21. pants

Pēc Kandavas novada domes ieskata, tās apstrīdēto

normu izstrādes un izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas

konsultācijas ar pašvaldību, kā arī tās priekšlikumi un iebildumi

nav izvērtēti pēc būtības.

21.1. Tukumā 2019. gada 19. jūlijā notika

Ministrijas organizētās konsultācijas ar to pašvaldību

deputātiem, kuras bija plānots apvienot Tukuma novadā. Tajās

piedalījās Engures, Jaunpils, Kandavas, Tukuma novadu domju

deputāti, Ministrijas un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kā arī

citas personas. Ministrija prezentēja priekšlikumu iekļaut

Kandavas novadu jaunajā Tukuma novadā (sk. lietas

materiālu 8. sēj. 47.-54. lp.). Kandavas novada

domes deputāti par piedāvāto novadu apvienošanu izteicās

kritiski.

Kandavas novada dome 2019. gada 27. jūnijā nolēma

organizēt novada iedzīvotāju aptauju par reformu. Aptaujā

piedalījās 348 iedzīvotāji, un 83 procenti no tiem

norādīja, ka vēlas, lai Kandavas novads tiktu saglabāts kā

patstāvīga pašvaldība (sk. lietas materiālu 7. sēj.

136.-138. lp.). 2019. gada sākumā Kandavas novadā

bija 8265 iedzīvotāji (sk.: Iedzīvotāju reģistra

statistika 2019. gadā, pieejama: www.pmlp.gov.lv).

Kandavas novada dome 2019. gada 31. jūlija vēstulē

Ministrijai norādīja, ka nepiekrīt piedāvātajam administratīvi

teritoriālā iedalījuma risinājumam attiecībā uz Kandavas novada

teritoriju, un informēja par iedzīvotāju aptaujas rezultātiem.

Kandavas novada dome šajā vēstulē piedāvāja citu administratīvi

teritoriālā iedalījuma risinājumu - veidot pašvaldību Abavas

senlejā ietilpstošo teritoriju robežās, Kandavas novadam

apvienojoties ar līdzšinējā Talsu novada Sabiles pilsētu un

Abavas pagastu, kā arī līdzšinējā Tukuma novada Jaunsātu pagastu

un Pūres pagastu. Savukārt Kandavas novada domes 2019. gada

29. augusta lēmums par to, ka šā novada administratīvā

teritorija reformas ietvaros saglabājama nemainīga, tika nosūtīts

Ministrijai, Ministru prezidentam, Saeimai, tās Valsts pārvaldes

un pašvaldības komisijai, kā arī Valsts prezidentam

(sk. lietas materiālu 7. sēj. 129.-131. lp. un

136.-138. lp.).

Komisija pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā

saņēma Kandavas novada domes 2019. gada 16. decembra

lēmumu par to, ka dome neatbalsta Ministrijas piedāvāto

administratīvi teritoriālās reformas risinājumu attiecībā uz

Kandavas novadu. Šajā lēmumā norādīts, ka Kandavas novada dome ir

gatava iesaistīties diskusijās, ja līdzšinējam novadam tiktu

pievienotas citas administratīvās teritorijas, piemēram, Abavas

senlejas teritorija (sk. lietas materiālu 7. sēj.

146.-148. lp.).

2020. gada 4. martā Kandavas novada dome visām

Saeimas frakcijām un pie frakcijām nepiederošiem deputātiem

nosūtīja vēstuli, darot zināmu savu viedokli par Likumprojektu un

to, ka Kandavas novadam jāpaliek kā patstāvīgai pašvaldībai.

Iebildumi pret reformu izteikti arī Kandavas novada domes

2020. gada 24. marta vēstulē Pašvaldību savienībai,

Komisijai, visām Saeimas frakcijām un pie tām nepiederošajiem

deputātiem. Savukārt līdz ar Kandavas novada domes

2020. gada 22. maija vēstuli Saeimai tika nosūtīti

domes lēmumi, kas pieņemti saistībā ar reformu, kā arī vēstulē

izteikts lūgums ņemt tos vērā, izskatot Likumprojektu

(sk. lietas materiālu 7. sēj. 150.-152. lp. un

8. sēj. 8. lp).

Komisijas 2020. gada 18. februāra sēdē Kandavas

novada domes priekšsēdētāja norādīja, ka dome neatbalsta

līdzšinējā Kandavas novada iekļaušanu jaunajā Tukuma novadā.

Komisijas 2020. gada 5. maija sēdē Kandavas novada

domes priekšsēdētāja tika uzklausīta sakarā ar priekšlikumu

saglabāt līdzšinējo Kandavas novadu kā patstāvīgu pašvaldību.

Kandavas novada domes priekšsēdētāja atkārtoti norādīja, ka

Kandavas novads var palikt patstāvīgs (sk. Saeimas

Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada

18. februāra un 5. maija sēžu audioierakstus lietas

materiālu 1. sēj. un protokolus Nr. 14 un Nr. 23,

pieejami: www.saeima.lv).

Tādējādi Kandavas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

sagatavot savu viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus

atbildīgajām valsts institūcijām.

21.2. Kandavas novada dome Likumprojekta izstrādes un

izskatīšanas laikā vairākkārt informēja atbildīgās valsts

institūcijas par savu viedokli attiecībā uz reformu, tostarp par

vēlmi saglabāt Kandavas novadu kā patstāvīgu pašvaldību.

Ministrija konsultējās ar Kandavas novada pašvaldību par

priekšlikumu nesaglabāt Kandavas novadu kā patstāvīgu pašvaldību,

bet iekļaut to jaunajā Tukuma novadā. Uzaicinājums uz

2019. gada 19. jūlijā Tukumā rīkotajām konsultācijām,

citstarp arī ar Kandavas novada pašvaldību, tika nosūtīts

2019. gada 4. jūnijā (sk. lietas materiālu

8. sēj. 45.-46. lp.).

Kandavas novada dome 2019. gada 31. jūlija vēstulē

bija informējusi Ministriju par savu negatīvo viedokli attiecībā

uz reformas piedāvājumu. Tāpat Ministrija saņēma Kandavas novada

domes 2019. gada 29. augusta lēmumu, kurā dome

atkārtoti pauda noraidošu viedokli par apvienošanos ar Tukuma

novadu un piedāvāja alternatīvu risinājumu - Kandavas novada

teritorijas paplašināšanu Abavas senlejas teritorijā

(sk. lietas materiālu 8. sēj.

59.-66. lp.).

Komisija pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā

saņēma Kandavas novada domes 2019. gada 29. augusta un

2019. gada 16. decembra lēmumus un 2020. gada

4. marta vēstuli (sk. lietas materiālu 8. sēj.

20.-26. lp.). Kandavas novada domes priekšsēdētāja tika

uzklausīta divās Komisijas sēdēs. Pieņemot Administratīvo

teritoriju likumu, attiecībā uz Kandavas novadu tika saglabāts

tāds pats administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājums, kādu

jau sākotnēji piedāvāja Ministrija.

Tādējādi Kandavas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

saprātīgā laikposmā sagatavot savu viedokli par plānoto

administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu attiecībā uz šo

novadu.

21.3. Ministrija norāda, ka tā Kandavas novada domei

sūtījusi vairākas atbildes vēstules un tajās bija izvērtēti domes

priekšlikumi. Kandavas novads tā līdzšinējās robežās neietverot

reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centru, tā

iedzīvotāju skaits neliecinot par iespēju nodrošināt teritorijas

ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un piesaistīt nozīmīgas

investīcijas. Tāpēc neesot bijis iespējams saglabāt Kandavas

novadu kā patstāvīgu pašvaldību. Reformas mērķim neatbilstot arī

domes priekšlikumi par Kandavas novada administratīvās

teritorijas paplašināšanu, pievienojot tai teritoriālā iedalījuma

vienības no citiem novadiem (sk. lietas materiālu

8. sēj. 59.-66. lp.).

No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka

priekšlikumi attiecībā uz līdzšinējo Kandavas novadu tika vērtēti

un apspriesti Komisijas 2020. gada 18. februāra un

5. maija sēdēs. 2020. gada 18. februāra sēdē

Ministrijas pārstāvis sniedza informāciju par jaunā Tukuma novada

sastāvu, iedzīvotāju skaitu, budžetu un administratīvo centru,

to, ka apvienojamās pašvaldības jau sadarbojas izglītības,

kultūras, sporta, veselības aprūpes, civilās aizsardzības,

atkritumu apsaimniekošanas un tūrisma jomā, kā arī ir kopīgi

dibinājušas biedrības. Pēc Ministrijas ieskata, jaunais Tukuma

novads spētu izpildīt visus tam noteiktos uzdevumus. Savukārt

Kandavas novada domes priekšsēdētāja norādīja, ka neatbalsta

līdzšinējā Kandavas novada iekļaušanu jaunajā Tukuma novadā, jo

Kandavas novads spēj pats sevi ekonomiski nodrošināt un arī

potenciālās attīstības ziņā ir līdzvērtīgs līdzšinējam Tukuma

novadam. Diskusijā par jaunā Tukuma novada veidošanas pamatojumu

piedalījās Ministrijas pārstāvis, Pašvaldību savienības

pārstāvis, pašvaldību domju priekšsēdētāji un Komisijas locekļi.

Priekšlikumi saglabāt Kandavas novadu kā patstāvīgu pašvaldību

Komisijā atbalstu neguva un tika noraidīti (sk. Saeimas

Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada

18. februāra un 5. maija sēžu audioierakstus lietas

materiālu 1. sēj. un protokolus Nr. 14 un Nr. 23,

pieejami: www.saeima.lv).

Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi,

kas attiecās uz Kandavas novadu, tika atsaukti. Savukārt par

jaunā Tukuma novada izveidi un Kandavas novada saglabāšanu tika

debatēts Saeimas sēdē 2020. gada 10. jūnijā, izskatot

Likumprojektu trešajā lasījumā. Šajā sēdē izskanēja viedokļi gan

par to, kāpēc būtu veidojams tāds Tukuma novads, kurā ietilptu

Kandavas novads, gan par to, kāpēc būtu saglabājams patstāvīgs

Kandavas novads. Visi priekšlikumi, kas attiecās uz Kandavas

novada saglabāšanu, tika noraidīti ar Saeimas balsojumu

(sk. Saeimas 2020. gada devītās sēdes

2020. gada 5. martā turpinājuma 2020. gada

13. martā stenogrammu un 2020. gada astoņpadsmitās

(attālinātās ārkārtas) sēdes 2020. gada 26. maijā

turpinājuma 2020. gada 10. jūnijā stenogrammu, kā arī

Administratīvi teritoriālās reformas komisijas apkopotos

priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13

"Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums"

izskatīšanai 2. un 3. lasījumā, pieejami Saeimas

likumprojektu reģistrā).

Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas bija vērsti uz

Kandavas novada kā patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu, Komisijā

un arī Saeimas sēdēs tika izvērtēti, ņemot vērā deputātu rīcībā

esošo informāciju, tomēr tie tika noraidīti, lemjot ar balsojumu.

Tādējādi konsultēšanās procesā Kandavas novada pašvaldības

priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti.

Līdz ar to Administratīvo teritoriju

likuma pielikuma 39.1., 39.8., 39.9., 39.12., 39.19., 39.21. un

39.22. apakšpunkta izstrādes un izskatīšanas procesā

konsultēšanās ar Kandavas novada pašvaldību notika atbilstoši

tiesību normām.