5. pants

Lai nodrošinātu pamatnostādnēs paredzēto pasākumu

īstenošanu 2016.gadā un turpmākajos gados, jautājumu par

papildu finansējuma piešķiršanu izskatīt Ministru kabinetā,

sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam, kopā

ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno

politikas iniciatīvu pieprasījumiem.

Ministru prezidents Valdis

Dombrovskis

Zemkopības ministra vietā -

labklājības ministre Ilze Viņķele

(Ministru kabineta

2013.gada 18.decembra

rīkojums Nr.651)

Akvakultūras

daudzgadu stratēģisko pamatnostādņu 2014.-2020.gadam

kopsavilkums

Risināmā jautājuma būtība

Uzdevums izstrādāt akvakultūras stratēģijas pamatnostādnes

Eiropas Savienības dalībvalstīm ir noteikts Eiropas Parlamenta un

Padomes Regulas priekšlikumā par kopējo zivsaimniecības politiku.

Eiropas Komisija ir apņēmusies līdz 2013.gadam izstrādāt

nesaistošas stratēģiskās pamatnostādnes par kopējām prioritātēm

un mērķiem ilgtspējīgas akvakultūras darbību attīstībai.

Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, "ekonomiskais

izrāviens"1 zivsaimniecības nozarē tiek saistīts

ar akvakultūras sektoru, kura attīstībai ir nepieciešams turpināt

īstenot mērķtiecīgu Eiropas Savienības un valsts politiku, kas

jau ir aizsākta ar Zemkopības ministrijas izstrādāto vidēja

termiņa politikas plānošanas dokumentu "Zivsaimniecības

nozares stratēģiskais plāns 2007.-2013.gadam", lai

nodrošinātu tajā iesākto pasākumu atbilstošu pēctecību.

Attīstības dokumenta projekts - Akvakultūras daudzgadu

stratēģiskās pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (turpmāk -

pamatnostādnes) nosaka politiku akvakultūras sektora izaugsmei.

Sagatavotajā dokumentā ir ievērota pēctecība ar iepriekšējo

akvakultūras attīstības politiku, bet akcentētas arī jaunas

problēmas. Dokuments balstīts uz tādiem politikas pamatprincipiem

kā ilgtspējīgas attīstības princips, līdzdalības princips,

finansiālo iespēju princips, samērīguma un koordinētības

princips, novērtēšanas princips un piesardzības princips.

Pamatnostādņu mērķis ir konkurētspējīga, produktīva un darbībā

ilgtspējīga akvakultūra Latvijā.

Pamatnostādnēs identificētas šādas galvenās risināmās

problēmas:

● akvakultūras sektora zemā ražošanas produktivitāte un

efektivitāte;

● sadrumstalota, savstarpēji konkurējoša ražošanas

struktūra ar neskaidrām tirgus, it īpaši eksporta tirgus,

iespējām;

● sadarbības trūkums akvakultūras sektorā produkcijas

ražošanas un realizācijas jomā;

● vāji attīstīta zinātnes, izglītības un ražošanas saikne

augstākas pievienotās vērtības un inovatīvu produktu

ražošanā;

● produkcija ar mazu pievienoto vērtību, vāji attīstīta

akvakultūras produkcijas apstrāde;

● nepietiekama statistiskā informācija un dati par

akvakultūras sektoru.

Piedāvātais risinājums

Lai sekmētu iepriekš minēto problēmu risināšanu, turpmākā

rīcība plānota divos virzienos. Katram virzienam ir izvirzīti

uzdevumi.

1.rīcības virziens. Tirgū pieprasītu akvakultūras

produktu efektīva un inovatīva ražošana. Virziena uzdevums:

sniegt atbalstu akvakultūras ražošanas attīstībai (arī vidi

saudzējošo audzēšanas tehnoloģiju izmantošanai) un produkcijas

tirgus veicināšanai.

2.rīcības virziens. Akvakultūras pētniecības attīstība

un zināšanu pārnese ražošanā. Virziena uzdevumi:

● sniegt atbalstu inovāciju izstrādei un ieviešanai

akvakultūrā;

● nodrošināt akvakultūras sektoram nepieciešamo pētījumu

veikšanas un konsultāciju iespējas;

● pilnveidot apmācības iespējas un zināšanu pārnesi

akvakultūrā;

● pārskatīt un pilnveidot Centrālās statistikas pārvaldes

rādītājus un nodrošināt Eiropas Savienības Zivsaimniecības datu

vākšanas programmas izpildi akvakultūras jomā.

Esošais un papildus nepieciešamais

finansējums, paredzētais finansēšanas avots

Pamatnostādnes ietver konkrētu rīcības plānu 2014.-2020.gadam.

Pamatnostādnes tiks īstenotas par tām piešķirtajiem valsts

budžeta līdzekļiem un no piesaistītā Eiropas Jūrlietu un

zivsaimniecības fonda finansējuma. No 2016.gada pamatnostādņu

īstenošanai līdztekus iepriekš minētajiem finanšu avotiem būs

nepieciešams arī valsts budžeta papildu finansējums.

Pamatnostādņu 1.rīcības virzienu plānots īstenot, izmantojot

pieejamo Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansējumu,

bet, tā kā šobrīd nav zināms līdzekļu apmērs (aploksne),

kas no minētā fonda varētu tikt piešķirts Latvijai, nav arī

izstrādāts finansējuma sadalījums pa atbalsta pasākumiem, tāpēc

nav iespējams prognozēt precīzu ietekmi uz valsts budžetu.

Pamatnostādņu 2.rīcības virziena īstenošanai un attiecīgajos

plānošanas periodos paredzēto optimālo rādītāju sasniegšanai

2016.gadā būtu nepieciešams finansējums 258 578,44

euro gadā - tas ir daļa no budžeta programmas

25.01.00 "Zivju izmantošanas regulēšana, atražošana un

izpēte" līdzekļiem (izdevumus veido atlīdzība

146 555,23 euro, komandējumu izmaksas

8 679,52 euro, materiāltehniskais nodrošinājums

82 984,73 euro) un daļa no budžeta programmas

70.06.00 "Izdevumi citu ES politiku instrumentu projektu un

pasākumu īstenošanai" līdzekļiem (izdevumus veido atlīdzība

16 801,78 euro, komandējumu izmaksas 2 845,74

euro, materiāltehniskais nodrošinājums 711,44 euro)

(2.pielikums). Turpmākajos gados plānots, ka 2.rīcības virziena

optimālu rezultatīvo rādītāju izpildei tiks nodrošināts

ikgadējais kopējais valsts budžeta finansējums: 2017.gadā -

350 737,90 euro, 2018.gadā -

364 966,62 euro, 2019.gadā -

379 195,34 euro un 2020.gadā -

394 846,93 euro.

Sabiedrības pārstāvju iesaistīšana

pamatnostādņu projekta izstrādē

2013.gada 1.februarī Zivsaimniecības konsultatīvās padomes

izveidotajā darba grupā notika diskusija ar akvakultūras nozares

uzņēmējiem, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, pētniekiem un

citām ieinteresētajām pusēm par esošo situāciju akvakultūras

sektorā un šā sektora "ekonomiskā izrāviena" iespējām.

Sanāksmē tika analizētas akvakultūras sektora stiprās un vājās

puses, iespējas un apdraudējumi, identificētas nozīmīgākās

akvakultūras attīstību kavējošās problēmas un panākta vienošanās

par atslēgas vārdiem pamatnostādņu mērķa formulējumam.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumiem

Nr.970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības

plānošanas procesā" 2013.gada 23.martā Zemkopības

ministrijas mājaslapā tika publicēts pamatnostādņu projekts.

2013.gada 25.martā tas tika publicēts arī Valsts kancelejas

mājaslapā, nosakot, ka publiskā apspriešana ilgst līdz

23.aprīlim. Šajā laikposmā tika saņemti septiņi atzinumi un,

apkopojot atzinumos sniegto viedokli, identificēti 69

priekšlikumi pamatnostādņu projektam.

Pamatnostādņu projekts tika prezentēts un apspriests

Zivsaimniecības konsultatīvās padomes sēdēs 2013.gada 28.martā un

12.jūnijā. 2013.gada 28.maijā notika publiskās apspriešanas

rezultātu izvērtēšanas sanāksme. Būtiskākie sabiedrības

priekšlikumi un rezultāti - darbības virzienā iekļauts vidi

saudzējošais faktors un tirgus veicināšana. No stipro un vājo

pušu, iespēju un apdraudējuma izvērtējuma izņemts punkts par

akvakultūras pārprodukciju pasaulē. Pamatnostādnes papildinātas

ar atsauci uz Eiropas Komisijas stratēģiskajiem dokumentiem

(piemēram, "Zilo" izaugsmi). Viedokļi, kas netika ņemti

vērā, ietvēra plānošanas dokumentam pārāk konkrētu priekšlikumu,

kas nav risināms saistībā ar šo dokumentu, vai arī priekšlikumu,

kura argumentācija bija pārāk vispārīga un neskaidra. Netika

ņemti vērā arī priekšlikumi par detaļām attiecībā uz zivju

krājumu atražošanu.

1 NAP 2020 vadmotīvs

Zemkopības ministra vietā -

labklājības ministre Ilze Viņķele