15. pants

Garkalnes novada pašvaldības teritorija ir noteikta

ar 2008. gada 18. decembra Administratīvo teritoriju un apdzīvoto

vietu likuma 2. pielikuma 31. punktu, un atbilstoši tam šis

novads bija atsevišķa teritoriālā iedalījuma vienība. Saskaņā ar

Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 32.1. apakšpunktu

Garkalnes novads tiek iekļauts Ropažu novada pašvaldībā kā

Garkalnes pagasts. Tādējādi Garkalnes novads pēc reformas vairs

nepastāvēs kā atsevišķa pašvaldība.

Šāds administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājums ir

pamatots visupirms ar to, ka informatīvā ziņojuma "Par

sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā

iedalījuma modeli" sagatavošanas laikā Garkalnes novads

nebija atbilstošs spēku zaudējušā Administratīvo teritoriju un

apdzīvoto vietu likuma 7. panta otrajā daļā minētajam kritērijam

- novada teritorijā ir pilsēta vai arī ciems, kurā ir vairāk par

2000 pastāvīgo iedzīvotāju. Tāpat tika uzsvērts, ka Garkalne ir

Pierīgas pašvaldība, proti, visciešākās ekonomiskās un

funkcionālās saiknes tai ir ar nacionālās nozīmes attīstības

centru - Rīgas pilsētu. 70 procenti no nodarbinātajiem Garkalnes

novada iedzīvotājiem strādā Rīgā, bet Garkalnes novada teritorijā

ir nodarbināti tikai 14,4 procenti novada iedzīvotāju, turklāt

arī Garkalnes novadā izteikti lielākā izglītojamo plūsma ir

vērsta uz Rīgas pilsētu (sk. lietas materiālu 6. sēj. 25. un

27.-28. lp.).

Ministrijas sākotnējais risinājums attiecībā uz Garkalnes

novadu bija balstīts uz ieceri to pievienot Ādažu novadam.

Savukārt pēc konsultācijām ar pašvaldību domēm Garkalnes novads

tika iekļauts Ulbrokas novadā, kas aptver arī Ropažu un Stopiņu

novadus un Vangažu pilsētu. Vēlāk apvienotais novads tika

pārdēvēts par Ropažu novadu. Ministrija pēc Garkalnes novada

domes un atsevišķu deputātu, kā arī iedzīvotāju sniegto

priekšlikumu izvērtēšanas neizvēlējās saglabāt Garkalnes novadu

kā atsevišķu pašvaldību, jo secināja, ka šādas pašvaldības

izveidošana neatbilstu izvirzītajiem vispārējiem reformas mērķiem

un novadu veidošanas kritērijiem, proti, Garkalnes novadā, kas ir

Pierīgas novads, nav 15 000 iedzīvotāju, kas nodrošinātu

pietiekamu pašvaldības budžeta kapacitāti nozīmīgu investīciju

veikšanai, kā arī nav vidusskolas.

Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros veicamā mazāku

pašvaldību apvienošana lielākās pašvaldībās, tostarp Garkalnes

novada pievienošana Ropažu novadam, atbilst kopējiem

administratīvi teritoriālās reformas mērķiem, kas citstarp

norādīti informatīvajā ziņojumā "Par sabiedriskai

apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma

modeli". Attiecībā uz Garkalnes novada iekļaušanu

jaunveidojamā Ropažu novadā tika uzsvērta nepieciešamība Pierīgā

veidot savstarpēji salīdzināma mēroga pašvaldības, kā arī ņemts

vērā tas, ka jaunajā novadā ir iespējama ilgtspējīga ekonomiskā

attīstība un pašvaldība spēs piesaistīt nozīmīgas investīcijas

(sk. lietas materiālu 6. sēj. 93. lp.). Ministrija ir

norādījusi, ka Pierīgā lielākas, spēcīgākas pašvaldības

nepieciešams veidot arī tāpēc, lai radītu iespēju līdzvērtīgākai

partnerībai ar Rīgas pilsētu un labāk saskaņotai attīstības

plānošanai Rīgas metropoles areālā. Tāpat likumdevējs ir ņēmis

vērā ģeogrāfisko aspektu, proti, kritēriju par novada ceļu

infrastruktūras piemērotību nokļūšanai līdz novada

administratīvajam centram. Kopumā attālums no Garkalnes novada

lielākajām apdzīvotajām vietām līdz Ropažu novada

administratīvajam centram - Ulbrokai - nepārsniedz 30 kilometru.

Novada teritorijā darbojas biedrība "Ropažu - Garkalnes

partnerība", nodrošinot novadu sadarbību uzņēmējdarbības

veicināšanā. Vienlaikus ar Garkalnes novada iekļaušanu Ulbrokas

(Ropažu) novadā tika nodrošināts tas, ka reformas pamatā esošais

kritērijs par Pierīgas novadam nepieciešamo iedzīvotāju skaitu -

vismaz 15 000 - tiek izpildīts gan jaunveidojamā Ādažu novadā,

gan jaunveidojamā Ulbrokas (Ropažu) novadā, gan arī jaunveidojamā

Salaspils novadā. Likumdevējs ir pamatojis izraudzīto risinājumu,

norādot, ka tas ļaus labāk sasniegt administratīvi teritoriālās

reformas mērķus gan valstī kopumā, gan arī Pierīgā (sk. lietas

materiālu 6. sēj. 30. lp.).

Reformas sagatavošanas un Likumprojekta izskatīšanas laikā

Garkalnes novada domes pārstāvji izteica vēlmi, lai novadam tiktu

saglabāts atsevišķas pašvaldības statuss vai arī šis novads tiktu

apvienots ar Ādažu novadu vai Inčukalna novadu. Tika izteikts arī

priekšlikums par Garkalnes novada apvienošanu ar Ropažu novadu.

Atsevišķi deputāti bija iesnieguši priekšlikumus, kas atšķīrās no

domes pieņemtā lēmuma par priekšlikumu apvienoties ar Inčukalna

novadu. Garkalnes novada dome nerīkoja iedzīvotāju aptauju.

Lēmums par Garkalnes novada iekļaušanu Ropažu novadā vai Ādažu

novadā, ja abos gadījumos tiek ievēroti reformas pamatā esošie

kritēriji, kā arī nav būtiskas iedzīvotāju daļas viedokļa par

vienu vai otru administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu,

ir atkarīgs no politiskas izšķiršanās, un šādu izšķiršanos

Satversmes tiesa nepārbauda. Savukārt Garkalnes novada kā

atsevišķas administratīvās teritorijas saglabāšana neatbilstu

reformas pamatā esošajam kritērijam, ka Pierīgas novadā ir ne

mazāk par 15 000 pastāvīgo iedzīvotāju. Turklāt, apvienojot

Ropažu, Stopiņu, Garkalnes novadus un Vangažu pilsētu

jaunveidojamā Ropažu novadā, tika ņemts vērā Garkalnes novada

domes priekšsēdētāja iesniegtais priekšlikums apvienot Garkalnes

novadu ar Ropažu novadu.

Tādējādi, lemjot par līdzšinējā

Garkalnes novada iekļaušanu Ropažu novadā, likumdevējs ir

ievērojis reformas mērķi un kritērijus.