7. pants
Bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšana
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17
(1) Bezdarbniekam, kurš vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas periodā, kas noteikts saskaņā ar šā likuma 8.pantu, ir bijis darba ņēmējs, bezdarbnieka pabalsta apmēru nosaka proporcionāli apdrošināšanas stāžam un atbilstoši ienākumiem, no kuriem saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" tiek veiktas iemaksas bezdarba gadījumam (turpmāk arī — apdrošināšanas iemaksu alga):
1) ar apdrošināšanas stāžu no viena gada līdz deviņiem gadiem (ieskaitot) — 50 procentu apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas;
2) ar apdrošināšanas stāžu no desmit līdz deviņpadsmit gadiem (ieskaitot) — 55 procentu apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas;
3) ar apdrošināšanas stāžu no divdesmit līdz divdesmit deviņiem gadiem (ieskaitot) — 60 procentu apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas;
4) ar apdrošināšanas stāžu virs trīsdesmit gadiem — 65 procentu apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.
(2) Bezdarbniekam, par kuru visā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas periodā, kas noteikts saskaņā ar šā likuma 8. pantu, iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas no valsts pamatbudžeta, un šā likuma 5. panta trešajā daļā noteiktajiem bezdarbniekiem pabalstu nosaka 60 procentu apmērā no tādas kopējās summas, kura atbilst divkāršam valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam, kāds bezdarbnieka pabalsta pieprasīšanas dienā bija noteikts Valsts sociālo pabalstu likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā minētajām personām.
(3) Bezdarbniekam, par kuru vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas periodā, kas noteikts saskaņā ar šā likuma 8.pantu, iemaksas bezdarba gadījumam ir veicis gan pats pabalsta pieprasītājs un viņa darba devējs, gan valsts, piešķiramā bezdarbnieka pabalsta apmēru nosaka saskaņā ar šā panta pirmo daļu. Šādā gadījumā bezdarbnieka pabalsta apmērs nedrīkst būt mazāks par šā panta otrajā daļā noteikto.
(4) (Izslēgta ar 15.11.2012. likumu)
(5) (Izslēgta ar 24.10.2002. likumu)
(6) Bezdarbniekam, kurš visā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas periodā, kas noteikts saskaņā ar šā likuma 8. pantu, nav bijis darba ņēmējs un par kuru iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta, bezdarbnieka pabalsta apmēru nosaka:
1) saskaņā ar šā panta pirmo daļu, ja iemaksas veiktas no slimības pabalsta;
2) saskaņā ar šā panta pirmo daļu, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķinot par 12 mēnešu periodu pirms šā likuma 8. panta pirmajā daļā noteiktā perioda no apdrošināšanas iemaksu algas par pēdējiem mēnešiem, kuros iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas vai bija jāveic darba ņēmējam un darba devējam, ja iemaksas veiktas par maternitātes pabalsta vai vecāku pabalsta saņēmējiem. Šādā gadījumā bezdarbnieka pabalsta apmērs nedrīkst būt mazāks par šā panta otrajā daļā noteikto.
(7) Bezdarbniekam, kurš visā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas periodā, kas noteikts saskaņā ar šā likuma 8.pantu, nav bijis darba ņēmējs, bet iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas gan no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta, gan no valsts pamatbudžeta, bezdarbnieka pabalsta apmēru nosaka tāpat kā gadījumā, ja iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas tikai no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta saskaņā ar šā panta sestās daļas 1. vai 2.punktu.
(8) Bezdarbniekam, kurš maternitātes vai vecāku pabalsta saņemšanas laikā zaudējis darba ņēmēja statusu un kurš šā likuma 8. panta pirmajā daļā noteiktajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas perioda daļā nav bijis darba ņēmējs un saņēmis maternitātes pabalstu vai vecāku pabalstu, bezdarbnieka pabalsta apmēru nosaka, to aprēķinot no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas par 12 mēnešu periodu, kurā pēdējās iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas vai bija jāveic darba ņēmējam un darba devējam. Šādā gadījumā bezdarbnieka pabalsta apmērs nedrīkst būt mazāks par šā panta otrajā daļā noteikto.
8
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000., 24.10.2002., 08.11.2007., 11.12.2008., 15.11.2012., 19.09.2013., 18.06.2015., 24.04.2020. un 24.11.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021. Sk. pārejas noteikumu 27. punktu)