23. pants

Tā kā konsultēšanās ar Pieteikumu iesniedzējām

apstrīdēto normu izstrādes un izskatīšanas laikā notika

atbilstoši tiesību normām, secināms, ka apstrīdētās normas

atbilst Hartas 4. panta sestajai daļai un

5. pantam.

Spriedumā lietā Nr. 2020-37-0106 Satversmes tiesa jau ir

izvērtējusi argumentus, kas attiecas uz Administratīvo teritoriju

likuma pielikuma normu un tātad arī uz apstrīdēto normu izstrādes

un pieņemšanas procesu Saeimā. Minētajā spriedumā tiesa atzina,

ka, izveidojot Komisiju un nododot tai Likumprojektu, Saeima

rīkojās atbilstoši tiesību normām. Saeimai bija tiesības izveidot

Komisiju atbilstoši vienādas pārstāvības principam un noteikt, ka

tā ir par Likumprojektu atbildīgā komisija. Turklāt normatīvie

akti neliedz savienot parlamentārā sekretāra un Saeimas komisijas

vadītāja amatus (sk. Satversmes tiesas 2021. gada

12. marta sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106

24.1.1.-24.1.3. punktu).

Tāpat Satversmes tiesa secināja, ka procesuālā kārtība, kādā

notiek Saeimas sēdes platformā e-Saeima, bija noteikta un

deputātiem zināma. Saeimas sēdē, kurā Likumprojekts tika

izskatīts un pieņemts, bija nodrošināts Saeimas sēdes atklātības

princips. Izskatot Likumprojektu trešajā lasījumā, deputāti

varēja īstenot savas tiesības debatēt un balsot

(sk. Satversmes tiesas 2021. gada 12. marta

sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106

24.2.2.-24.2.4. punktu).

Vairākas Pieteikumu iesniedzējas, tostarp Jaunjelgavas novada

dome, Rugāju novada dome un Salas novada dome, uzskata:

izstrādājot un izskatot to apstrīdētās normas, nav ņemti vērā

ekspertu atzinumi un izteiktās riska prognozes, bet šo jautājumu

Satversmes tiesa spriedumā lietā Nr. 2020-37-0106 nav

vērtējusi.

Likumprojekta izstrādes un izskatīšanas laikā tika publiskoti

dažādi viedokļi par reformu, tās nepieciešamību un norisi,

citstarp apšaubot arī iepriekš Likumprojekta sagatavošanas laikā

veikto pētījumu kvalitāti. Piemēram, Latvijas Zinātņu akadēmijas

Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas ekspertu konsilijs

norādījis, ka reformas sagatavošanas laikā nav pietiekami vērtēti

ar reformu saistīti ieguvumi un zaudējumi un veikts to

salīdzinājums ne ilgtermiņā, ne īstermiņā, kā arī nav vērtēta

reformas ietekme uz sabiedrības attīstību. Lai gan veikti vairāki

pētījumi, tomēr nevar apgalvot, ka reforma dos finansiālu

ietaupījumu pašvaldību institūciju skaita un fiziskās un sociālās

infrastruktūras samazināšanas rezultātā. Konsilijs arī paudis

uzskatu, ka varas centralizācija un finanšu koncentrācija

ierobežos pašvaldību demokrātiju (sk. Latvijas Zinātņu

akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas ekspertu

konsilija 2019. gada 4. novembra ziņojuma

"Administratīvi teritoriālās reformas ieguvumi"

7. lp.).

Satversmes tiesa norāda, ka dažādu nozaru ekspertu

iesaistīšana reformas sagatavošanas procesā vērtējama pozitīvi.

Tas ļauj iegūt vispusīgāku reformas varbūtējo seku izvērtējumu un

sniedz likumdevējam iespēju labāk izprast pieņemamo lēmumu

būtību. Tomēr likumdevējam, lemjot par administratīvi teritoriālo

iedalījumu, ir jāsabalansē daudzu pašvaldību individuālās

intereses ar sabiedrības kopējām interesēm un jānodrošina

ilgtspējīga tiesiskā regulējuma izstrāde. Tieši likumdevējam

politiskā procesā ir jāizlemj, kādiem apsvērumiem dodama

priekšroka. Ekspertu viedokļi reformas izstrādes procesā ir

būtiski, taču nevar aizstāt Saeimas tiesības izvēlēties iespējami

lietderīgāko risinājumu, ciktāl tas ir balstīts uz racionāliem

apsvērumiem.

Pieteikumu iesniedzējas nav norādījušas tādus pēc būtības

jaunus argumentus attiecībā uz apstrīdēto normu izskatīšanu un

pieņemšanu Saeimā, kuri nebūtu jau izvērtēti spriedumā lietā

Nr. 2020-37-0106. Tāpēc Satversmes tiesa jautājumu par to,

vai apstrīdētās normas izskatītas un pieņemtas atbilstoši tiesību

normām, vēlreiz nevērtēs.

Līdz ar to apstrīdētās normas tika

izstrādātas un pieņemtas pienācīgā procesuālā kārtībā.