4. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto noteikumu

normu, - Ministru kabinets - lūdz izbeigt tiesvedību

par apstrīdētās noteikumu normas atbilstību Satversmes 95. panta

otrajam teikumam.

Ministru kabineta tiesības izdot ārējus normatīvos aktus

sniedzoties vien tiktāl, ciktāl tam šīs tiesības ir piešķirtas ar

likumu.

Saskaņā ar Aizturēto personu turēšanas kārtības likuma 7.

panta pirmo daļu Ministru kabinets nosakot aizturētā uztura,

mazgāšanas un personīgās higiēnas līdzekļu nodrošinājuma normas.

Izpildot minēto deleģējumu, apstrīdētajā noteikumu normā esot

noteiktas normas attiecībā uz mazgāšanas un personīgās higiēnas

piederumiem - zobu suka, zobu pasta, tualetes papīrs, šķidrās

tualetes ziepes un, ja nepieciešams, higiēniskās paketes. Dvielis

apstrīdētajā noteikumu normā neesot iekļauts, jo tas neesot

uzskatāms par mazgāšanas vai personīgās higiēnas piederumu.

Šāds secinājums izrietot arī no citiem tiesību aktiem, kas

nosaka to personu sadzīves apstākļus, kuru brīvība ir ierobežota.

Proti, Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 19. panta sestā

daļa nosakot, ka apcietinātajam izmeklēšanas cietumā nodrošina

individuālu gultas vietu, gultas piederumus un dvieli. Savukārt

saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumu

Nr. 1022 "Noteikumi par ieslodzīto personu uztura un

sadzīves vajadzību materiālā nodrošinājuma normām" 5.

pielikumu dvielis esot gultas veļas piederums.

Līdz ar to esot secināms, ka dvielis neietilpst mazgāšanas un

personīgās higiēnas līdzekļu nodrošinājuma tvērumā, bet ir gultas

veļas piederums. Saskaņā ar varas dalīšanas principu izpildvarai

esot tiesības izdot noteikumus tikai likumā noteiktos gadījumos

un tie nedrīkstot būt pretrunā ar Satversmi un likumiem. Tādējādi

Ministru kabinets apstrīdētajā noteikumu normā, neparedzot

aizturētā nodrošināšanu ar dvieli, neesot pārkāpis likumdevēja

deleģētā pilnvarojuma robežas.

Papildus tam Ministru kabinets pauž šādu viedokli: tas, ka

personai īslaicīgās aizturēšanas vietā saskaņā ar tiesību aktiem

netiek nodrošināts dvielis par valsts budžeta līdzekļiem, nav

šķērslis tam, lai persona dvieli varētu izmantot, jo personām ir

tiesības to glabāt atbilstoši Ministru kabineta 2006. gada 11.

aprīļa noteikumu Nr. 289 "Noteikumi par īslaicīgās

aizturēšanas vietas kamerā glabāšanai atļauto priekšmetu

sarakstu" 2.1. apakšpunktam. Līdz ar to personām, kuras tiek

ievietotas īslaicīgās aizturēšanas vietā, esot iespēja izmantot

savu personīgo dvieli, kuru tām pienesuma veidā nogādā ģimenes

locekļi vai citas personas, vai dvieli, kas personai saskaņā ar

Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumu Nr. 1022

"Noteikumi par ieslodzīto personu uztura un sadzīves

vajadzību materiālā nodrošinājuma normām" 5. pielikumu ir

izsniegts ieslodzījuma vietā.

Apcietināto un aizturēto personu turēšanas apstākļi esot

saistīti ar apcietināšanas vai aizturēšanas režīmu, kas pats par

sevi paredzot noteiktus tiesību ierobežojumus un radot personai

zināmas ciešanas.

Eiropas Padomes Ministru komitejas 2006. gada 11. janvāra

Ieteikuma Rec(2006)2 dalībvalstīm par Eiropas cietumu noteikumiem

(turpmāk - Eiropas Cietumu noteikumi) 21. punkts nosakot, ka

katram ieslodzītajam iekārto atsevišķu gultasvietu un izsniedz

piemērotus gultas piederumus, kas tiek turēti labā kārtībā un

mainīti pietiekami bieži, lai nodrošinātu to tīrību. Eiropas

Cietumu noteikumu komentāros esot norādīts, ka šis punkts

faktiski ir pašizskaidrojošs. Attiecīgajā punktā minētie

"gultas piederumi" esot gultas rāmis, matracis un

gultas veļa, ko izsniedz katram ieslodzītajam. Proti, minētais

punkts neparedzot to, ka aizturētajam īslaicīgās aizturēšanas

vietā būtu izsniedzams spilvens. Līdz ar to esot secināms, ka

likumdevējs ir izšķīries apstrīdētajā likuma normā noteikt, ka

īslaicīgās aizturēšanas vietā ir nodrošināmi Eiropas Cietumu

noteikumos paredzētajiem minimālajiem standartiem atbilstoši

sadzīves apstākļi.

Ministru kabinets norāda, ka viens no Spīdzināšanas novēršanas

komitejas pēdējās, 2016. gada vizītes Latvijā galvenajiem mērķiem

bijis pārbaudīt izturēšanos pret policijas īslaicīgi aizturētām

personām un šīm personām nodrošinātos sadzīves apstākļus.

Spīdzināšanas novēršanas komitejas ziņojumā neesot izteikti

norādījumi, aizrādījumi un ieteikumi saistībā ar īslaicīgās

aizturēšanas vietās ievietoto personu nodrošināšanu ar spilvenu

vai dvieli.

Ņemot vērā to, ka aizturēto personu atrašanās īslaicīgās

aizturēšanas vietā ir relatīvi īsa, nevarētu prasīt, lai apstākļi

īslaicīgās aizturēšanas vietās būtu līdzvērtīgi apstākļiem

ieslodzījuma vietās, kur personas uzturas ilgāku laiku.

Tāpat Ministru kabinets pauž viedokli, ka likumā noteiktās

prasības attiecībā uz īslaicīgās aizturēšanas vietā turēto

personu nodrošināšanu ar gultas piederumiem varētu tikt

precizētas, paredzot iespēju īslaicīgās aizturēšanas vietā

ievietotajām personām izsniegt arī spilvenu un dvieli, īpaši

ievērojot to, ka atbilstoši Eiropas Cietumu noteikumu 5. punktā

nostiprinātajam pamatprincipam dzīve ieslodzījuma vietās ir pēc

iespējas pietuvināta pozitīvajiem aspektiem, kas raksturīgi

dzīvei ārpus ieslodzījuma vietas, kā arī to, ka Eiropas Cietumu

noteikumi ietver vienīgi minimālās cilvēktiesību aizsardzības

garantijas.

Ņemot vērā šajā atbildes rakstā sniegto faktisko apstākļu

izklāstu un juridisko pamatojumu, Ministru kabinets lūdz izbeigt

tiesvedību par apstrīdētās noteikumu normas atbilstību Satversmes

95. panta otrajam teikumam.