22. pants

Pēc Mazsalacas novada domes ieskata, tās apstrīdēto

normu izstrādes un izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas

konsultācijas ar pašvaldību un tās iedzīvotājiem, turklāt

Ministrijas rīkotajās konsultācijās deputāti uz saviem

jautājumiem neesot saņēmuši atbildes pēc būtības.

22.1. Pamatojoties uz Mazsalacas novada domes

2019. gada 9. maija lēmumu, no 2019. gada 10.

maija līdz 31. maijam novadā notika iedzīvotāju aptauja,

kuras mērķis bija noskaidrot iedzīvotāju viedokli par Ministrijas

piedāvāto reformas projektu. Aptaujā piedalījās

226 iedzīvotāji, un 85 procenti no viņiem atbalstīja

Mazsalacas novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu

(sk. lietas materiālu 6. sēj. 123. lp.).

2019. gada sākumā Mazsalacas novadā bija

3194 iedzīvotāji (sk.: Iedzīvotāju reģistra

statistika 2019. gadā, pieejama: www.pmlp.gov.lv).

Valmierā 2019. gada 5. jūnijā notika Ministrijas

rīkotās konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras bija

plānots apvienot Valmieras novadā. Šajās konsultācijās piedalījās

Valmieras pilsētas, Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu un Mazsalacas

novadu domju deputāti, Ministrijas un plašsaziņas līdzekļu

pārstāvji, kā arī citas personas. Tikšanās laikā Ministrija

prezentēja priekšlikumu iekļaut Mazsalacas novadu jaunajā

Valmieras novadā (sk. lietas materiālu 7. sēj.

51.-57. lp.).

Mazsalacas novada dome 2019. gada 1. augusta un

4. septembra vēstulēs Ministrijai lūgusi to sniegt atbildes

uz jautājumiem citstarp saistībā ar reformas procedūru un

finansējumu, teritoriju pārdalīšanas metodi un valsts pārvaldes

institūciju darbību piedāvātā modeļa ietvaros (sk. lietas

materiālu 6. sēj. 133.-137. lp.).

Komisija pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā

saņēma Mazsalacas novada domes 2019. gada 18. decembra

lēmumu, kurā norādīts, ka Likumprojektā paredzētā Mazsalacas

novada pievienošana Valmieras novadam ir juridiski nekorekta un

netaisnīga attiecībā uz Mazsalacas novada iedzīvotāju interesēm.

Lēmumā norādīts, ka reformu nevar īstenot, ja nav zināms, kādas

jaunajā novadā būs teritorijas attīstības iespējas, pakalpojumu

sniedzēju struktūra un pakalpojumu izmaksas, nav skaidrības arī

par pašreizējo pašvaldības darbinieku turpmākajām darba iespējām

un kompensāciju mehānismiem. Turklāt reformas gaitā neesot

analizēta nedz pakalpojumu pieejamība Mazsalacas novada

iedzīvotājiem, nedz novadu apvienošanas rezultātā sagaidāmās

izmaiņas. Neesot pamatojuma tam, ka šā novada apvienošana ar

Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu novadiem un Valmieras pilsētu

uzlabos situāciju tieši Mazsalacas novadā (sk. lietas

materiālu 7. sēj. 19.-26. lp.).

Komisijas 2020. gada 11. februāra sēdē Mazsalacas

novada domes priekšsēdētāja vietniece norādīja, ka dome reformu

neatbalsta, jo nav pārliecības, ka novadu apvienošanas rezultātā

uzlabosies novada iedzīvotāju dzīves kvalitāte, tāpat nav

noskaidrots arī tas, kā mainīsies pakalpojumu pieejamība un

iedzīvotāju pārstāvības iespējas jaunā novada domē

(sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas

komisijas 2020. gada 11. februāra sēdes audioierakstu

lietas materiālu 1. sēj. un protokolu Nr. 12, pieejams:

www.saeima.lv).

Tādējādi Mazsalacas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

sagatavot savu viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus

atbildīgajām valsts institūcijām.

22.2. Mazsalacas novada dome Likumprojekta izstrādes un

izskatīšanas laikā vairākkārt informēja atbildīgās valsts

institūcijas par savu viedokli attiecībā uz reformu, tostarp par

vēlmi saglabāt šo novadu kā patstāvīgu pašvaldību.

Ministrija konsultējās ar Mazsalacas novada pašvaldību par

priekšlikumu nesaglabāt Mazsalacas novadu kā patstāvīgu

pašvaldību, bet iekļaut to jaunajā Valmieras novadā. Uzaicinājums

uz 2019. gada 5. jūnijā Valmierā rīkotajām

konsultācijām, citstarp arī ar Mazsalacas novada pašvaldību, tika

nosūtīts 2019. gada 17. maijā (sk. lietas

materiālu 7. sēj. 49.-50. lp.).

Mazsalacas novada dome savu viedokli par administratīvi

teritoriālo reformu bija sniegusi Pašvaldību savienībai, kas to

pievienoja savam 2019. gada 18. aprīļa atzinumam. Līdz

Likumprojekta iesniegšanai Saeimā un arī pēc tam Mazsalacas

novada dome citu viedokli rakstveidā Ministrijai nav sniegusi.

Tomēr Ministrija norāda, ka bija informēta par Mazsalacas novada

domes nostāju un iedzīvotāju aptaujas rezultātiem

(sk. lietas materiālu 7. sēj. 62.-70. lp.).

Savukārt Komisija pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā

lasījumā saņēma Mazsalacas novada domes 2019. gada

18. decembra lēmumu, kurā pausts viedoklis par reformas

piedāvājumu (sk. lietas materiālu 7. sēj.

19.-26. lp.). Mazsalacas novada domes priekšsēdētāja

uzklausīta arī Komisijas sēdē.

Sākotnēji Ministrija bija piedāvājusi izveidot tādu Valmieras

novadu, kurā būtu apvienota Valmieras pilsēta, kā arī Beverīnas,

Burtnieku, Kocēnu un Mazsalacas novadi. Likumprojekta

izskatīšanas gaitā tika nolemts jaunajā Valmieras novadā iekļaut

arī Naukšēnu, Rūjienas un Strenču novadus. Lai gan Administratīvo

teritoriju likumā pieņemtais administratīvi teritoriālā

iedalījuma risinājums attiecībā uz Valmieras novada sastāvu

atšķiras no sākotnējā Ministrijas piedāvājuma, izmaiņas tieši

attiecībā uz līdzšinējā Mazsalacas novada atrašanos Valmieras

novada sastāvā netika veiktas.

Tādējādi Mazsalacas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

saprātīgā laikposmā sagatavot savu viedokli par plānoto

administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu attiecībā uz

Mazsalacas novadu.

22.3. Ministrija norāda, ka ir vērtējusi iespēju

saglabāt Mazsalacas novadu kā patstāvīgu pašvaldību. Tomēr šis

priekšlikums neesot bijis atbilstošs reformas mērķim un novadu

veidošanas kritērijiem. Atbilstoši Ministrijas piedāvātajam

administratīvi teritoriālā iedalījuma modelim pašvaldībā

vajadzētu būt pietiekamam iedzīvotāju skaitam efektīva

pakalpojumu tīkla, kā arī perspektīvas vidusskolas izveidei.

Savukārt Mazsalacas novada iedzīvotāju skaits neesot bijis

pietiekams minēto mērķu sasniegšanai un neliecinot par spēju

nodrošināt teritorijas ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un

piesaistīt nozīmīgas investīcijas. Turklāt novads tā līdzšinējās

robežās neietverot reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības

centru (sk. lietas materiālu 7. sēj.

62.-70. lp.).

No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka

priekšlikumi attiecībā uz līdzšinējo Mazsalacas novadu tika

vērtēti un apspriesti Komisijas 2020. gada 11. februāra

sēdē, izskatot jautājumu par jaunā Valmieras novada izveidi. Šajā

sēdē Ministrijas pārstāvis sniedza informāciju par jaunā novada

sastāvu, iedzīvotāju skaitu, budžetu un administratīvo centru, kā

arī par to, ka apvienojamās pašvaldības jau šobrīd cieši

sadarbojas izglītības, kultūras, sporta, sabiedriskā transporta,

civilās aizsardzības, tūrisma un atkritumu apsaimniekošanas jomā,

kā arī ir kopīgi dibinājušas biedrības un kapitālsabiedrības.

Savukārt Mazsalacas novada domes priekšsēdētāja vietniece,

atsaucoties uz iedzīvotāju aptaujas datiem, paskaidroja, ka dome

neatbalsta piedāvāto administratīvi teritoriālā iedalījuma

risinājumu. Diskusijā piedalījās arī Komisijas locekļi,

Ministrijas pārstāvis un pašvaldību domju priekšsēdētāji.

Priekšlikumi saglabāt Mazsalacas novadu kā patstāvīgu pašvaldību

Komisijā atbalstu neguva un tika noraidīti (sk. Saeimas

Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada

11. februāra sēdes audioierakstu lietas materiālu

1. sēj. un protokolu Nr. 12, pieejams:

www.saeima.lv).

Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi,

kas attiecās uz Mazsalacas novadu, tika atsaukti. Izskatot

Likumprojektu Saeimā trešajā lasījumā, par priekšlikumiem, kas

attiecās uz Mazsalacas novadu, tika balsots 2020. gada

10. jūnijā. Priekšlikumi, kas paredzēja Mazsalacas novada

saglabāšanu tā esošajās robežās, netika atbalstīti

(sk. Saeimas 2020. gada devītās sēdes

2020. gada 5. martā turpinājuma 2020. gada

13. martā stenogrammu un 2020. gada astoņpadsmitās

(attālinātās ārkārtas) sēdes 2020. gada 26. maijā

turpinājuma 2020. gada 10. jūnijā stenogrammu, kā arī

Administratīvi teritoriālās reformas komisijas apkopotos

priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13

"Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums"

izskatīšanai 2. un 3. lasījumā, pieejami Saeimas

likumprojektu reģistrā).

Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas bija vērsti uz

Mazsalacas novada kā patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu,

Komisijā un arī Saeimas sēdēs tika izvērtēti, ņemot vērā deputātu

rīcībā esošo informāciju, tomēr tie tika noraidīti, lemjot ar

balsojumu. Tādējādi konsultēšanās procesā Mazsalacas novada

pašvaldības priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti.

Līdz ar to Administratīvo teritoriju

likuma pielikuma 41.14., 41.15., 41.18., 41.22. un

41.23. apakšpunkta izstrādes un izskatīšanas procesā

konsultēšanās ar Mazsalacas novada pašvaldību notika atbilstoši

tiesību normām.