Par Aizturēto personu turēšanas kārtības likuma 7. panta ceturtās daļas 2. punkta un Ministru kabineta 2006. gada 10. janvāra noteikumu Nr. 38 "Noteikumi par īslaicīgās aizturēšanas vietā ievietoto personu uztura, mazgāšanas un personīgās higiēnas līdzekļu nodrošinājuma normām" 4. pielikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 95. panta otrajam teikumam

6. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Valsts policija -,

sniedzot lietā informāciju par aizturēto personu turēšanas

apstākļiem, norādījusi, ka īslaicīgās aizturēšanas vietās

ievietotajām personām tiek piešķirti tikai apstrīdētajā likuma

normā noteiktie gultas piederumi (matracis un sega) un

apstrīdētajā noteikumu normā noteiktie priekšmeti (zobu suka,

zobu pasta, tualetes papīrs, šķidrās ziepes, ja nepieciešams -

higiēniskās paketes).

Šobrīd spēkā esošie normatīvie akti neparedzot Valsts

policijai pienākumu nodrošināt īslaicīgās aizturēšanas vietās

ievietotās personas ar spilveniem un dvieļiem, tādēļ personas ar

šādiem priekšmetiem netiekot nodrošinātas un šādu priekšmetu

uzskaite netiekot veikta. Neesot veikti spilvenu un dvieļu

iepirkumi, jo šādu priekšmetu iegādei un uzturēšanai (mazgāšanai,

tīrīšanai, dezinficēšanai, krājumu atjaunošanai, transportēšanai

u. c.) neesot tiesiska pamata.

Dažas personas, kuras izjūt nepieciešamību pēc spilvena, tādu

izveidojot no izsniegtās segas vai personīgajām drēbēm, savukārt

personai, kurai nav līdzi sava dvieļa, tiekot nodrošināti

vienreiz lietojamie papīra dvieļi nepieciešamajā daudzumā.

Neesot saskatāma nepieciešamība visos gadījumos aizturētajai

vai notiesātajai personai izsniegt priekšmetus, ko tai būtu

atļauts glabāt; lielākoties tie neesot pirmās nepieciešamības

priekšmeti. Rakstāmpiederumi vajadzības gadījumā tiekot izsniegti

pēc īslaicīgās aizturēšanas vietā ievietotās personas lūguma,

savukārt tehnisko palīglīdzekļu vai briļļu nepieciešamības

gadījumā katra situācija tiekot risināta atbilstoši individuālai

pieejai un labajai praksei, tostarp iesaistot labdarības

organizācijas.

Secinājumu

daļa