3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Saeima - atbildes rakstā piekrīt Pieteikuma iesniedzējas

argumentiem un arī uzskata, ka apstrīdētā norma pieļauj tādu

apcietinātā korespondences kontroli, kas atsevišķos gadījumos var

nepamatoti ierobežot personai Satversmes 96. pantā noteiktās

tiesības.

Apstrīdētajā normā ietvertā ierobežojuma mērķis esot pamatots

ar kārtības un drošības apsvērumiem, kas jāņem vērā ieslodzījuma

vietās, turklāt ar šīs kontroles palīdzību tiekot gādāts arī par

sabiedrības drošību. Papildus tiem ierobežojumiem, kas

nepieciešami kriminālprocesa ietvaros, apcietināto korespondences

kontroles nepieciešamība esot saistīta arī ar praktisku vajadzību

novērst aizliegtu priekšmetu un vielu, jo īpaši narkotisko vielu,

nonākšanu ieslodzījuma vietās, kā arī nodrošināt, lai

apcietinātajām personām netiktu nodarīts kaitējums. Atkarība no

narkotiskajām vielām esot būtisks apstāklis, kas kavē vai pat

liedz ne tikai nodrošināt kārtību un drošību ieslodzījuma vietās,

bet arī sasniegt brīvības atņemšanas soda mērķus, ja persona

tiktu notiesāta un tai šāds sods tiktu piespriests.

Korespondences kontrole, sūtījumus atverot, palīdzot būtiski

samazināt arī to gadījumu skaitu, kad apcietinātās personas kļūst

atkarīgas no narkotiskajām vielām tieši ieslodzījuma vietā.

Aizliegto priekšmetu un vielu konstatēšana sūtījumā ne vienmēr

esot iespējama tad, ja sūtījums netiek atvērts. Piemēram, uz

ieslodzījuma vietām nereti tiekot sūtītas ar aizliegtajām vielām

piesūcinātas vēstules, pastkartes vai pat pašgatavota bižutērija.

Papildus aizliegtajām vielām un priekšmetiem apcietināto personu

sarakstē varot būt iekļauti arī slēpti ziņojumi un draudi.

Atzīstot par nepieciešamu pārskatīt apstrīdētās normas

efektivitāti un atbilstību tiesību un prakses attīstībai, tostarp

pamattiesību jomā, Saeima 2017. gada 7. decembrī

pieņēmusi likumu "Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības

likumā" un grozījusi apstrīdēto normu. Grozījumi

apstrīdētajā normā nodrošinot augstāku pamattiesību aizsardzības

standartu un vienlaikus saglabājot efektīvas iespējas novērst

kriminālprocesa interešu vai drošības un kārtības apdraudējumus.

Grozījumi apstrīdētajā normā nodrošinot arī atbilstošu līdzsvaru

starp apcietināto personu tiesībām uz privātās dzīves un

korespondences neaizskaramību, no vienas puses, un

kriminālprocesa mērķa sasniegšanu, kā arī drošību un kārtību

izmeklēšanas cietumā, no otras puses. Ar šiem grozījumiem

apstrīdētajā normā esot ietverti skaidri noteikumi par to, kādos

apstākļos un ar kādiem nosacījumiem valsts vara ir tiesīga

rīkoties, ierobežojot apcietinātās personas tiesības uz

korespondences neaizskaramību. Ar minētajiem grozījumiem

likumdevējs esot skaidri noteicis mērķus un iemeslus, kuru dēļ

apcietināto personu saraksti var pakļaut katram pārbaudes veidam.

Ar šiem grozījumiem likumdevējs noteicis, ka apcietinātās

personas sarakste ar citām personām tiek pārbaudīta, vēstuli

atverot. Apcietināto personu vēstules varot atvērt, lai novērstu

ieslodzījuma vietu un sabiedrības drošības apdraudējumu, kā arī

neatļautu priekšmetu un vielu nodošanu. Likumdevējs esot skaidri

norādījis, ka automātiska vēstuļu lasīšana nav paredzēta.

Apcietināto personu sarakste varot tikt lasīta tikai tajos

gadījumos, kad ieslodzījuma vietas amatpersonai radušās pamatotas

aizdomas, ka sarakstes saturs var apdraudēt ieslodzījuma vietas

un sabiedrības drošību, krimināltiesisko attiecību taisnīgu

noregulējumu, citu personu tiesības vai var veicināt noziedzīga

nodarījuma izdarīšanu. Galējo līdzekli - apcietinātās personas

sarakstes aizturēšanu - varot piemērot tikai tad, ja tiek

apdraudēta apcietinājuma piemērošanas mērķa sasniegšana,

ieslodzījuma vietas drošība un tajā noteiktā kārtība, ja

sarakstes satura tālāknodošana varētu veicināt krimināli vai

administratīvi sodāma nodarījuma izdarīšanu, apdraudēt citas

personas ar likumu aizsargātās tiesības un intereses vai ja

sarakstes mērķis ir informācijas apmaiņa starp ieslodzītajiem,

kas kopīgi izdarījuši noziedzīgu nodarījumu. Vai attiecīgais

kontroles veids ir piemērotākais attiecībā uz konkrētu

apcietināto personu, tas esot atkarīgs no šīs personas situācijas

un atbildīgās amatpersonas rīcības pamatojuma, piemērojot jauno

normu. Ar minētajiem grozījumiem likumdevējs esot paredzējis arī

to, ka apcietināto personu saraksti kontrolē konkrēta

amatpersona, un tādējādi pat gadījumos, kad korespondences

kontrole ir nepieciešama, ar vēstules saturu varot iepazīties

tikai viena amatpersona. Šī amatpersona arī esot atbildīga par

aizturētās sarakstes pienācīgu reģistrāciju un uzglabāšanu.

Apstrīdētā norma bijusi spēkā ilgu laiku, un apcietinātās

personas līdz šim neesot vērsušās tiesā saistībā ar pamattiesību

aizskārumu, kas tām būtu radīts, piemērojot šo normu. Tāpēc tās

atzīšanai par spēkā neesošu no kāda brīža pagātnē varētu būt

negatīva ietekme gan uz tiesību sistēmu, gan - iespējamo sūdzību

dēļ - arī uz Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbību. Līdz ar to

Saeima lūdz apstrīdēto normu neatzīt par spēkā neesošu no kāda

brīža pagātnē.

Papildu paskaidrojumā par Apcietinājumā turēšanas kārtības

likuma 28. panta otrās daļas pašreizējās redakcijas

atbilstību Satversmes 96. pantam Saeima norāda, ka, vēstules

neatverot, neesot iespējams nodrošināt to, ka aizliegtie

priekšmeti un vielas nenonāk pie apcietinātajiem. Arī tiesībsargs

esot atzinis šāda korespondences kontroles veida samērīgumu.

Turklāt arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra apliecinot,

ka ieslodzīto sarakstes pārbaude, kas tiek veikta, vēstules

atverot, ir attaisnojama iejaukšanās personas privātajā dzīvē.

Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 28. panta otrajā

daļā šobrīd esot skaidri noteikts ieslodzīto sarakstes pārbaudes

mērķis, kā arī paredzēti konkrēti izņēmuma gadījumi, kad

apcietināto personu sarakste var tikt lasīta. Tātad likumā vairs

neesot paredzēta automātiska vēstuļu lasīšana. Arī tiesībsargs

esot atzinis, ka Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma

28. panta otrā daļa spēkā esošajā redakcijā attiecībā uz

vēstuļu atvēršanu atbilst Satversmei.

Rūpīga korespondences apskate un, ja nepieciešams, arī

lasīšana esot viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kuriem var

novērst aizliegto vielu un priekšmetu iekļūšanu cietumā. Sakarā

ar tiesībsarga priekšlikumu noteikt, ka pirms katras vēstules

izlasīšanas ir nepieciešams attiecīgs cietuma priekšnieka lēmums,

un paredzēt iespēju šo lēmumu apstrīdēt Saeima norāda: no

tiesībsarga viedokļa neizriet, ka šāda mehānisma trūkuma dēļ

Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 28. panta otrā daļa

spēkā esošajā redakcijā neatbilstu Satversmei. Pienākums sniegt

individuālu rakstveida izvērtējumu par katru konkrēto vēstuli -

pat gadījumos, kad aizdomu pamats ir acīmredzams, - un tam

potenciāli sekojošais apstrīdēšanas process varētu novest pie

tādas situācijas, ka tiktu nesamērīgi kavēta apcietināto personu

korespondences aprite. Turklāt apcietinātā persona, kas uzskata,

ka tās korespondence ir kontrolēta prettiesiski, esot tiesīga šo

kontroli apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā

kārtībā kā cietuma amatpersonas faktisko rīcību. Tātad

likumdevējs esot paredzējis efektīvu personas tiesību

aizsardzības līdzekli.