs tādas

izmaiņas līdzšinējā pašvaldību sadarbībā, kuras ļautu secināt, ka

tiks novērsti iepriekš konstatētie administratīvi teritoriālā

iedalījuma trūkumi, izveidotas spēcīgas, ekonomiski attīstīties

spējīgas pašvaldības un panākts tas, ka pašvaldības tām uzdotās

funkcijas spēs izpildīt patstāvīgi.

Administratīvo teritoriju likuma pārejas noteikumu 25. punkts

paredz Rēzeknes novada un Rēzeknes valstspilsētas sadarbību arī

ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas

izstrādē. Taču Satversmes tiesa jau uzsvērusi, ka reformas

ietvaros tā nevērtē prognozes par kādas administratīvās

teritorijas attīstību (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 12.

marta sprieduma lietā Nr. 2020‑37‑0106 28.1. punktu). Tāpat

Satversmes tiesa nevērtē arī to, kādas varētu būt atsevišķu

pašvaldību sadarbības prognozes.

Likumdevējam ir pienākums reformas īstenošanas gaitā pieņemt

uz tās mērķa sasniegšanu vērstus racionāli pamatotus lēmumus.

Tostarp likumdevējam ir pienākums pēc kādas nepilnības

konstatēšanas valdības izstrādātajā un Saeimai iesniegtajā

likumprojektā šīs nepilnības novērst. No lietas materiāliem

izriet, ka Likumprojekta izstrādes procesā tika apspriests

jautājums par to, kāpēc tieši Daugavpilij, Rēzeknei un Liepājai

jānosaka atsevišķas pašvaldības statuss. Saeima pēc diskusijām

Likumprojekta trešajā lasījumā atbalstīja šāda statusa noteikšanu

arī citām pilsētām. Taču no Likumprojekta izstrādes materiāliem

neizriet racionāls pamatojums tam, kāpēc likumdevējs, nosakot

Rēzeknes pilsētai atsevišķas pašvaldības statusu, ir atkāpies no

reformas pamatā esošajiem kritērijiem un atstājis jaunveidojamo

Rēzeknes novada pašvaldību bez reģionālās vai nacionālās nozīmes

attīstības centra (sk. Saeimas likumprojektu reģistrā pieejamo

informāciju par likumprojekta Nr. 462/Lp13

"Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums"

izstrādi un Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēžu

audioierakstus lietas materiālu 3. sēj. un protokolus, pieejami:

www.saeima.lv). Nekonkrētas norādes uz attiecīgā novada

pašvaldības iedzīvotāju skaitu un resursiem vai iedzīvotāju

piekrišana šādam risinājumam nav pietiekams pamats šāda lēmuma

pieņemšanai. Turklāt valstspilsētas un ar to saistītā novada

vienotība pati par sevi neapdraud vietējo pārstāvību un rada

priekšnoteikumus reģionu attīstības veicināšanai, nevis

kavēšanai. Arī Ministrijas pārstāvis Komisijas sēdēs vairākkārt

norādījis uz to, ka valstspilsētas nošķiršana no saistītās novada

teritorijas nav ilgtspējīgs risinājums. Tomēr Saeima racionālus

argumentus tam, kā ar šādu risinājumu iespējams sasniegt reformas

mērķi, nav sniegusi.

Tādējādi likumdevējs, iekļaujot Murmastienes pagastu,

Varakļānu pagastu un Varakļānu pilsētu jaunveidojamā Rēzeknes

novadā, kurā nav valsts attīstības plānošanas dokumentos noteikta

reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra, nav

ievērojis reformas mērķi un kritērijus.

14.2. Komisijas sēdēs tika uzsvērts, ka reformas pamatā

ir sociālekonomiski, nevis kultūrvēsturiski apsvērumi. Turklāt

kultūrvēsturisko zemju robežas varot nesakrist ar administratīvās

teritorijas robežām. Līdz ar to Komisijā priekšlikums iekļaut

Varakļānu novadu jaunveidojamā Rēzeknes novadā netika atbalstīts

(sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas

2020. gada 25. februāra un 6. maija sēžu audioierakstus lietas

materiālu 3. sēj. un protokolus Nr. 16 un Nr. 24, pieejami:

www.saeima.lv). Lēmums iekļaut šo novadu jaunveidojamā

Rēzeknes novadā pēc būtības tika pieņemts vien Likumprojekta

trešajā lasījumā Saeimas sēdē. Priekšlikumus izslēgt no

Likumprojekta normas, kas paredz Murmastienes pagasta, Varakļānu

pagasta un Varakļānu pilsētas pievienošanu jaunveidojamam Madonas

novadam, martā pirms Likumprojekta trešā lasījuma iesniedza

deputāti Edmunds Teirumnieks un Juris Rancāns. Savukārt

priekšlikumus ietvert Likumprojektā normas, kas paredzētu minēto

pagastu un pilsētas iekļaušanu jaunveidojamā Madonas novadā un

attiecīgi izslēgšanu no jaunveidojamā Rēzeknes novada, tāpat

martā pirms Likumprojekta trešā lasījuma iesniedza deputāte Linda

Liepiņa (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas

komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13

"Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums"

izskatīšanai 3. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu

reģistrā).

Deputāts Edmunds Teirumnieks, Saeimas debatēs trešajā lasījumā

skaidrojot savu priekšlikumu no jaunveidojamā Madonas novada

izslēgt Murmastienes pagastu, Varakļānu pagastu un Varakļānu

pilsētu, to pamatoja ar vēsturiskiem apstākļiem un nepieciešamību

saglabāt šo pagastu un pilsētas iedzīvotāju latgalisko

identitāti. Arī citi deputāti, kas aicināja atbalstīt šo

priekšlikumu, norādīja uz minēto pagastu un pilsētas piederību

Latgalei, nepieciešamību šajās teritorijās saglabāt latgaliešu

valodu, stiprināt Latgales reģionu un to, ka izšķiršanās par šo

pagastu un pilsētas iekļaušanu jaunveidojamā Rēzeknes novadā esot

emocionāls un politisks lēmums. Saeima pēc šīm debatēm trešajā

lasījumā ar 51 balsi atbalstīja priekšlikumu izslēgt Murmastienes

pagastu, Varakļānu pagastu un Varakļānu pilsētu no jaunveidojamā

Madonas novada un vēlāk neatbalstīja arī iepriekš minētos

deputātes Lindas Liepiņas priekšlikumus (sk. Saeimas 2020.

gada astoņpadsmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes 2020. gada 26.

maijā turpinājuma 2020. gada 9. un 10. jūnijā

stenogrammas).

Saeimas debates liecina, ka pamatā lēmumam iekļaut

Murmastienes pagastu, Varakļānu pagastu un Varakļānu pilsētu

jaunveidojamā Rēzeknes novadā bija deputātu pārliecība par šīs

teritorijas kultūrvēsturisko piederību Latgalei.

Administratīvi teritoriālajai reformai nav jābūt balstītai

tikai un vienīgi sociālekonomiskos apsvērumos, tā var tikt

veidota, ievērojot arī pašvaldību ģeogrāfiskos un

kultūrvēsturiskos aspektus. Taču svarīgi ir tas, lai šādi

apsvērumi tiktu definēti kā skaidri kritēriji, kas vienlīdzīgi

tiek attiecināti uz ikkatru pašvaldību.

Pašvaldība nav pamattiesību subjekts un tādējādi nevar prasīt

no vienlīdzības principa izrietošu pamattiesību aizsardzību. Taču

demokrātiskā tiesiskā valstī no tiesiskuma principa izriet

prasība, lai likumdevējs reformas pamatā esošos kritērijus

vienlīdzīgi attiecina uz visām pašvaldībām un savukārt attiecībā

uz katru izņēmumu no reformas pamatā esošajiem kritērijiem sniedz

racionālu pamatojumu (sal. sk., piemēram, Vācijas

Federatīvās Republikas federālās zemes Tīringenes Brīvvalsts

Konstitucionālās tiesas 2017. gada 9. jūnija sprieduma lietā Nr.

VerfGH 61/16 36.-37. lp.; Igaunijas Augstākās tiesas 2016. gada

20. decembra sprieduma lietā Nr. 3-4-1-3-16 199. punktu,

Austrijas Konstitucionālās tiesas 2014. gada 23. septembra

sprieduma lietās Nr. G 44/2014-20, V 46/2014-20 44.

rindkopu). Tādējādi Satversmes tiesai, izvērtējot reformas

ietvaros noteiktā administratīvi teritoriālā iedalījuma

atbilstību Satversmei, ir jāpārbauda arī tas, vai attiecībā uz

konkrēto pašvaldību reformas ietvaros ir īstenota tāda pati

pieeja kā attiecībā uz citām pašvaldībām.

Likumprojekta izstrādes laikā tika apsvērts, vai

administratīvi teritoriālajai reformai nav jābūt vērstai uz

kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu. Taču visupirms Saeimā otrajā

lasījumā tika atbalstīts priekšlikums iekļaut Likumprojekta

pārejas noteikumos normu, kas noteica Ministru kabinetam

pienākumu līdz 2020. gada 31. decembrim sagatavot un iesniegt

Saeimai koncepciju par kultūrvēsturisko novadu ilgtspējīgas

attīstības un kultūrvēsturisko kopienu dzīves telpas attīstības

atbalstu (sk. Saeimas 2020. gada devītās sēdes 2020. gada 5.

martā turpinājuma 2020. gada 12. martā stenogrammu). Savukārt

Likumprojekta trešajā lasījumā Saeimā tika atbalstīts

priekšlikums papildināt Administratīvo teritoriju likuma 3. pantu

ar otro daļu, kas paredz, ka iedzīvotāju kopīgās identitātes

stiprināšanai un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai un

ilgtspējīgai attīstībai pilsētu un pagastu piederību latviešu

vēsturiskajām zemēm - Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un

Sēlijai - regulē atsevišķs likums (sk. Saeimas 2020.

gada astoņpadsmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes 2020. gada 26.

maijā stenogrammu).

Priekšlikumu par šādiem grozījumiem 2020. gada 24. martā

iesniedza Valsts prezidents. Priekšlikums tika pamatots citstarp

ar to, ka Likumprojekta apspriešanas gaitā esot svarīgi, lai

likumdevējs spētu būt konsekvents un nodrošinātu to, ka vieni un

tie paši likuma principi tiek piemēroti visu jautājumu izlemšanā

viena likuma ietvaros. Jo īpaši nedrīkstētu pieļaut neloģiskas

nekonsekvences un nepamatoti atšķirīgu attieksmi salīdzināmās

situācijās. Valsts prezidents uzsvēra, ka Likumprojekts esot

problemātisks tādos aspektos kā iedzīvotāju demokrātiskā

piederība vietējām kopienām un kultūrvēsturiskā identitāte, kas

būtu jāstiprina. Ikvienai vietējai kopienai, kurai ir būtiski

jautājumi par tās kultūrvēsturisko identitāti un piederību

noteiktai latviešu vēsturiskajai zemei, vajagot jau

Administratīvo teritoriju likumā pārliecināties par to, ka

likumdevējs ir konkrētā tiesību normā skaidri paudis savu gribu

ievērot identitātes un piederības aspektus un apņēmies sekmēt to

aizsardzību. Tāpēc esot nepieciešams Administratīvo teritoriju

likumā paredzēt likumdevēja pienākumu ar speciālu likumu risināt

latviešu vēsturisko zemju robežšķirtņu jautājumu, kā arī

likumdevēja atbildību par šā pienākuma izpildi (sk. Valsts

prezidenta 2020. gada 24. marta priekšlikumu Nr. 110

likumprojekta Nr. 462/Lp13 trešajam lasījumam, pieejams Saeimas

likumprojektu reģistrā).

Mg. iur. Edgars Pastars norādījis, ka pilsētu un

pagastu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm noteiks atsevišķs

likums, tāpēc administratīvo teritoriju iedalījums nav bijis

pakārtojams latviešu vēsturisko zemju robežām. Līdz ar to

likumdevējs, lemjot par Murmastienes pagasta, Varakļānu pagasta

un Varakļānu pilsētas turpmāko piederību jaunveidojamam Rēzeknes

novadam un šo lēmumu pamatojot ar Varakļānu novada piederību

Latgalei, esot rīkojies patvaļīgi. Citu novadu gadījumā

vēsturisko zemju robežu ievērošana neesot uzskatīta par kritēriju

(sk. lietas materiālu 2. sēj. 83.-85. lp.).

Administratīvo teritoriju likuma 3. panta otrā daļa paredz, ka

atsevišķs likums noteiks pilsētu un pagastu piederību latviešu

vēsturiskajām zemēm. Proti, ar šo normu tiek paskaidrots, ka

piederība latviešu vēsturiskajām zemēm nav saistāma ar reformas

rezultātā izveidoto pašvaldību teritorijām. Arī Komisijas sēdēs

vairākkārt tika uzsvērts, ka administratīvi teritoriālā dalījuma

robežām nav jāsakrīt ar vēsturisko zemju robežām (sk.,

piemēram, Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas

2020. gada 4. februāra un 8. maija sēžu audioierakstus lietas

materiālu 3. sēj. un protokolus Nr. 10 un Nr. 25, pieejami:

www.saeima.lv). Tādējādi Murmastienes pagasta, Varakļānu

novada un Varakļānu pilsētas iekļaušana Rēzeknes novadā nebija

nepieciešama, lai saglabātu šo teritoriju kultūrvēsturisko

piederību Latgalei.

Likumdevējs bija noteicis, ka administratīvi teritoriālā

reforma nav pakārtojama prasībai saglabāt kultūrvēsturisko vidi

un piederību latviešu vēsturiskajām zemēm. Šāda pieeja arī tika

konsekventi piemērota Likumprojekta izstrādē, noraidot uz

kultūrvēsturiskiem apsvērumiem balstītus priekšlikumus izveidot,

piemēram, Alsungas novadu un Sēlijas novadu (sk. Saeimas 2020.

gada devītās sēdes 2020. gada 5. martā turpinājuma 2020. gada 12.

martā stenogrammu un 2020. gada astoņpadsmitās (attālinātās

ārkārtas) sēdes 2020. gada 26. maijā turpinājuma 2020. gada 3.

jūnijā stenogrammu). Taču, lemjot par Murmastienes pagasta,

Varakļānu novada un Varakļānu pilsētas iekļaušanu jaunveidojamā

Rēzeknes novadā, likumdevējs ir nepamatoti atkāpies no pieejas,

kam vajadzēja tikt vienlīdzīgi attiecinātai uz visiem

jaunveidojamiem novadiem.

14.3. Papildus Satversmes tiesa norāda, ka Saeimai

pašvaldību intereses par administratīvi teritoriālā iedalījuma

modeli jāņem vērā tiktāl, ciktāl tas ir iespējams, samērojot šīs

intereses ar sabiedrības kopējām interesēm un izvēloties

iespējami labākos administratīvi teritoriālā iedalījuma

risinājumus (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 12. marta

sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106 23.7. punktu). Tas nozīmē,

ka reformas īstenošanā var būt nozīmīga arī pašvaldības

iedzīvotāju piederības izjūta un kopīgā identitāte. Lemjot par

pašvaldības pievienošanu kādam citam novadam, var tikt ņemti vērā

pašvaldības īpašie apstākļi, tostarp arī tas, ka pašvaldības

iedzīvotāji jūtas piederīgi konkrētam novadam.

Tātad, ja vien, ievērojot reformas mērķi un tās pamatā esošos

kritērijus, pastāv iespēja pašvaldību apvienot ar dažādiem

novadiem, papildus var noskaidrot arī to, ar kuru no šiem citiem

novadiem vēlas apvienoties pašvaldības iedzīvotāji. Kā jau tika

secināts iepriekš, Varakļānu novada pašvaldības iedzīvotāju

aptaujas rezultāti apliecināja novada iedzīvotāju atbalstu tā

teritorijas pievienošanai jaunveidojamam Madonas novadam. Tāpēc

šā novada iekļaušana jaunveidojamā Rēzeknes novadā nebūtu

pamatojama arī ar Varakļānu novada pašvaldības iedzīvotāju

piederības izjūtu un kopīgo identitāti.

Satversmes tiesa secina: iekļaujot Murmastienes pagastu,

Varakļānu pagastu un Varakļānu pilsētu jaunveidojamā Rēzeknes

novadā, kurā nav valsts attīstības plānošanas dokumentos noteikta

reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra, likumdevējs

nav ievērojis reformas mērķi un tās pamatā esošos kritērijus.

Pamatojot minēto pagastu un pilsētas iekļaušanu Rēzeknes novadā

ar apsvērumiem par to kultūrvēsturisko piederību Latgalei,

likumdevējs ir balstījies uz tādiem apsvērumiem, kas nav

atzīstami par reformas īstenošanas kritērijiem, un nav saglabājis

uz visiem jaunveidojamiem novadiem vienlīdzīgi attiecināmu

pieeju. Tādējādi likumdevējs, iekļaujot Murmastienes pagastu,

Varakļānu pagastu un Varakļānu pilsētu jaunveidojamā Rēzeknes

novadā, ir rīkojies patvaļīgi.

Līdz ar to Administratīvo teritoriju

likuma pielikuma 31.15., 31.29. un 31.30. apakšpunkts neatbilst

Satversmes 1. un 101. pantam.