12. pants

Atbilstoši apstrīdētajai likuma normai aizturētajām

personām tiek piešķirts matracis un sega, bet ne spilvens.

12.1.

Ikkatram cilvēkam ir būtisks kvalitatīvs un pietiekami ilgs

miegs. Kvalitatīva miega trūkums ilgākā laika periodā palielina

indivīda risku saslimt, piemēram, ar sirds un asinsvadu slimībām,

diabētu, hipertensiju un depresiju. Savukārt kvalitatīvs miegs

citstarp nodrošina saziņas uzturēšanu starp visā ķermenī

esošajiem neironiem, atmiņas nostiprināšanu un uzlabošanu, šūnu

imunitātes saglabāšanu un emociju regulēšanu (sk.: Radwan A.,

Ashton N., Gates T., Kilmer A., Van Fleet M. Effect of different

pillow designs on promoting sleep comfort, quality, & spinal

alignment: A systematic review. European Journal of Integrative

Medicine, Volume 42, 2021).

Miega kvalitātes neatņemama sastāvdaļa ir pareiza galvas un

kakla pozicionēšana. Proti, nepareiza kakla pozīcija miega laikā

rada pārmērīgu slodzi uz mugurkaula daļām, tādējādi personai var

rasties kakla un plecu sāpes, galvassāpes un sāpes lāpstiņās vai rokās (sk.: Gordon

S. J., Grimmer-Somers K. A., Trott P. H. Pillow use: the behavior

of cervical stiffness, headache and scapular/arm pain. Journal of

Pain Research, 2010, Volume 3, pp. 137-145). Spilvena galvenais uzdevums miega laikā ir atbalstīt

mugurkaula kakla daļu neitrālā stāvoklī

(ibid.). Tādējādi piemērota spilvena izvēle var optimizēt

gulēšanas pozu un veicināt kvalitatīvu miegu, attiecīgi

ietekmējot personas veselību.

Tas, cik lielā mērā spilvena neesība ietekmē personas

labsajūtu, ir atkarīgs no tā, cik ilgi persona atrodas īslaicīgās

aizturēšanas vietā. Kā jau secināts šā sprieduma 10. punktā,

personām īslaicīgās aizturēšanas vietā var nākties uzturēties pat

vairākas nedēļas. Turklāt atbilstoši Krimināllikumam aizturētā

persona īslaicīgās aizturēšanas vietā tipiskā gadījumā var

uzturēties 48 stundas jeb divas naktis. Ja pāris stundas miega

bez spilvena tipiskā gadījumā nesasniedz cietsirdīgas vai cieņu

pazemojošas izturēšanās līmeni, tad vairākas šādā stāvoklī

pavadītas naktis var radīt personai veselības traucējumus un

pasliktināt tās labsajūtu.

Jebkurā gadījumā fiziski apgrūtināts miegs pats par sevi nav

uzskatāms par tādu apstākli, kas neizbēgami izrietētu no brīvības

atņemšanas fakta.

Spilvena neesība var radīt personai ne tikai fiziskas, bet arī

psihiskas ciešanas un dziļu aizvainojuma sajūtu, citstarp tādēļ,

ka šāda priekšmeta neesība liek personai īpaši sāpīgi izjust, ka

tā atrodas nekomfortablās telpās un ir nošķirta no savas ierastās

vides. Tādējādi šādi apstākļi jau paši par sevi funkcionē kā daļa

no soda, neraugoties uz personas nevainīguma prezumpciju. Tātad

arī šādā veidā tiek īstenota cietsirdīga un cilvēka cieņu

pazemojoša izturēšanās pret personu.

Iepriekšminētais ļauj secināt, ka šādas izturēšanās

prettiesiskums izriet no apstrīdētā regulējuma un pārāk ilgais

laiks, ko personas pavada īslaicīgās aizturēšanas vietā, šo

negatīvo ietekmi pastiprina.

Arī administratīvo tiesu praksē secināts, ka var būt gadījumi,

kad īslaicīgās aizturēšanas vietās personas tiek turētas arī

ilgāku laika periodu un līdz ar to spilvena un gultas veļas

neesība var radīt būtiskus pamattiesību ierobežojumus (sk.

Administratīvās rajona tiesas 2013. gada 17. jūnija sprieduma

lietā Nr. A420563711 13. punktu). Proti, tādu gultas

piederumu kā spilvens un gultas veļa ilgstoša neesība vai to

neesība kopsakarā ar pārējiem personas turēšanas apstākļiem var

tikt uzskatīta par neatbilstošiem higiēnas apstākļiem, kas būtu

vērtējami kā necilvēcīga vai pazemojoša apiešanās ar īslaicīgās

aizturēšanas vietā turēto personu (ibid., ar atsauci uz

Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2012. gada 28. marta

lēmuma minētajā lietā 10. punktu un Augstākās tiesas 2012. gada

11. jūlija lēmuma lietā Nr. SKA‑724/2012 11. punktu).

Tostarp tiesu praksē norādīts, ka, piemēram, astoņas un 15 dienas

ir pietiekami garš periods, lai normālu sadzīves apstākļu

nodrošināšanai aizturētajai personai tiktu izsniegts matracis,

palags, spilvens, spilvendrāna un sega (sk. Administratīvās

rajona tiesas 2015. gada 15. maija sprieduma lietā Nr. A420327314

22. punktu).

12.2. Papildus tam jānorāda, ka spilvens nav viens no

priekšmetiem, kurus atbilstoši Ministru kabineta 2006. gada 11.

aprīļa noteikumiem Nr. 289 "Noteikumi par īslaicīgās

aizturēšanas vietas kamerā glabāšanai atļauto priekšmetu

sarakstu" personas drīkstētu glabāt, ja būtu tos ieguvušas

pienesumā no citām personām vai kā citādi. Tātad personām, kuras

no ieslodzījuma vietas pārvestas uz īslaicīgās aizturēšanas vietu

procesuālo darbību veikšanai vai tiesas procesa dēļ, tiek

samazināti cilvēktiesību standarti, turklāt pat vairāku nedēļu

garumā. Objektīvs šādas rīcības pamatojums nav saskatāms.

Ar cilvēka cieņas principu nav savienojams uzskats, ka viena

cilvēka cieņai varētu būt mazāka vērtība nekā cita cilvēka cieņai

(sk. Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra sprieduma lietā

Nr. 2019-33-01 12.2. punktu). Tātad visām personām, kas

atrodas brīvības atņemšanas vietās, ir jābūt nodrošinātiem

vienlīdz cieņpilniem apstākļiem bez nepamatotiem izņēmumiem,

proti, ciktāl izņēmumi objektīvi neizriet no brīvības atņemšanas

mērķu atšķirībām.

12.3. Saeima atbildes rakstā kā pamatojumu spilvena

nepiešķiršanai citstarp ir izvēlējusies Spīdzināšanas novēršanas

komitejas Otro vispārējo ziņojumu, kurā norādīts, ka personas,

kurām kamerā jāpavada nakts, ir jānodrošina [tikai] ar tīru

matraci un segām (sk. Spīdzināšanas novēršanas komitejas 1992.

gada 13. aprīļa Otrā vispārējā ziņojuma par Komitejas darbību,

kas aptver laikposmu no 1991. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim,

42. punktu. Pieejams: https://www.coe.int/en/web/cpt/). Tomēr

sabiedrības attīstības gaitā mainās arī izpratne par to, kāda

izturēšanās ir uzskatāma par cilvēka cieņai neatbilstošu.

Tostarp, piemēram, Spīdzināšanas novēršanas komitejas 2014. gada

ziņojumā Nīderlandes valdībai par 2014. gada 12.-22. maija vizīti

Nīderlandes karalistes Karību jūras daļā norādīts, ka visām

aizturētajām personām no to aizturēšanas brīža būtu nodrošināma

sega, spilvens un dvielis (sk. ziņojuma 231. punktu.

https://www.coe.int/en/web/cpt/states). Turklāt šāds

secinājums izteikts pat kopsakarā ar norādi, ka pārbaudītajā

īslaicīgās aizturēšanas vietā personas nedrīkstētu turēt ilgāk

par trim dienām un nekādā gadījumā - ilgāk par 10 dienām

(ibid.). Tātad minētie standarti vēl jo vairāk būtu

attiecināmi uz personām, kuras īslaicīgās aizturēšanas vietā

pavada vēl ilgāku laikposmu.

Līdz ar to Aizturēto personu

turēšanas kārtības likuma 7. panta ceturtās daļas 2. punkts

pārkāpj cietsirdīgas un pazemojošas izturēšanās aizliegumu un

attiecīgi neatbilst Satversmes 95. panta otrajam teikumam.