1Visām personām, kurām atņemta brīvība, piemīt tās
2pašas Satversmē ietvertās cilvēka pamattiesības, kas piemīt citām
3personām, tomēr tās var tikt ierobežotas atbilstoši ieslodzījuma
4jēgai. Pamattiesību ierobežojumi brīvības atņemšanas vietās
5izriet no nepieciešamajām un neizbēgamajām brīvības atņemšanas
6sekām, kā arī konkrētās personas situācijas (sal. sk.
7Satversmes tiesas 2021. gada 15. janvāra sprieduma lietā Nr.
82020-21-01 9.1. punktu). Papildus tam lielākajai daļai
9personu, kas atrodas īslaicīgās aizturēšanas vietās, brīvība nav
10atņemta, pamatojoties uz spēkā esošu tiesas nolēmumu. Šādā
11gadījumā personu aizsargā nevainīguma prezumpcijas princips un
12tai var piemērot vienīgi tādus ierobežojumus, kas nepieciešami
13kriminālprocesuālo darbību veikšanai, kā arī kārtības un drošības
14uzturēšanai (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 22. oktobra
15sprieduma lietā Nr. 2002‑04‑03 secinājumu daļas 4. punktu un
162010. gada 20. decembra sprieduma lietā Nr. 2010‑44‑01 8.2.
17punktu).
18Kā norādīts jau iepriekš, izturēšanās var tikt atzīta par
19cietsirdīgu vai cieņu pazemojošu tikai tad, ja tā pārsniedz
20minimālo cietsirdības un pazemojuma smaguma pakāpi, kas
21neizbēgami izriet no personas atrašanās īslaicīgās aizturēšanas
22vietā. Proti, brīvības atņemšana personai jau pati par sevi
23ietver pazemojuma elementus, taču valstij jānodrošina tādi
24apstākļi, kas nepazemo cilvēka cieņu un nepakļauj cilvēku tik
25lielām grūtībām un ciešanām, kas pārsniedz pieļaujamo ciešanu
26līmeni, kā arī jānodrošina tas, lai brīvības atņemšanas režīms
27ļautu personai saglabāt veselību un apstākļiem atbilstošu
28labklājību (sal. sk. Satversmes tiesas 2002. gada 22. oktobra
29sprieduma lietā Nr. 2002-04-03 secinājumu daļas 5. punktu un
30Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas 2000. gada 26.
31oktobra sprieduma lietā "Kudła v. Poland", pieteikums
32Nr. 30210/96, 92.-94. punktu).
33Attiecībā uz spilveniem īslaicīgās aizturēšanas vietās
34Spīdzināšanas novēršanas komiteja nav izteikusi specifiskas
35rekomendācijas. Tomēr tās ziņojumos atzīmēts, ka daudzās valstīs
36īslaicīgās aizturēšanas vietās spilveni tiek nodrošināti (sk.
37Spīdzināšanas novēršanas komitejas 2018. gada 6. decembra
38ziņojuma Apvienotās Karalistes valdībai par 2017. gada 29.
39augusta-6. septembra vizīti Ziemeļīrijā 24. punktu, 2020. gada
4013. novembra ziņojuma Portugāles valdībai par 2019. gada 3.-12.
41decembra vizīti 43. punktu, 2021. gada 14. septembra ziņojuma
42Bosnijas un Hercegovinas valdībai par 2019. gada 11.-21. jūnija
43vizīti 40. punktu u. c. Pieejami:
44https://www.coe.int/en/web/cpt/states). Līdz ar to var
45uzskatīt, ka atbilstoši Spīdzināšanas novēršanas komitejas
46secinājumiem spilvena nodrošināšana īslaicīgās aizturēšanas vietā
47nav minimālais standarts, bet ir labā prakse.
48Savukārt tas, ka personām, kuras aizturētas ilgāk nekā 24
49stundas, ir jānodrošina iespēja nomazgāties un šim nolūkam
50jāizsniedz nepieciešamie higiēnas piederumi, to skaitā arī
51dvielis, Spīdzināšanas novēršanas komitejas lēmumos uzsvērts
52viennozīmīgi un vairākkārt (sk. Spīdzināšanas novēršanas
53komitejas 2008. gada 8. februāra ziņojuma Grieķijas valdībai par
542007. gada 20.-27. februāra vizīti 25. punktu, 2020. gada 15.
55februāra ziņojuma Moldovas Republikas valdībai par 2020. gada 28.
56janvāra-7. februāra vizīti 36. punktu u. c. Pieejami:
57https://www.coe.int/en/web/cpt/states). Turklāt jau
58Spīdzināšanas novēršanas komitejas 2001. gada ziņojumā par 1999.
59gada 24. janvāra-3. februāra vizīti Latvijā konstatēts, ka
60apmeklētajās īslaicīgās aizturēšanas vietās aizturētajām personām
61bijis grūti uzturēt apmierinošu higiēnas
62līmeni, jo netika nodrošināti higiēnas piederumi (ziepes, dvieļi,
63tualetes papīrs u. c.) (sk. ziņojuma 27. punktu.
64Pieejams: https://www.coe.int/en/web/cpt/states). Šajā
65ziņojumā Spīdzināšanas novēršanas komiteja uzsvēra, ka personām,
66kuras īslaicīgās aizturēšanas vietās uzturas ilgāk par 24
67stundām, būtu jānodrošina adekvāti personīgās higiēnas piederumi
68(ziepes, zobu birste un pasta, dvielis,
69higiēniskais dvielis/aizsarglīdzekļi u. c.), un mudināja
70Latviju nekavējoties nodrošināt gan to pieejamību, gan iespēju aizturētajām personām katru dienu
71nomazgāties (sk. ziņojuma
7223. un 50. punktu. Pieejams:
73https://www.coe.int/en/web/cpt/states).
74Būtiski, ka Cilvēktiesību konvencija paredz cilvēka tiesību un
75pamatbrīvību minimālo standartu, taču valsts var garantēt plašāku
76šo tiesību tvērumu un augstāku aizsardzības standartu savos
77likumos, visupirms - konstitūcijā (sal. sk. Satversmes tiesas
782017. gada 10. februāra sprieduma lietā Nr. 2016‑06‑01 29.2.
79punktu).
80Turklāt iepriekšminēto rekomendāciju izvērtējumā jāņem vērā,
81ka dažādu valstu noteiktie termiņi, proti, tas, cik ilgi personas
82drīkst turēt īslaicīgās aizturēšanas vietās, arī ir atšķirīgi.
83Proti, Spīdzināšanas novēršanas komiteja, citstarp tieši ziņojumā
84Latvijai, ir uzsvērusi, ka šādas iestādes nav piemērotas tam, lai
85personas tajās uzturētos ilgstoši (sk. Spīdzināšanas
86novēršanas komitejas 2017. gada 29. jūnija ziņojuma Latvijas
87valdībai par 2016. gada 12.-22. aprīļa vizīti 16. punktu.
88Pieejams: https://www.coe.int/en/web/cpt/states). Arī
89pieaicinātā persona Ilvija Pūce norādījusi: ja īslaicīgās
90aizturēšanas vietas tiek izmantotas atkārtotai vai ilgstošai
91personu turēšanai, proti, ilgāk par dažām dienām, tām būtu
92jāpiemēro arī augstāki standarti attiecībā uz apstākļiem un
93aktivitātēm.
Pārvērt atsauci iesniegumā vai termiņa pārbaudē
Iestāžu likumos svarīgākais parasti ir pareizais adresāts, datums, paziņošanas veids un pārsūdzības termiņš. Saglabā pantu kopā ar lēmumu vai vēstuli.