20. pants

Pēc Babītes novada domes ieskata, tās apstrīdēto

normu izstrādes un izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas

konsultācijas ar pašvaldību, turklāt uz Ministrijas organizētajām

konsultācijām aicināti tikai novadu domju deputāti.

20.1. Mārupē 2019. gada 14. jūnijā notika

Ministrijas rīkotās konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem,

kuras bija paredzēts apvienot Mārupes novadā. Šajās konsultācijās

piedalījās Babītes un Mārupes novadu domju deputāti, Ministrijas

un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kā arī citas personas.

Konsultāciju laikā Ministrija prezentēja priekšlikumu iekļaut

Babītes novadu Mārupes novadā (sk. lietas materiālu

22. sēj. 24.-27. lp.).

Babītes novada dome ar 2019. gada 7. augusta lēmumu

apstiprināja informatīvo ziņojumu, kurā norādīts, ka Babītes

novads spēj būt patstāvīga pašvaldība. Ziņojums nosūtīts

Ministrijai, Ministru prezidentam, kā arī Saeimas Valsts

pārvaldes un pašvaldības komisijai (sk. lietas materiālu

21. sēj. 112.-131. lp.). Babītes novada dome

2019. gada 15. oktobrī atkārtoti pieņēma lēmumu par

reformu, tajā norādot, ka Ministrija nav pienācīgi konsultējusies

ar pašvaldībām un nemaz nav konsultējusies ar iedzīvotājiem.

Tāpat lēmumā secināts, ka, beidzot pastāvēt Babītes novadam, tā

iedzīvotājiem tiks liegtas iespējas ievēlēt savu vietējo

pārvaldi, kura nodrošinātu pašvaldības funkciju izpildi un

iedzīvotāju ierosinātas pašvaldības brīvprātīgās iniciatīvas

(sk. lietas materiālu 21. sēj.

134.-135. lp.). Minētie lēmumi tika nosūtīti arī

Komisijai.

Savā 2019. gada 12. decembra lēmumā Babītes novada

dome norādījusi, ka pēc Babītes un Mārupes novadu apvienošanas

netiks izpildīts reformas kritērijs, kas attiecas uz savienojoša

sabiedriskā transporta tīkla izveidi. Proti, nokļūšana no viena

apvienojamā novada otrā esot iespējama vienīgi ar pārsēšanos

Rīgā. Šajā lēmumā Babītes novada dome darījusi zināmu, ka

neatbalsta Saeimā pirmajā lasījumā pieņemto Likumprojekta

redakciju. Lēmums nosūtīts Komisijai (sk. lietas

materiālu 22. sēj. 15.-21. lp.).

Babītes novada domes priekšsēdētājs piedalījās Komisijas

2020. gada 24. janvāra sēdē un norādīja, ka novads spēj

funkcionēt atsevišķi un tā iekļaušanai Mārupes novadā nav

saskatāmi nekādi ieguvumi. Citstarp ģeogrāfisko īpatnību - starp

novadiem esoša meža un purva - dēļ neesot iespēju, piemēram,

savienot komunālo pakalpojumu tīklu (sk. Saeimas

Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada

24. janvāra sēdes audioierakstu lietas materiālu

1. sēj. un protokolu Nr. 7, pieejams:

www.saeima.lv).

Babītes novada dome nerīkoja iedzīvotāju aptauju par Babītes

un Mārupes novadu apvienošanu vienā novadā. Tomēr 2019. gada

9. augustā Babītes novada pašvaldības tīmekļvietnē

iedzīvotāji tika aicināti izteikt savu viedokli par šo

piedāvājumu un uzdot jautājumus par plānoto administratīvi

teritoriālo reformu, zvanot uz Ministrijas izveidoto Reformas

zvanu centra tālruņa numuru vai nosūtot savu viedokli e-pastā

(sk. informāciju "Par administratīvi teritoriālās

reformas piedāvājumu Babītes novadam", pieejama

www.babite.lv). Tātad novada iedzīvotājiem bija citas

iespējas izteikt savu viedokli par Babītes un Mārupes novadu

apvienošanu.

Tādējādi Babītes novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

sagatavot savu viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus

atbildīgajām valsts institūcijām.

20.2. Babītes novada dome Likumprojekta izstrādes un

izskatīšanas laikā vairākkārt informēja atbildīgās valsts

institūcijas par savu viedokli attiecībā uz reformu, tostarp par

vēlmi saglabāt Babītes novadu kā patstāvīgu pašvaldību.

Ministrija konsultējās ar Babītes novada pašvaldību par

priekšlikumu nesaglabāt Babītes novadu kā patstāvīgu pašvaldību,

bet iekļaut to jaunajā Mārupes novadā. Uzaicinājums uz

2019. gada 14. jūnijā Mārupē rīkotajām konsultācijām,

citstarp arī ar Babītes novada pašvaldību, tika nosūtīts

2019. gada 31. maijā (sk. lietas materiālu

22. sēj. 22.-23. lp.).

Ministrijai bija zināms Babītes novada domes viedoklis par

piedāvāto administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu, jo

2019. gada 14. jūnijā notikušajās konsultācijās Babītes

novada domes deputāti bija pauduši negatīvu viedokli par

apvienošanos ar Mārupes novadu. Dome Ministrijai bija nosūtījusi

arī savu 2019. gada 7. augusta lēmumu. Ministrija

e-pastā saņēma arī vairākus noraidošus Babītes novada iedzīvotāju

viedokļus un viena iedzīvotāja atbalstošu viedokli par plānoto

administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu attiecībā uz

līdzšinējo Babītes novadu (sk. lietas materiālu

22. sēj. 28.-36. lp.).

Komisija pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā

saņēma Babītes novada domes 2019. gada 7. augusta,

15. oktobra un 12. decembra lēmumus. Šajos lēmumos

norādīts, ka Babītes novads būtu saglabājams kā patstāvīga

pašvaldība (sk. lietas materiālu 22. sēj.

15.-21. lp.). Babītes novada domes priekšsēdētājs tika

uzklausīts Komisijas sēdē. Pieņemot Administratīvo teritoriju

likumu, attiecībā uz Babītes novadu tika saglabāts tāds pats

administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājums, kādu jau

sākotnēji bija piedāvājusi Ministrija.

Tādējādi Babītes novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

saprātīgā laikposmā sagatavot savu viedokli par plānoto

administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu attiecībā uz

Babītes novadu.

20.3. Ministrija norāda, ka ir vērtējusi Babītes novada

domes priekšlikumus, kā arī atbildējusi uz tiem vairākās

vēstulēs. Babītes novada domes priekšlikumi neesot bijuši

atbilstoši reformas mērķim un novadu veidošanas kritērijiem.

Babītes novadā, proti, Pierīgas novadā, tā līdzšinējās robežās

neesot 15 000 iedzīvotāju, kas nodrošinātu pietiekamu

pašvaldības budžeta kapacitāti nozīmīgu investīciju veikšanai

(sk. lietas materiālu 22. sēj.

28.-36. lp.).

No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka

priekšlikumi attiecībā uz līdzšinējo Babītes novadu tika vērtēti

un apspriesti Komisijas 2020. gada 24. janvāra sēdē,

izskatot jautājumu par Mārupes novada izveidi. Sēdē Ministrijas

pārstāvis sniedza šāda novada izveides pamatojumu, norādot, ka

tādējādi tiks samazinātas administratīvās izmaksas, tiks

nodrošināta efektīvāka finanšu līdzekļu izmantošana un funkciju

izpilde, kā arī tiks sakārtots skolu tīkls un nākotnē šāds novads

pavērs lielākas iespējas attīstīt uzņēmējdarbību. Savukārt

Babītes novada domes priekšsēdētājs norādīja uz iemesliem, kuru

dēļ Babītes novadam būtu jāpaliek atsevišķi. Citstarp viņš

uzsvēra, ka Babītes novads ir augošs novads gan finansiālā, gan

iedzīvotāju skaita ziņā, tāpēc apvienot to ar Mārupes novadu

nebūtu pamatoti. Arī Mārupes novada domes priekšsēdētājs iebilda

pret abu novadu apvienošanu, norādot, ka, visticamāk,

finansiālais ieguvums no novadu apvienošanas būs niecīgs.

Ministrijas pārstāvis, pamatojot apvienošanas nepieciešamību,

atzina, ka abi novadi ir pašpietiekami, taču norādīja, ka jādomā

arī par valsts kopējo attīstību. Lai rīcība ar valsts līdzekļiem

būtu racionālāka, valsts pārvalde jāpadara efektīvāka, un tas var

tikt nodrošināts arī tādējādi, ka pakalpojumi tiek sniegti

plašākas teritorijas ietvaros. Diskusijā par Mārupes un Babītes

novadu apvienošanu piedalījās arī Komisijas locekļi un Pašvaldību

savienības pārstāvis. Komisija atbalstīja Likumprojektā ietverto

variantu - veidot jaunu Mārupes novadu, kura sastāvā būtu

līdzšinējie Babītes un Mārupes novadi (sk. Saeimas

Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada

24. janvāra sēdes audioierakstu lietas materiālu

1. sēj. un protokolu Nr. 7, pieejams:

www.saeima.lv).

Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi,

kas attiecās uz Babītes novadu, tika izskatīti 2020. gada

12. martā. Par attiecīgajiem priekšlikumiem notika debates,

kurās izskanēja viedokļi, kāpēc Babītes novads būtu saglabājams

kā patstāvīga pašvaldība. Minētie priekšlikumi tika noraidīti ar

Saeimas balsojumu. Izskatot Likumprojektu Saeimā trešajā

lasījumā, par priekšlikumiem, kas attiecās uz šo novadu, tika

balsots 2020. gada 9. jūnijā. Saeima noraidīja visus

priekšlikumus, kas atšķīrās no Ministrijas sākotnējā piedāvājuma

apvienot Babītes un Mārupes novadus (sk. Saeimas

2020. gada devītās sēdes 2020. gada 5. martā

turpinājuma 2020. gada 12. martā stenogrammu un

2020. gada astoņpadsmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes

2020. gada 26. maijā turpinājuma 2020. gada

9. jūnijā stenogrammu, kā arī Administratīvi teritoriālās

reformas komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta

Nr. 462/Lp13 "Administratīvo teritoriju un

apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai 2. un 3. lasījumā,

pieejami Saeimas likumprojektu reģistrā).

Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas bija vērsti uz

Babītes novada kā patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu, Komisijā

un arī Saeimas sēdēs tika izvērtēti, ņemot vērā deputātu rīcībā

esošo informāciju, tomēr tie tika noraidīti, lemjot ar balsojumu.

Tādējādi konsultēšanās procesā Babītes novada pašvaldības

priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti.

Līdz ar to Administratīvo teritoriju

likuma pielikuma 27.1. un 27.3. apakšpunkta izstrādes

un izskatīšanas procesā konsultēšanās ar Babītes novada

pašvaldību notika atbilstoši tiesību normām.