Vairogs221. pants
) 2020.gadā - 68, 2021.gadā - 124, 2022 - 151, t.sk. par
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
alkoholiskajiem dzērieniem 2020.gadā - 11, 2021.gadā - 7, 2022 -
10;
• Nelikumīgu alkoholisko dzērienu realizācija (KL 221.1pants)
2020.gadā - 55, 2021.gadā - 47, 2022 - 43;
• Nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošana (ražošana),
glabāšana un pārvietošana (KL 221.² pants) 2020.gadā - 117,
2021.gadā - 114, 2022 - 93
Personas, kuras nodarbojas ar akcīzes preču nelikumīgu apriti,
pārsvarā tās nogādā tālākos sadales punktos un pašas tās netirgo.
Akcīzes preces pamatā tiek pārvadātas mazos apjomos, lai
aizturēšanas gadījumā iestātos tikai administratīvā atbildība.
Netiek veidoti akcīzes preču uzkrājumi, jo, preces atvedot, tās
tiek sadalītas pa atsevišķām tirdzniecības vietām.
VP amatpersonas kriminālprocesu un administratīvo procesu
ietvaros no nelegālās aprites izņēma:
- 2020.gadā ~ 99,4 tūkst. l alkohola (novērstie zaudējumi 0,88
milj. EUR),
- 2021.gadā ~ 33,2 tūkst. l alkohola (novērstie zaudējumi 0,43
milj. EUR),
- 2022.gadā ~ 53,9 tūkst. l alkohola (novērstie zaudējumi 0,44
milj. EUR).
Pārsvarā visvairāk nelegālo alkoholu atskaites periodā izņēma
VP Rīgas RP. 2020.gadā VP amatpersonas kopumā atklāja 3 (+1
fasēšanas telpa) alkohola ražotnes, 2022.gadā VP amatpersonas
kopumā atklāja 4 alkohola ražotnes.
Kopumā 2022.gadā nelegālā alkohola aprites jomā Latvijā
pārsvarā tiek izņemts nezināmas izcelsmes alkohols, proti, dažādi
alkoholiski dzērieni (vīns, spirts, brendijs, viskijs, rums), pēc
tam seko spirta ūdens maisījums un brāga. Savukārt 2021.gadā
vairāk tika izņemta brāga, spirta ūdens maisījums, kandža
(pašizgatavots alkoholiskais dzēriens) un spirts.
Valsts ieņēmumu
dienests
Savukārt Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) Plāna
periodā cīņā pret nelegālā alkohola apriti:
1) nodokļu apmērā precizēšanas rezultātā:
- 2022.gadā 69 gadījumos papildus aprēķinājis akcīzes nodokli
alkoholiskajiem dzērieniem vai akcīzes nodokli alum un nokavējuma
naudu 7,9 tūkst. EUR apmērā;
- 2021.gadā 51 gadījumā papildus aprēķinājis akcīzes nodokli
alkoholiskajiem dzērieniem un nokavējumā naudu 4,8 tūkst. EUR
apmērā;
- 2020.gadā 7 gadījumos papildus aprēķinājis akcīzes nodokli
alkoholiskajiem dzērieniem un nokavējumā naudu 0,7 tūkst. EUR
apmērā;
2) Datu atbilstības pārbaudes rezultātā:
- 2022.gadā 2 gadījumos papildus aprēķinājis akcīzes nodokli
alkoholiskajiem dzērieniem vai akcīzes nodokli alum un nokavējuma
naudu 100,0 tūkst. EUR apmērā;
- 2020.gadā 1 gadījumā papildus aprēķinājis akcīzes nodokli
alkoholiskajiem dzērieniem un nokavējuma naudu 0,1 tūkst. EUR
apmērā;
3) veicis tematiskās pārbaudes komersantiem, kuri veic
komercdarbību ar alkoholiskajiem dzērieniem:
- 2022.gadā 25 gadījumos, no tiem 24 gadījumos konstatēti
pārkāpumi;
- 2021.gadā 9 gadījumos, kuros konstatēti pārkāpumi;
- 2020.gadā 67 gadījumos, no tiem 63 gadījumos konstatēti
pārkāpumi. Bez tam 7 tematiskajās pārbaudēs tika konstatēti
alkoholiskie dzērieni bez Latvijas Republikas akcīzes nodokļa
markām, 2 tematiskajās pārbaudēs konstatēti ar spirta apriti
saistīti pārkāpumi un 2 tematiskajās pārbaudēs konstatēti
denaturētā spirta aprites pārkāpumi.
Lai īstenotu Plāna 1.10.pasākumu, VP un VID Plāna periodā
turpināja veikt nelegālā alkohola kontroli, taču, salīdzinot ar
iepriekšējo gadu, faktisko reidu skaits nav palielinājies. Kā
iemesls tam ir ievērojamu resursu novirzīšana COVID-19
epidemioloģisko ierobežojumu kontrolei Plāna īstenošanas periodā.
Kā vienu no tendencēm, kas ietekmēja nelikumīgo alkoholisko
dzērienu un spirta izgatavošanu un izplatīšanu, var minēt
ierobežojumu saistībā ar COVID-19 izplatības ierobežošanas
atcelšanu. Tā kā mazinājās nepieciešamība ikdienā lietot
dezinfekcijas līdzekļus roku dezinficēšanai, līdz ar ko mazāk
tika konstatēti un izņemti dažāda veida dezinfekcijas šķīdumi,
kas satur spirtu un tiek nelegālajā apritē tirgoti kā
alkoholiskie dzērieni.
1.11. Izvērtēt iespēju ierobežot
alkoholu saturošu kosmētikas un higiēnas līdzekļu izmantošanu
apreibināšanās nolūkos. (Izpildīts)
Plāna periodā VM izvērtēja un apkopoja EM, Vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk - VARAM), VID,
Latvijas alkohola nozares asociācija (LANA), Latvijas Darba
devēju konfederācijas (LDDK) iesniegtos priekšlikumus alkoholu
(spirtu) saturošu kosmētikas un higiēnas līdzekļu, kas tiek
izmantoti apreibināšanās nolūkā, pieejamības mazināšanai.
Iesaistītās puses ir sniegušas komentārus par pasākumu lietderību
mērķa sasniegšanai, ieviešanas un kontroles iespējamību. Ņemot
vērā Covid-19 pandēmijas dēļ izraisīto augsto pieprasījumu pēc
spirtu saturošiem dezinfekcijas līdzekļiem, izmantojot tos kā
aizsardzības līdzekļus atbilstoši to paredzētajiem lietošanas
mērķiem, pieņemts lēmums jautājumu par alkoholu saturošu
kosmētikas un higiēnas līdzekļu, ko izmanto apreibināšanas
nolūkos, ierobežošanu Covid-19 pandēmijas periodā tālāk
nevirzīt.
1.12. Izvērtēt iespēju pārskatīt
alkoholisko dzērienu tirdzniecības laiku, ņemot vērā citu valstu
pieredzi. (Izpildīts)
Lai izpildītu Plāna 1.12.pasākumu, alkoholisko dzērienu
tirdzniecības laika ierobežojums (aizliegums pārdot alkoholu
22.00-8.00) tika iekļauts VM sagatavotajā likumprojektā
"Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites
likumā"24, kas 2021.gada 26.jūnijā nodots
publiskai apspriedei. Publiskās apspriedes laikā par šo
iniciatīvu VM saņēma visvairāk iebildumus gan no juridiskām
personām, kas īsteno alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību, gan
no institūcijām, t.sk. valsts pārvaldes iestādēm, kas pārstāv
alkoholisko dzērienu ražotāju un izplatītāju ekonomiskās
intereses. Lai panāktu likumprojekta "Grozījumi Alkoholisko
dzērienu aprites likumā" tālāku virzību iesniegšanai MK, VM
svītroja no likumprojekta prasību par alkoholisko dzērienu
mazumtirdzniecības laika ierobežojumu.
Lai iegūtu kvantitatīvu izvērtējumu par alkohola tirdzniecības
laika ierobežojumu, VM 2022.gadā uzsāka īstenot pētījumu
"Par alkohola lietošanu, tā radītajām sekām un profilakses
ekonomiskajiem ieguvumiem Latvijā", kura ietvaros cita
starpā tika izvērtēts politiskā instrumenta alkoholisko dzērienu
tirdzniecības laika pārskatīšanas (saīsināšanas) ekonomiskais
ieguvums. Pētījuma ietvaros secināts, ka alkohola
mazumtirdzniecības laika ierobežojumu pastiprināšana varētu
samazināt ar alkohola lietošanu saistītus tiešos izdevumus par
3,3-7,1%. Alkohola radītā kaitējuma tiešo izmaksu novērtējums
2021.gadā sastāda EUR 104,9 milj.
1.13. Noteikt, ka mazumtirdzniecības
vietās, kurās tirgo un izvieto alkoholiskos dzērienus, jābūt
norādītai informācijai ar brīdinājumu, ka alkoholiskos dzērienus
nevar lietot nepilngadīgas personas un, ka to lietošana kaitē
veselībai. (Izpildīts)
Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sniegtiem
datiem pārkāpumi, kas saistīti ar nepilngadīgu personu
alkoholisko dzērienu lietošanu, atrašanos alkoholisko dzērienu
ietekmē vai alkoholisko dzērienu iegādāšanos, tiek konstatēti
regulāri. Lai informētu patērētājus par alkoholisko dzērienu
negatīvo ietekmi un atkārtoti atgādinātu, ka alkoholiskos
dzērienus nedrīkst pārdot nepilngadīgam personām, kā arī
nepilngadīgas personas nedrīkst tos iegādāties, lietot un glabāt,
izpildīts Plāna 1.13.pasākumu, iekļaujot VM izstrādātajā
likumprojektā "Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites
likumā", kas 2023.gada 21.martā tika apstiprināts Ministru
kabinetā (prot. Nr.15 26. § ) un 2023.gada 18.maijā Saeimā
apstiprināts 1.lasījumā (14.Saeimas reģ. Nr.217/Lp14) obligātu
prasību mazumtirdzniecības vietās izvietot redzamu uzrakstu, kas
brīdina, ka "alkoholisko dzērienu lietošanai ir negatīva
ietekme uz veselību, alkoholiskos dzērienus nedrīkst pārdot
nepilngadīgām personām, kā arī nepilngadīgas personas nedrīkst
tos iegādāties, lietot un glabāt".
2. Rīcības virziens - Alkoholisko
dzērienu mārketinga ierobežošana un cenu politika
Plāna otrajā rīcības virzienā iekļautie uzdevumi paredz
mazināt alkoholisko dzērienu reklāmas un mārketinga stratēģiju
ietekmi uz patērētāju un impulsīvu alkohola pirkšanu, it īpaši
pusaudžu un jauniešu vidū.
2.1. Aizliegt tirdzniecības
veicināšanas pasākumus (akcijas, izpārdošanas u.tml.), kas
piedāvā kopā ar alkoholisko dzērienu iegādāties ar atlaidi citu
alkoholisko dzērienu, preci vai pakalpojumu, kā arī, kas piedāvā
kopā ar citu preci vai pakalpojumu iegādāties ar atlaidi
alkoholisko dzērienu. (Izpildīts)
Lai mazinātu mārketinga stratēģiju ietekmi uz patērētāju un
impulsīvu alkohola pirkšanu, izpildīts Plāna 2.1.pasākums,
iekļaujot VM izstrādātajā likumprojektā "Grozījumi
Alkoholisko dzērienu aprites likumā", kas 2023.gada 21.martā
tika apstiprināts Ministru kabinetā (prot. Nr.15 26. § ) un
2023.gada 18.maijā Saeimā apstiprināts 1.lasījumā (14.Saeimas
reģ. Nr.217/Lp14), prasību, kas paredz aizliegt tirdzniecības
veicināšanas pasākumus (akcijas, izpārdošanas u.tml.), kas
piedāvā kopā ar alkoholisko dzērienu iegādāties ar atlaidi citu
alkoholisko dzērienu, preci vai pakalpojumu, kā arī, kas piedāvā
kopā ar citu preci vai pakalpojumu iegādāties ar atlaidi
alkoholisko dzērienu.
2.2. Aizliegt tirdzniecības vietām,
kurās tiek pārdoti vai izvietoti alkoholiskie dzērieni,
pircēja/klienta dzimšanas dienā un vārda dienā, tai skaitā
lojalitātes programmas ietvaros, popularizēt alkoholiskos
dzērienu iegādi ar atlaidi. (Izpildīts)
Mazumtirdzniecības vietās tiek īstenoti dažādi alkoholisko
dzērienu speciālie piedāvājumi, tostarp klientu dzimšanas un
vārda dienās, piedāvājot iegādāties alkoholiskos dzērienus ar
atlaidi u.c. Šādi tirdzniecības veicināšanas un mārketinga
pasākumi, palielina alkoholisko dzērienu pieejamību. Ņemot vērā
minēto un lai izpildītu Plāna 2.2.pasākumu, VM izstrādātajā
likumprojektā "Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites
likumā", kas 2023.gada 21.martā tika apstiprināts Ministru
kabinetā (prot. Nr.15 26. § ) un 2023.gada 18.maijā Saeimā
apstiprināts 1.lasījumā (14.Saeimas reģ. Nr.217/Lp14), iekļauta
prasība alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības vietās (tai
skaitā ar distances līgumu tīmekļvietnē un mobilajā lietotnē)
aizliegt alkoholisko dzērienu tirdzniecības veicināšanas
pasākumus, kuros piedāvā alkoholisko dzērienu iegādi ar atlaidi
patērētāja lojalitātes programmas ietvaros.
2.3. Aizliegt cenu un atlaižu
reklāmu alum un vīnam televīzijā un radio, aizliegt alkoholisko
dzērienu cenu un atlaižu reklāmu drukātajos medijos un drukātajos
materiālos, kinoteātros un internetā, izņemot tirdzniecības
vietas, kurās tiek izvietoti un pārdoti alkoholiskie dzērieni.
Aizliegt izplatīt alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmu
ārpus tirdzniecības vietām, kurās tiek izvietoti un pārdoti
alkoholiskie dzērieni. (Izpildīts)
Pētījumi liecina, ka alkoholisko dzērienu reklāma mudina
iedzīvotājus (jo īpaši jauniešus) pirkt un lietot alkoholu.
Tāpēc, lai samazinātu alkoholisko dzērienu patēriņu un
pieejamību, nepieciešams ieviest ne tikai mārketinga, bet arī
reklāmas un dažādu tirdzniecības veicināšanas pasākumu
ierobežošanu alkoholiskajiem dzērieniem. Lai mazinātu alkohola
impulsīvu iegādi un no tās izrietošu augstāku alkohola patēriņu,
it īpaši - jauniešu vidū, kā arī izpildītu Plāna 2.3.pasākumu, VM
izstrādātajā likumprojektā "Grozījumi Alkoholisko dzērienu
aprites likumā", kas 2023.gada 21.martā tika apstiprināts
Ministru kabinetā (prot. Nr.15 26. §) un 2023.gada 18.maijā
Saeimā apstiprināts 1.lasījumā (14.Saeimas reģ. Nr.217/Lp14),
iekļauta prasība aizliegt alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu
reklāmu preses izdevumos, drukātos reklāmas izdevumos un
publikācijās patērētājiem, kinoteātros, tīmekļvietnēs un
tiešsaistē (tai skaitā tiešsaistes saskarnēs), izmantojot pasta
(arī elektroniskā pasta) pakalpojumus. Vienlaikus minētie cenu un
atlaižu reklāmas ierobežojumi neattiecas uz mazumtirdzniecības
vietām, kurās norisinās alkoholisko dzērienu tirdzniecība (tai
skaitā ar distances līgumu tīmekļvietnē un mobilajā lietotnē), kā
arī alkoholisko dzērienu ražošanas vietās vai ražotāja
telpās.
Lai aizliegtu alus un vīna cenu un atlaižu reklāmu televīzijā
un radio, VM izstrādāja un paralēli virzīja likumprojektu
"Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas
2023.gada 21.martā tika apstiprināts Ministru kabinetā (prot.
Nr.15 25.§) un 2023.gada 18.maijā Saeimā apstiprināts 1.lasījumā
(14. Saeimas reģ. Nr. 213/Lp14), iekļauta prasība aizliegt alus
un vīna cenu un atlaižu reklāmu televīzijā un radio.
2.4. Izvērtēt iespēju izveidot
valsts veselības veicināšanas fondu, iezīmējot finansējumu 0,5%
apmērā no akcīzes nodokļa ieņēmumiem par alkoholu, tabaku un
nodokļiem par azartspēlēm un izlozēm. (Nav izpildīts)
Plāna periodā Finanšu ministrija nav sniegusi informāciju par
finansējuma iezīmēšanas iespējām 0,5% apmērā no akcīzes nodokļa
par alkoholu, tabaku, azartspēlēm un izlozēm ieņēmumiem, kas būtu
novirzāmi valsts veselības veicināšanas fondā. Vienlaikus
priekšlikumu sniegšanas laikā iniciatīvai kā veselības
veicināšanas fonda izveidei, iezīmējot finansējumu no akcīzes
nodokļa ieņēmumiem, nav bijis politisks atbalsts. Iespēja šāda
fonda izveidei tiks vērtēta, izskatot nākamā vidēja termiņa
budžeta ietvara un gadskārtējā valsts budžeta likumprojektu.
2.5. Izvērtēt iespēju aizliegt
tirgot alkoholiskos dzērienus, kuros spirta daudzums pārsniedz
22%, kuru tilpums nepārsniedz 0,2l un kuri pildīti plastmasas
(PET) iepakojumā. (Izpildīts)
Lai samazinātu alkoholisko dzērienu pieejamību un mērķtiecīgi
ierobežotu tādu alkoholisko dzērienu pārdošanu Latvijā, kuri,
galvenokārt, paredzēti personām, kas pārmērīgi vai riskanti lieto
alkoholu, tika izpildīts Plāna 2.5.pasākums, iekļaujot VM
izstrādātajā likumprojektā "Grozījumi Alkoholisko dzērienu
aprites likumā", kas 2023.gada 21.martā tika apstiprināts
Ministru kabinetā (prot. Nr.15 26. § ) un 2023.gada 18.maijā
Saeimā apstiprināts 1.lasījumā (14. Saeimas reģ. Nr. 217/Lp14),
prasību aizliegt tirgot alkoholiskos dzērienus, kuros spirta
daudzums pārsniedz 22%, kuru tilpums nepārsniedz 0,2l un kuri
pildīti plastmasas (PET) iepakojumā.
2.6. Valsts nodokļu politikas
pamatnostādņu ietvarā attiecīgajam periodam pārskatīt akcīzes
nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, samērojot valsts fiskālos un
sabiedrības veselības aizsardzības mērķus. (Daļēji izpildīts)
Saskaņā ar likumu "Par akcīzes nodokli" akcīzes
nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem Plāna periodā tika
paaugstināts 2020.gada 1.martā un 2021.gada 1.martā vidēji par 5
% stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem alum un vīnam. Akcīzes
nodokļa likme netika paaugstināta raudzētiem dzērieniem ar
alkohola saturu līdz 6%.
Plāna periodā īstenotā akcīzes nodokļa politika
alkoholiskajiem dzērieniem tika balstīta uz samērīguma
principiem. Akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem netika
paaugstināts strauji, bet gan pakāpeniski, tādējādi palielinot
budžeta ieņēmumus, bet neietekmējot patēriņa rādītājus un neradot
līdzsvaru starp ekonomiskiem ieguvumiem un sabiedrības veselību.
VM ir rosinājusi un atbalsta straujāku akcīzes nodokļa
celšanu.
3. Rīcības virziens - Alkoholisko
dzērienu lietošanas un tā radīto seku indikatorrādītāju
monitorings un pētījumi
Ceturtais Plāna rīcības virziens ir vērsts uz statistiski
ticamu datu apkopošanu un analizēšanu. Šī rīcības virziena
ietvaros sagatavotā informācija nodrošina arī Plāna darbības
ietekmes uzraudzību.
3.1. Veikt pašreizējās alkohola lietošanas situācijas un tā
radīto seku monitoringa sistēmas novērtējumu.
(Izpildīts)
Plāna periodā SPKC ir izstrādāts Alkohola lietošanas
situācijas un tā radīto seku monitoringa sistēmas izvērtējums,
kurā aprakstītas monitoringa sistēmas problēmas un sniegti
iespējami risinājumi alkohola lietošanas situācijas un tā radīto
seku monitoringa sistēmas pilnveidošanai, lai veiktie regulārie
mērījumi un to uzskaite būtu laika gaitā savstarpēji salīdzināma,
t.sk. salīdzināma ar starptautiskiem datiem.
Dati, kas tiek iegūti, izmantojot minētās monitoringa
sistēmas, tiek izmantoti politikas izstrādē. Tā kā šīs
monitoringa sistēmas dati tiek izmantoti, plānojot un izstrādājot
politiku alkohola lietošanas izplatības mazināšanā, ir būtiski
vērtēt un nepieciešamības gadījumā uzlabot monitoringa sistēmas,
lai dati būtu ticami un atspoguļotu reālu situāciju.
SPKC tika apzināti nepieciešamie resursi alkohola lietošanas
situācijas un tā radīto seku monitoringa sistēmas uzlabošanai un
meklēti risinājumi monitoringa sistēmas uzlabošanas pasākumu
īstenošanai.
3.2. Izmantojot veiktās komersantu
aptaujas datus par alkohola tirdzniecības apjomiem pierobežā,
veikt ikgadēju Latvijas iedzīvotāju reģistrētā absolūtā alkohola
patēriņa aprēķināšanu, atrēķinot alkohola patēriņu pārrobežas
tūrisma rezultātā. (Izpildīts)
Lai iegūtu datus par reālo Latvijas iedzīvotāju alkoholisko
dzērienu patēriņu, nodalot tūristu iegādāto, un izstrādātu
atbilstošu politiku alkohola lietošanas izplatības mazināšanā,
Plāna periodā SPKC, pamatojoties uz VID Nodokļu pārvaldes Akcīzes
daļas sniegtajiem alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļu datiem un
CSP iedzīvotāju datiem, ir veicis ikgadēju reģistrētā absolūtā
alkohola patēriņa aprēķinu Latvijā uz vienu 15 gadus vecu un
vecāku iedzīvotāju, kā arī aprēķinājis aptuvenas aplēses par
tūristu patērēto absolūtā alkohola patēriņu litros, izmantojot
pieejamos datu avotus, t.i., VID "APAD pētījumu par
alkoholisko dzērienu realizāciju Latvijas-Igaunijas
pierobežā", CSP datus un starptautisku organizāciju (PVO,
OECD) publicētus datus par absolūtā alkohola patēriņu ārvalstīs.
Dati publicēti SPKC mājaslapā:
https://www.spkc.gov.lv/lv/media/17567/download?attachment.
3.3. Izstrādāt tematisko ziņojumu
"Alkohola lietošanas izplatība un sekas Latvijā".
(Izpildīts)
Lai apzinātu alkoholisko dzērienu lietošanas izplatību, t.sk.
Covid-19 vīrusa izplatības dēļ ieviesto ierobežojumu un distances
līguma aizlieguma atcelšanas ietekmi uz Latvijas iedzīvotāju
alkohola lietošanas paradumu izmaiņām, Plāna periodā izstrādāti
divi tematiskie ziņojumi "Alkohola aprites un lietošanas
sekas Latvijā saistībā ar Covid-19 pandēmiju", kas publicēti
SPKC mājaslapā 2020.gadā 25 un
2021.gadā26.
Balstoties uz datu analīzes rezultātiem, var secināt, ka
vairāku faktoru kopums ietekmēja alkohola patēriņa un to
lietošanas seku izmaiņas, kas, savukārt, tiks izmantots turpmāk
alkohola lietošanas izplatības mazināšanas politikas plānošanā un
ieviešanā.
3.4. Īstenot pētījumu par alkohola
lietošanu, tās radītajām sekām un profilakses ekonomiskajiem
ieguvumiem valstī. (Izpildīts)
Plāna periodā tika uzsākta "Pētījuma par alkohola
lietošanu, tās radītajām sekām un profilakses ekonomiskajiem
ieguvumiem valstī" īstenošana ESF projekta "Kompleksi
veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi"
(Identifikācijas Nr.9.2.4.1/16/I/001) ietvaros. 2021.gadā veikts
pētījuma metodoloģijas iepirkums un 2022.gada septembrī uzsākta
pētījuma īstenošana. Pētījuma plānotais izpildes termiņš
2023.gada septembris.
Pētījuma rezultātā tiks nodrošināta sabiedrības veselības
politikas plānotāju, lēmumu pieņēmēju, nozares profesionāļu un
citu iesaistīto pušu informētība par alkoholisko dzērienu
lietošanas radītā kaitējuma izmaksām un ekonomisku ietekmi uz
valsts budžetu, kā arī aprēķināta potenciāli ieviešamu politikas
instrumentu alkohola lietošanas profilaksei ietekme uz alkohola
radītā kaitējuma tiešo izmaksu samazinājumu. Šie aprēķini varēs
kļūt par pamatu profilakses politikas instrumentu ieviešanai
alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanā un alkoholisma
ierobežošanā.
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, ar alkohola lietošanu
saistītās tiešās izmaksas 2021.gadā bija EUR 149,7 milj. jeb
0,45% no IKP. No tām lielāko daļu veidoja izmaksas veselības
aprūpes jomā (EUR 56,6 milj. jeb 37,8% no kopējām tiešām
izmaksām). Ar alkoholisko dzērienu lietošanu un nelikumīgās
aprites apkarošanu saistītās izmaksas tiesībsargājošās jomās
lēstas EUR 47,7 milj. apmērā (31,9% no kopējām tiešām izmaksām).
Sociālās palīdzības sniegšanas izmaksas bija EUR 44,8 milj.
(29,9%), bet izdevumi iedzīvotāju izglītošanai, informatīvo
kampaņu un pētījumu par alkohola lietošanas radīto kaitējumu
veikšanai, saskaņā ar mūsu novērtējumu, kopumā bija EUR 0,652
milj. (0,4%).
Netiešās izmaksas 2021.gadā ir novērtētas intervālā no EUR
290,2 milj. līdz EUR 452,5 milj. jeb 0,9 - 1,3% no IKP. Lielāko
daļu jeb 61,5-74,6% no novērtētām netiešām izmaksām veido
zaudējumi, kas rodas augsta bezdarba līmeņa un zemās ekonomiskās
aktivitātes dēļ alkohola lietotāju vidū.
Ar alkohola lietošanu saistītas pētījumā aprēķinātās kopējās
tiešās un netiešās izmaksas ir novērtētas 1,3-1,8% no IKP.
Salīdzinājumam, 2021. gadā ieņēmumi no akcīzes nodokļa
alkoholiskajiem dzērieniem veidoja 0,7% no IKP.
Pētījumā aprēķinātais nefinanšu novērtējums liecina, ka
kopējie labā veselības stāvoklī un dzīves kvalitātē nodzīvoto
dzīves gadu zaudējumi no pārmērīgas alkohola lietošanas 2021.gadā
bija līdz 88 620 gadiem. Nefinanšu zaudējumi rodas alkohola
lietošanas rezultātā, ietekmējot gan alkohola lietotāju, gan viņu
radinieku un draugu labklājību. Kā arī nefinanšu novērtējumā tiek
iekļauti alkohola lietotāja nozieguma upurim nodarītais
kaitējums.
Tāpat pētījuma ietvaros veikts potenciālo ieguvumu no alkohola
lietošanas profilakses pasākumiem novērtējums. Rezultāti liecina,
ka lielākais alkohola pārmērīgās lietošanas radīto valsts tiešo
izmaksu samazinājums sagaidāms no alkohola pārdošanas minimālā
vecuma paaugstināšanas līdz 20 gadiem (izdevumu samazinājums par
11,4-15,8%), kā arī no reklāmas ierobežošanas (samazinājums par
5,0-8,0%). Svarīgi atzīmēt, ka abu šo pasākumu ietekme pilnā mērā
būs jūtama tikai ilgtermiņā. Alkohola mazumtirdzniecības laika
ierobežojumu pastiprināšana klātienē varētu samazināt ar alkohola
lietošanu saistītus tiešos izdevumus par 3,3-7,1%. Sagaidāms, ka
transportlīdzekļu vadītāju asinīs pieļaujamās alkohola
koncentrācijas samazināšana no 0,5 līdz 0,2 promilēm visiem
vadītājiem varētu samazināt veselības aprūpes un tiesībsargājošo
iestāžu ar alkoholu lietošanu saistītos izdevumus par 4,2-6,7%.
Akcīzes nodokļa palielināšana alkoholiskajiem dzērieniem varētu
samazināt tiešās izmaksas par 0,4-2,0%.
Pētījuma ietvaros tika apkopoti dažādu jomu ekspertu viedokļi
par nelegālā alkohola aprites situāciju Latvijā un tās
mazināšanas iespējām, kā arī par nelegālā alkohola aprites
saistību ar dažādiem alkohola lietošanas profilakses pasākumiem
un to efektivitāti. Galvenie rezultāti liecina, pirmkārt, ka
nelegālā alkohola tirgus apjoma noteikšana ir problemātiska.
Pieejamie dati par nelegālā alkohola lietošanu vai tirgus apjomu
ir atkarīgi no izmantotā datu avota, kā arī resursiem nelegālā
alkohola tirgus uzraudzībai. Tomēr kopumā nelegālā alkohola
tirgus apjoms ir samazinājies un sabiedrībā mazinās interese par
nelegālā alkohola iegādi un lietošanu. Ņemot vērā salīdzinoši
nelielo nelegālā alkohola tirgus apjomu no kopējā alkohola
patēriņa Latvijā, pašreizējais nelegālā tirgus apjoms nevar
negatīvi ietekmēt alkohola ierobežošanas pasākumu efektivitāti
Latvijā. Nelegālā alkohola lietotāju grupa ir specifiska, kuru
maz vai nemaz neietekmē valstī īstenotie legālā alkohola
ierobežošanas pasākumi. Ekspertu viedokļi par alkohola
ierobežošanas pasākumu iespējamo ietekmi uz nelegālā alkohola
lietošanas izplatību sabiedrībā ir atšķirīgi un novērtēti kā
pretrunīgi.
3.5. Īstenot pētījumu par alkohola
un citu atkarību izraisošo vielu lietošanu grūtniecības laikā.
(Izpildīts)
Plāna periodā Pēc VM pasūtījuma ESF projekta "Kompleksi
veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi"
(Identifikācijas Nr.9.2.4.1/16/I/001) ietvaros no 2020.gada
janvāra līdz 2023.gada augustam īstenots pētījums par alkohola un
citu atkarību izraisošo vielu lietošanu grūtniecības
laikā.27 Pētījuma mērķis bija noskaidrot smēķēšanas,
alkohola, kā arī nelegālo atkarību izraisošo vielu lietošanas
izplatību grūtniecības laikā un šo paradumu asociētos faktorus
Latvijā, lai plānotu un īstenotu nepieciešamo uz pierādījumiem
balstītu profilakses pasākumu apjomu valsts mērogā.
Attiecībā uz alkohola lietošanu pētījuma rezultāti liecina, ka
pirmajā grūtniecības trimestrī 14% aptaujāto sieviešu lietojušas
alkoholu, īpatsvaram samazinoties līdz 6% otrajā trimestrī un 8%
trešajā trimestrī. Pusei sieviešu (50%), kuras grūtniecības laikā
lietojušas alkoholu, neviens nav ieteicis lietošanu pārtraukt.
Sīkākus salīdzinošus secinājumus grūti iegūt, jo teju puse
sieviešu izvēlējušās uz jautājumu neatbildēt. Divpadsmit mēnešu
laikā pirms grūtniecības iestāšanās alkoholu lietojušas lielākā
daļa intervēto sieviešu. Kopumā alkoholisko dzērienu lietošanu
grūtniecības laikā atzīst 19% respondenšu. Visbiežāk pirmajā
grūtniecības trimestrī lietots vīns (11%) un alus (5%). Arī
otrajā un trešajā trimestrī visbiežāk lietotie alkoholiskie
dzērieni ir vīns un alus, taču lietotāju īpatsvars būtiski
samazinājies. Priekšstats par alkoholisko dzērienu lietošanas
kaitīgumu un nepieļaujamību grūtniecības laikā un gana liberāla
alkohola lietošanas kultūra Latvijā rada īpatnēju situāciju, kur
ir gan augsta tolerance pret alkohola lietošanu grūtniecības
laikā, īpaši, ja tas lietots nelielās devās, gan labas zināšanas
par kaitīgumu. Visticamāk šis apstāklis ir radījis tādu
respondenšu augstu īpatsvaru, kuras izvēlas neatbildēt uz
jautājumiem, kas saistīti ar viņu alkohola patēriņu.
Ceturtā daļa aptaujāto sieviešu (25%) pēdējā gada laikā ir
izsmēķējušas vismaz vienu cigareti. Grūtniecības laikā smēķēšanu
atzinušas 10% pētījuma dalībnieču. 61% aptaujāto smēķējošo
sieviešu atzīmē, ka kāds viņām grūtniecības laikā ieteicis
paradumu atmest un tikai 15% apgalvo, ka tas nav darīts.
Narkotisko vai psihotropo vielu lietošana grūtniecības laikā
sieviešu vidū ir zema. Pēdējā gada laikā tās lietojušas 28%
aptaujāto sieviešu, bet grūtniecības laikā šo vielu lietošanu
atzinušas vien 10 no 3761 respondentēm. No sievietēm, kuras
grūtniecības laikā lietoja narkotiskās vielas, divas atzīst, ka
ar viņām par šo jautājumu kāds ir runājis, bet puse atzīst, ka
neviens to nav darījis.
Pētījuma secinājumi un priekšlikumi tiks izmantoti
nepieciešamo profilakses pasākumu plānošanā un īstenošanā, lai
mazinātu atkarību izraisošu vielu lietošanu sabiedrībā, t.sk.
grūtnieču vidū, lai novērstu atkarību izraisošu vielu kaitējošu
iedarbību uz topošā bērna un mātes veselību.
4. Rīcības virziens - Alkohola
atkarības ārstēšana un rehabilitācija
Plāna ceturtajā rīcības virzienā iekļautie pasākumi tika
paredzēti, lai nodrošinātu un paplašinātu ambulatoro un
stacionāro narkoloģisko pakalpojumu pieejamību un kvalitāti
personām, kurām ir konstatēti alkohola lietošanas traucējumi.
4.1.1. Izvērtēt iespēju aprobēt PVO
izveidoto alkohola lietošanas traucējumu testu (turpmāk - AUDIT).
(Izpildīts)
4.1.2. Pilnveidot nacionālos
ieteikumus primārās veselības aprūpes speciālistiem darbā ar
AUDIT testu un izveidot testam atbilstošu IT risinājumu. (Daļēji
izpildīts)
4.1.3. Īstenot apmācības primārās
aprūpes speciālistiem, lai pilnveidotu profesionālās zināšanas un
iemaņas attiecībā uz pacientu alkohola lietošanas paradumu
skrīninga veikšanu. (Izpildīts)
Plāna periodā tika aktualizēti un pilnveidoti ieteikumi
primārās veselības aprūpes speciālistiem alkohola atkarības
profilaksē un publicēti SPKC mājaslapā28 . Plāna
periodā tika aizvadīta sanāksme ar Latvija Ģimenes ārstu
asociāciju un ar Latvijas Lauku Ģimenes ārstu asociāciju, kuras
ietvaros lūgts viedoklis par AUDIT testa piemērojamības ērtības
aspektiem, kā rezultātā ārstniecības personas ir sniegušas
viedokli, ka šobrīd ērtākais AUDIT testa aizpildīšanas veids ir
papīra formātā, tādēļ pieņems lēmums šobrīd neattīstīt AUDIT
testa digitalizāciju un IT risinājumu izstrādi.
Vienlaikus Plāna periodā, lai pilnveidotu primāro veselības
aprūpes speciālistu zināšanas attiecībā uz alkohola lietošanas
paradumu skrīninga veikšanu, ESF projekta 9.2.6.ietvaros
neformālās izglītības programmā īstenotas mācības "Alkohola,
nikotīna, procesu atkarības problēmu identificēšana un īsās
intervences sniegšana primārajā veselības aprūpē", kuras ir
apmeklējušas 401 ārstniecības persona, no tām - 92 ārsti. Tāpat,
lai pilnveidotu ārstniecības personu profesionālās zināšanas,
Plāna periodā īstenotas apmācības - "Alkohola atkarības
ārstēšana un aprūpe ", "Klīniskie algoritmi un
klīniskie ceļi prioritārajās veselības jomās - psihiskās
veselības jomā" (apmācītas 75 ārstniecības personas, no tām
- 32 ārsti), "Fetālā alkohola sindroma atpazīšana
perinatālajā periodā primārajā veselības aprūpē" (apmācītas
203 ārstniecības persona, no tām - 93 ārsti).
Lai nodrošinātu pasākuma ilgtspēju VM izstrādātajā un
2022.gada 25.oktobrī MK apstiprinātajā "Profilakses pasākumu
un veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānā alkoholisma un
narkotisko vielu lietošanas izplatības mazināšanas jomā
2023.-2025.gadam"29 (turpmāk - Narkoloģijas
plāns) tika iekļauts pasākums, kas paredz veicināt ģimenes ārstu
prakšu iesaisti pacientu ar atkarību izraisošo vielu lietošanas
traucējumiem identificēšanā, konsultāciju un palīdzības sniegšanā
(1.7.pasākums).
4.2. Paplašināt ambulatorās
multidisciplinārās narkoloģiskās ārstēšanas iespējas valstī. (Nav
izpildīts)
Tā kā Plāna ietvaros netika piešķirts pasākuma īstenošanai
nepieciešamais finansējums, pasākums nav izpildīts, taču VM
izstrādātajā Narkoloģijas plānā secīgi tika iekļauts pasākums,
kas paredz paplašināt ambulatorās un stacionāras
multiprofesionālas narkoloģiskās ārstēšanas iespējas (2.3. un
3.1.pasākums), lūdzot piešķirt papildu finansējumu.
4.3. Palielināt valsts apmaksātas
ambulatorās narkoloģiskās palīdzības sniegšanas iespējas
pusaudžiem. (Nav izpildīts)
Tā kā Plāna ietvaros netika piešķirts pasākuma īstenošanai
nepieciešamais finansējums, pasākums nav izpildīts, taču VM
izstrādātajā Narkoloģijas plānā tika iekļauts pasākums, kas
paredz paplašināt ambulatorās multiprofesionālas narkoloģiskās
ārstēšanas iespējas, tai skaitā nepilngadīgām personām
(2.3.pasākums), lūdzot piešķirt papildu finansējumu.
4.4. Paplašināt valsts apmaksātu
ambulatoro grupu psihoterapijas programmu pēc 12 soļu terapijas
principiem personām ar alkohola atkarības diagnozi. (Nav
izpildīts)
Tā kā Plāna ietvaros netika piešķirts pasākuma īstenošanai
nepieciešamais finansējums, pasākums nav izpildīts, taču VM
izstrādātajā Narkoloģijas plānā tika iekļauts pasākums, kas
paredz izstrādāt un īstenot valsts apmaksātu ambulatoro
psihoterapijas programmu pēc 12 soļu psihoterapijas principiem
personām ar atkarībām (2.4.pasākums), lūdzot piešķirt papildu
finansējumu.
4.5. Paplašināt dienas stacionāra
pakalpojumus alkohola atkarības ārstēšanā par valsts budžeta
līdzekļiem pacienta motivēšanai tālākai ārstēšanas programmai pēc
akūto stāvokļu kupēšanas stacionārā (ambulatorā ārstēšana,
Minesotas programma utt.). (Nav izpildīts)
Tā kā Plāna ietvaros netika piešķirts pasākuma īstenošanai
nepieciešamais finansējums, pasākums nav izpildīts, taču VM
izstrādātajā Narkoloģijas plānā tika iekļauts pasākums, kas
paredz Paplašināt dienas stacionāra pakalpojumus atkarības
ārstēšanā par valsts budžeta līdzekļiem pacienta motivēšanai
tālākai ārstēšanas programmai pēc akūto stāvokļu kupēšanas
stacionārā (ambulatora ārstēšana, Minesotas programma u.c.)
(3.2.pasākums), lūdzot piešķirt papildu finansējumu.
4.6. Atbrīvot narkoloģijas pacientus
no pacientu līdzmaksājumiem ar diagnožu grupu SSK-10 F10.-F.19.,
saņemot narkoloģiskos pakalpojumus. (Nav izpildīts)
Tā kā Plāna ietvaros netika piešķirts pasākuma īstenošanai
nepieciešamais finansējums, pasākums nav izpildīts, taču VM
izstrādātajā Narkoloģijas plānā tika iekļauts pasākums, kas
atbrīvot narkoloģijas pacientus (diagnožu grupa SSK-10 F10,
F11-F16, F18-F19) no pacientu līdzmaksājumiem, saņemot
narkoloģiskos pakalpojumus (2.5.pasākums), lūdzot piešķirt
papildu finansējumu.
4.7. Izvērtēt iespēju kompensēt
medikamentus alkohola atkarīgajiem pacientiem ar diagnožu grupu
SSK-10 F10, saņemot narkoloģiskos pakalpojumus. (Nav
izpildīts)
Ņemot vērā ierobežotos finanšu resursus zāļu kompensācijas
sistēmā, uzdevums izvērtēt iespēju kompensēt medikamentus
pacientiem ar vielu lietošanas traucējumiem, saņemot
narkoloģiskos pakalpojumus, iekļauts VM izstrādātajā Narkoloģijas
plānā. (2.6. pasākums).
4.8. Izvērtēt iespēju nodrošināt
pēctecīgas stacionāras narkoloģiskās ārstēšanas pieejamību
alkohola atkarīgajiem pacientiem. (Izpildīts)
2021. un 2022.gadā VM organizēja domnīcu ciklu, Narkoloģijas
plāna izstrādei. Domnīcās, kurās piedalījās ārsti psihiatri,
narkologi, psihoterapeiti, klīniskie psihologi, pašvaldību
pārstāvji, atbildīgo un līdzatbildīgo valsts institūciju
pārstāvji, tika identificētas problēmas, kas ir nozarē, un
iegūtās atziņas un sniegtie priekšlikumi tika izmantoti,
izstrādājot "Profilakses pasākumu un veselības aprūpes
pakalpojumu uzlabošanas plānu alkoholisma un narkotisko vielu
lietošanas izplatības mazināšanas jomā 2023.-2025.gadam".
Tajā ir iekļauti pasākumi, kas paredz izvērtēt patlaban sniegtos
pakalpojumus, izstrādājot kvalitātes un atlases kritērijus
Minesotas programmai, kā arī slimnīcā "Ģintermuiža"
nepilngadīgām personām ar vielu lietošanas traucējumiem
sniedzamajam pakalpojumam
Vienlaikus VM izstrādātajā "Psihiskās veselības aprūpes
organizēšanas uzlabošanas plānā 2023.-2025.gadam" ir
noteikts pasākums ar mērķi izveidot divus metodiskos centrus
(Rīgas psihatrijas un narkoloģijas centrā (turpmāk - RPNC) un
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (turpmāk - BKUS)),
organizatoriski metodiskā darba nodrošināšanai. Metodiskā darba
līguma ietvaros ārstniecības iestāde, kurā organizēts metodiskais
centrs, nosaka sniegtā pakalpojuma saturu un nepieciešamos
resursus tā īstenošanai. Viens no paredzamajiem uzdevumiem būtu
pacientu atlases kritēriju un programmas rezultatīvo rādītāju
izstrāde.
Lai nodrošinātu pēctecīgu aprūpi pēc akūtas narkoloģijas, no
2024.gada Liepājas slimnīca nodos savu narkoloģijas nodaļu
Piejūras slimnīcai, kas ir apņēmusies nodrošināt narkoloģijas
programmu tikai kombinācijā ar Minesotas programmu. Šāda kārtība
tiek nodrošināta arī slimnīcā "Ģintermuiža".
4.9. Izveidot bērnu specializēto
narkoloģijas nodaļu. (Nav izpildīts)
BKUS Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra ēkā nav
izveidota bērnu specializēta narkoloģijas nodaļa resursu un
finansējuma trūkuma dēļ, taču VM Narkoloģijas plāns paredz
izvērtēt patlaban sniegtos pakalpojumus slimnīcā
"Ģintermuiža" nepilngadīgām personām ar vielu
lietošanas traucējumiem, kā arī sagatavot priekšlikumu
izvērtējumu stacionārā rehabilitācijas pakalpojuma nepilngadīgām
personām ar vielu lietošanas traucējumiem paplašināšanai citās
ārstniecības iestādēs.
4.10. Īstenot pasākumus alkohola,
narkotisko vai psihotropo vielu atkarības mazināšanai
(novēršanai) ilgstošajiem bezdarbniekiem. (Izpildīts)
Plāna periodā Nodarbinātības valsts aģentūra nodrošināja
atbalsta pasākums bezdarbniekiem (klientiem), kuriem iespējama
alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu atkarība, ESF projekta
"Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem"
Nr.9.1.1.1/15/I/001 ietvaros īstenojot "Atbalsta pasākumi
bezdarbniekiem ar atkarības problēmām" ietverot
"Minesotas 12 soļu programmu", "Emocionālo stresa
terapiju (kodēšanu)" un "Narkologa atzinuma
saņemšanu". No 2020.-2022.gadam atbalsts sniegts 972
klientiem, t.sk., Minesotas 12 soļu programma 356 klientiem,
Emocionālā stresa terapija (kodēšana) 200 klientiem un Narkologa
atzinuma saņemšana 416 klientiem.
4.11. Izvērtēt iespēju nodrošināt
pēcaprūpi alkohola atkarīgajiem pacientiem pēc Minesotas
programmas vai sociālās rehabilitācijas. (Izpildīts)
2021. un 2022.gadā VM organizēja domnīcu ciklu, uzsākot
Narkoloģijas izstrādi. Domnīcās, kurās piedalījās ārsti
psihiatri, narkologi, psihoterapeiti, klīniskie psihologi,
pašvaldību pārstāvji, atbildīgo un līdzatbildīgo valsts
institūciju pārstāvji, tika identificētas problēmas, kas ir
nozarē, un iegūtās atziņas un sniegtie priekšlikumi tika
izmantoti, izstrādājot Narkoloģijas plānu. Minētajā plāna ir
iekļauti uzdevumi, kas, lūdzot papildu valsts budžeta
finansējumu, paredz izstrādāt un īstenot ambulatoru
psihoterapijas programmu personām ar atkarībām, tādējādi
nodrošinot pēcaprūpi pēc stacionārā sniegtiem pakalpojumiem.
4.12. Izstrādāt atskurbināšanas
pakalpojumu normatīvo regulējumu. (Izpildīts)
Plāna periodā VM izstrādāja MK 2020.gada 8.septembra
noteikumus Nr.570 "Higiēnas prasības personu atskurbināšanas
pakalpojuma sniegšanai"30. Tie sniedz noteiktas
vadlīnijas pašvaldībām vai citiem pakalpojumu sniedzējiem
atskurbšanas telpu iekārtošanā un higiēnas prasību
nodrošināšanā.
Savukārt, 2023.gada 1.janvārī spēkā stājās Pašvaldību likums,
kura 4.panta pirmās daļas 21.punktā ir noteikta pašvaldību
autonomā funkcija - nodrošināt atskurbināšanas pakalpojumu
pieejamību. Atbilstoši Pašvaldību likuma pārejas noteikumu
2.punktam funkcijas izpilde pašvaldībām pilnībā jānodrošina,
sākot ar 2024.gada 1.janvāri.
Secinājumi un priekšlikumi
turpmākai rīcībai
1. Plāna periodā kopējais absolūtā alkohola patēriņš uz
vienu iedzīvotāju vecāku par 15 gadiem neieskaitot tūristu
absolūtā alkohola patēriņu, ir pieaudzis, tādējādi nesasniedzot
prognozēto kritumu un ierindojoties pirmajā vietā ES valstu vidū
pēc alkohola patēriņa.31 Kā iemeslus var minēt
Covid-19 pandēmijas radīto ietekmi kā dēļ Latvijas iedzīvotāju
alkoholisko dzērienu patēriņš ir palielinājies, alkoholisko
dzērienu distances tirdzniecības aizlieguma atcelšana, padarot
alkoholu sabiedrībai pieejamāku, finansējuma trūkums alkoholisma
ārstēšanas pakalpojumu uzlabošanai un paplašināšanai,
neatbilstoša pieeja fiskālo politikas instrumentu izmantošanā,
nesamērojot ekonomiskos ieguvumus ar sabiedrības veselības
aizsardzības mērķiem, kā arī ekonomiskās un tautsaimniecības
intereses pārstāvošo iestāžu atbalsta trūkums VM izstrādātos
likumprojektos iekļautām prasībām alkoholisma ierobežojošiem
pasākumiem, kas, savukārt, kavēja likumprojektu virzību
apstiprināšanai MK. Tāpat iemesls ir alkohola industrijas
aktīvais mārketings alkohola patēriņa veicināšanai dažādos
plašsaziņas līdzekļu kanālos, tai skaitā sociālajos tīklos, it
īpaši reklāmas adresējot jauniešu mērķa grupai.
2. Lai arī Latvijas iedzīvotāju alkohola riskanta
lietošana kopumā ir mazinājusies, plānotais samazinājums nav
sasniegts. Tādējādi nākamajā periodā jāturpina attīstīt mehānismi
alkohola pārmērīgas lietošanas mazināšanai sabiedrībā.
3. Plāna ietvaros ir īstenota gan vispārējā atkarību
profilakse, izstrādājot informatīvus materiālus par alkohola
ietekmi uz veselību, īstenojot sabiedrības informēšanas un
izglītošanas pasākumus pašvaldībās un interneta vidē, gan
īstenota selektīva un indicētā profilakse, īstenojot
atkarību vielu lietošanas profilakses programmas skolēnu un
jauniešu mērķauditorijām. Minētos pasākumus nepieciešams turpināt
arī nākamajā periodā, mērķtiecīgi vēršot uz riska grupām gan
valsts, gan pašvaldību līmenī. Jāveicina lielāku pašvaldību
iesaisti atkarību profilaksē.
4. Plāna īstenošanas laikā ir aktualizēts un uzlabots alkohola
lietošanas traucējumu diagnostikas tests un pilnveidotas primāro
veselības aprūpes speciālistu zināšanas attiecībā uz
alkohola lietošanas paradumu diagnostiku, lai palīdzētu ģimenes
ārstiem un citiem primārās veselības aprūpes speciālistiem veikt
profilakses darbu pacientiem, kuriem ir alkohola lietošanas
problēmas.
5. Plāna periodā ar mērķi mazināt alkoholisko dzērienu
lietošanas izplatību, ieviešot alkoholisko dzērienu pieejamības,
reklāmas, mārketinga un citus ierobežojošus pasākumus,
izstrādātie likumprojekti "Grozījumi Alkoholisko
dzērienu aprites likumā" un "Grozījums Elektronisko
plašsaziņas līdzekļu likumā" 2023.gada 21.martā ir
apstiprināti MK un 2023.gada 18.maijā apstiprināti Seimā
1.lasījumā. Tāpat 2023.gada 22.jūnijā Saeimā 3.lasījumā
apstiprināti "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā", kas
paredz korekcijas programmas izveidi personām, kas sodītas par
transportlīdzekļa vadīšanu apreibinošu vielu ietekmē.
6. Vairums Plānā iekļauto pasākumu, kam nav bijis nepieciešams
papildu valsts budžeta finansējums, ir izpildīti. Pasākumi, kuri
ir vērsti uz narkoloģiskās ārstniecības uzlabošanu un kuriem
Plāna ietvaros nav piešķirts plānotais finansējums, ir pārcelti
uz nākamo periodu, iekļaujot jaunā VM izstrādātajā un
2022.gada 25.oktobrī MK apstiprinātajā "Profilakses pasākumu
un veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānā alkoholisma un
narkotisko vielu lietošanas izplatības mazināšanas jomā
2023.-2025.gadam". Atbilstoši informatīvajā ziņojumā
sniegtajam aprakstam attiecībā uz izvirzīto uzdevumu izpildi,
pārceļami uz nākamo plānošanas periodu ir uzdevumi Nr.4.1., 4.2.,
4.3., 4.4., 4.5.,4.6., 4.7., 4.8., 4.9., 4.11.
7. Plānā identificētās problēmas ir noteiktas kā prioritāras
arī turpmāk un iekļaujamas politikas plānošanas
dokumentos, piemēram, atkarību lietošanas ierobežošana kā
atsevišķs rīcības virziens ir iekļauts "Sabiedrības
veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam". Tāpat pasākumi
alkohola lietošanas mazināšanai iekļauti tādos dokumentos kā
"Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam"
(NAP2027), kā arī 2022.gada 25.oktobrī MK apstiprinātajā
"Profilakses pasākumu un veselības aprūpes pakalpojumu
uzlabošanas plānā alkoholisma un narkotisko vielu lietošanas
izplatības mazināšanas jomā 2023.-2025.gadam".
8. Joprojām saglabājas augsts ceļu satiksmes negadījumu
skaits, kas izraisīti alkohola reibumā, un joprojām
transportlīdzekļu vadītāju vidū ir izplatīta transportlīdzekļa
vadīšana reibumā, tādēļ arī turpmāk ir jāturpina īstenot
dažādi pasākumi situācijas uzlabošanai.
9. Ievērojot alkohola lietošanas tendences un ar alkohola
lietošanu saistīto problemātiku populācijā, par ko liecina arī
Plāna ietvaros novērtētie rezultatīvie rādītāji, un, ņemot vērā
Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam rīcības virzienā
"Psiholoģiskā un emocionālā labklājība" noteiktos
uzdevumus, kā arī Sabiedrības veselības pamatnostādņu
2021.-2027.gadam 1.3.2.uzdevumu, kas paredz izstrādāt
alkoholisko dzērienu lietošanas izplatības mazināšanas plānu
nākamajam periodam, nodrošinot iedzīvotājiem pierādījumos
balstītus, mērķtiecīgus, kvalitatīvus atkarību izraisošo vielu
lietošanas profilakses pasākumus, kā arī agrīnu diagnostiku un
kvalitatīvus, pieejamus un individuālajām vajadzībām atbilstošus
veselības aprūpes un sociālos pakalpojumus, VM tik izstrādāts un
2022.gada 25.oktobrī MK tika apstiprināts "Profilakses
pasākumu un veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāns
alkoholisma un narkotisko vielu lietošanas izplatības mazināšanas
jomā 2023.-2025.gadam".
10. Jāturpina nacionālā līmenī ieviest PVO rekomendācijās
iekļautos kompleksus pasākumus, kas paredz alkoholisko
dzērienu reklāmas un pieejamības ierobežojumus, nodrošina
sabiedrības informētības paaugstināšanu par alkohola lietošanas
ietekmi uz veselību, kā arī nodrošināt atbilstošu veselības
aprūpes pakalpojumus personām, kurām jau ir izveidojusies
atkarība.
11. Atkarību izraisošu vielu lietošanas izplatības mazināšanas
uz pierādījumiem balstītas politikas plānošanā jāizmanto
gan Latvijā veikto pētījumu rezultātus, gan starptautiskos
pētījumos gūtos pierādījumus.
12. Nepieciešams paplašināt alkohola lietošanas traucējumu
ārstēšanas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, kā arī
nodrošināt multiprofesionālu pieeju šo pakalpojumu
īstenošanai, sasaistot tos ar sociālās rehabilitācijas un
sociālās palīdzības pakalpojumiem, tādā veidā sniedzot atbalstu
arī psiholoģisku un eksistenciālu problēmu risināšanā. Atbalsta
pasākumiem ir būtiska loma, lai novērstu recidīvu.
13. Lai nodrošinātu atbalstu alkohola lietošanas mazināšanas
pasākumu ieviešanai un apmaiņu ar citās valstīs īstenotiem labās
prakses piemēriem un uz pierādījumiem balstītām izmaksu efektīvām
intervencēm, nepieciešams turpināt un attīstīt starpnozaru
sadarbību, tai skaitā ar tādām starptautiskām organizācijām
kā PVO Eiropas reģiona biroju un Ziemeļu Dimensijas Sabiedrības
veselības un sociālās labklājības partnerība un citām.
14. Jāturpina un jāattīsta primāro veselības aprūpes
speciālistu, it īpaši ģimenes ārstu, un iedzīvotāju
zināšanas un prasmes par alkohola radīto kaitējumu veselībai
un alkohola lietošanas traucējumu atpazīšanā, lai veicinātu
sabiedrības atturību no alkohola lietošanas.
15. Jāīsteno starpnozaru sadarbībā balstītu pakalpojumu
attīstīšanu ambulatorajā, stacionārajā un ilgtermiņa aprūpē
pacientiem ar atkarībām, tai skaitā uzlabojot sociālā atbalsta
pakalpojumu pieejamību pacientiem un viņu ģimenes locekļiem, kā
arī personu ar atkarību izraisošo vielu lietošanas traucējumiem
motivēšana to saņemšanai.
16. Lai mazinātu nelegālā alkohola izplatību valstī, ir
jābūt ieviestiem un realizētiem stingriem uzraudzības un
kontroles pasākumiem, paredzot un nodrošinot atbilstošu tehnisko
un cilvēkresursu ieguldījumu.
17. Jāturpina īstenot alkohola lietošanas situācijas un tā
radīto seku monitorings Latvijā, balstoties uz
starptautisku praksi, vadlīnijām un iespējām. Atkarību izraisošu
vielu lietošanas jomas pētniecību nepieciešams attīstīt,
īstenojot gan kvantitatīvus, gan kvalitatīvus pētījumus.
1
https://likumi.lv/ta/id/316448-par-alkoholisko-dzerienu-paterina-mazinasanas-un-alkoholisma-ierobezosanas-ricibas-planu-20202022-gadam
2 2019. gada 7. maija
Ministru kabineta rīkojums Nr.210 "Par Valdības rīcības
plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru
kabineta iecerēto darbību īstenošanai"
3 Ministru kabineta
2014.gada 14.oktobra rīkojums Nr.589
4 SPKC Reģistrētā
absolūtā alkohola patēriņš. 2005.-2022 (ieskaitot ārvalstu
tūristu patēriņu), aprēķinu metodoloģija -
https://www.spkc.gov.lv/lv/media/17567/download?attachment
5 turpat
6 turpat
7 turpat
8 Rādītājs par 2022.gadu
būs pieejams 2023.gada beigās
9 Latvijas iedzīvotāju
(15-74 g.v.) veselību ietekmējošo paradumu pētījums, SPKC.
Periodiskums: 2 gadi.
10 turpat
11 turpat
12 OECD, WHO, 2019,
State of Health in the EU. Latvija Valsts veselības profils
2019. OECD and World Health Organization (acting as the host
organisation for, and secretariat of, the European Observatory
on Health Systems andPolicies),
https://ec.europa.eu/health/sites/health/files/state/docs/2019_chp_lv_latvian.pdf
13 turpat
14
https://www.spkc.gov.lv/lv/media/15288/download
15 SPKC, 2018. Latvijas
iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu
pētījums.-http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/Latvijas_iedziv_veselibu_ietekmejoso_paradumu_petijums_2018_Zinojums.pdf
16 Alcohol consumption,
harm and policy response fact sheets for 30 European countries,
WHO -
https://www.euro.who.int/__data/assets/pdf_file/0005/393107/achp-fs-eng.pdf
17 SPKC. 2020. Atkarību
izraisošo vielu lietošanas izplatības iedzīvotāju vidū.
Pieejams -https://www.spkc.gov.lv/lv/media/15536/download
18 ESPAD 2019:atkarību
izraisošo vielu lietošanas paradumi un tendences skolēnu vidū.
Pētījuma gala ziņojums, SPKC -
https://www.spkc.gov.lv/lv/media/6109/download
19
https://esparveselibu.lv/nosledzas-atkaribu-profilakses-programmas-unplugged-pilotesana-skolas
20
https://www.spkc.gov.lv/lv/media/17748/download?attachment
21
https://www.spkc.gov.lv/lv/kaitigas-vielas-grutniecei
22
https://www.spkc.gov.lv/lv/grutnieciba
23
https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/8f5afdb9-3145-4c02-93d9-0bccb0e4e12b
24
https://www.vm.gov.lv/lv/jaunums/publiskai-apspriesanai-nodoti-grozijumi-likumprojektos-alkoholisko-dzerienu-aprites-likuma-un-elektronisko-plassazinas-lidzeklu-likuma
25
https://www.spkc.gov.lv/lv/media/14714/download?attachment
26
https://www.spkc.gov.lv/lv/media/15288/download?attachment
27
https://www.vm.gov.lv/lv/media/12111/download?attachment
28
https://www.spkc.gov.lv/lv/media/18273/download?attachment
29
https://m.likumi.lv/ta/id/336736-par-profilakses-pasakumu-un-veselibas-aprupes-pakalpojumu-uzlabosanas-planu-alkoholisko-dzerienu-un-narkotisko-vielu-lietosanas-izplatibas-mazinasanas-joma-20232025-gadam
30
https://likumi.lv/ta/id/317223-higienas-prasibas-personu-atskurbinasanas-pakalpojuma-sniegsanai
31 OECD, WHO, 2019,
State of Health in the EU. Latvija Valsts veselības profils
2019. OECD and World Health Organization (acting as the host
organisation for, and secretariat of, the European Observatory
on Health Systems andPolicies),
https://ec.europa.eu/health/sites/health/files/state/docs/2019_chp_lv_latvian.pdf
Veselības ministrs H. Abu Meri