24. punkts

1Satversmes tiesa jau ir secinājusi, ka

2administratīvi teritoriālās reformas mērķis ir noteikts un tas ir

3vērsts uz sabiedrības kopējo labumu. Saeimas izšķiršanās par

4reformas īstenošanu un tās mērķi ir atspoguļota Saeimas

52019. gada 21. marta lēmumā "Par administratīvi

6teritoriālās reformas turpināšanu". Tas paredz, ka reformas

7mērķis ir līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties

8spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas

9spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi

10salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, sniedzot kvalitatīvus

11pakalpojumus iedzīvotājiem par samērīgām izmaksām. Satversmes

12tiesa atzinusi arī to, ka administratīvi teritoriālās reformas

13pamatā esošie kritēriji ir vērsti uz tās mērķa sasniegšanu

14(sk. Satversmes tiesas 2021. gada 12. marta

15sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106 26.

16un 27. punktu). Pieteikumu iesniedzējas nav

17norādījušas pēc būtības jaunus argumentus par reformas mērķi un

18tās pamatā esošajiem kritērijiem. Tāpēc Satversmes tiesa vēlreiz

19šos jautājumus nevērtēs.

20Līdz ar to Satversmes tiesai jāturpina vērtēt apstrīdēto normu

21atbilstību Satversmes 1. un 101. pantam, pārbaudot, vai

22likumdevējs nav rīkojies patvaļīgi. Lai to izvērtētu, Satversmes

23tiesai jānoskaidro:

241) vai likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, ir

25ievērojis reformas mērķi un tā sasniegšanas kritērijus;

262) vai likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, ir

27izvērtējis tieši vietējās kopienas intereses, proti, ievērojis

28vietējās kopienas demokrātiskās līdzdalības tiesības.