Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma "Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības" 8.5., 8.7., 8.8., 8.16., 8.17., 8.19., 8.20., 10.2., 10.6., 10.7., 10.8., 10.17., 10.18., 10.21., 10.23., 11.2., 12.10., 12.13., 13.8., 13.9., 13.13., 13.16., 13.20., 16.2., 16.5., 16.11., 16.14., 16.18., 16.19., 16.20., 18.1., 18.8., 18.10., 19.18., 19.20., 23.1., 23.2., 23.3., 23.4., 23.5., 23.6., 23.8., 23.12., 23.13., 23.14., 23.15., 27.1., 27.3., 39.1., 39.8., 39.9., 39.12., 39.19., 39.21., 39.22., 41.14., 41.15., 41.18., 41.22. un 41.23. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5. pantam

24. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Satversmes tiesa jau ir secinājusi, ka

administratīvi teritoriālās reformas mērķis ir noteikts un tas ir

vērsts uz sabiedrības kopējo labumu. Saeimas izšķiršanās par

reformas īstenošanu un tās mērķi ir atspoguļota Saeimas

2019. gada 21. marta lēmumā "Par administratīvi

teritoriālās reformas turpināšanu". Tas paredz, ka reformas

mērķis ir līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties

spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas

spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi

salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, sniedzot kvalitatīvus

pakalpojumus iedzīvotājiem par samērīgām izmaksām. Satversmes

tiesa atzinusi arī to, ka administratīvi teritoriālās reformas

pamatā esošie kritēriji ir vērsti uz tās mērķa sasniegšanu

(sk. Satversmes tiesas 2021. gada 12. marta

sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106 26.

un 27. punktu). Pieteikumu iesniedzējas nav

norādījušas pēc būtības jaunus argumentus par reformas mērķi un

tās pamatā esošajiem kritērijiem. Tāpēc Satversmes tiesa vēlreiz

šos jautājumus nevērtēs.

Līdz ar to Satversmes tiesai jāturpina vērtēt apstrīdēto normu

atbilstību Satversmes 1. un 101. pantam, pārbaudot, vai

likumdevējs nav rīkojies patvaļīgi. Lai to izvērtētu, Satversmes

tiesai jānoskaidro:

1) vai likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, ir

ievērojis reformas mērķi un tā sasniegšanas kritērijus;

2) vai likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, ir

izvērtējis tieši vietējās kopienas intereses, proti, ievērojis

vietējās kopienas demokrātiskās līdzdalības tiesības.