Par Apgrozāmo līdzekļu pieejamības nodrošināšanas programmu lauksaimniekiem 2004.gadā

1Programmas

2sasaiste ar valdības un ministrijas prioritātēm un

3apstiprinātajiem politikas dokumentiem

4Programma veidota pamatojoties uz

5Ministra kabineta 2003.gada 30.septembra protokola Nr.52, 35.§

6"Par situāciju graudu tirgū", kurš paredz, ka Zemkopības

7ministrijai ir jāizstrādā programma apgrozāmo līdzekļu

8pieejamības nodrošināšanai lauksaimniekiem 2004.gada sezonā.

1Programmas

2mērķis

3Nodrošināt apgrozāmo līdzekļu

4pieejamību lauksaimniekiem 2004.gada sezonā, lai saglabātu

5līdzšinējo lauksaimnieciskās ražošanas apjomu un mazinātu

62003.gada nelabvēlīgo laika apstākļu izraisīto ietekmi.

1Situācijas

2raksturojums

32003.gada labības novākšanas

4sākums ap 60 000 graudu audzēšanas saimniecībām vairāk kā 400 000

5ha platībā solīja labas labības ražas izredzes. Tomēr augusta

6pēdējo dekāžu klimatiskie apstākļi pārtrauca uzsākto ražas

7novākšanu un pazemināja tās kvalitāti. Tā rezultātā saglabājas

8augsts nenovākto platību īpatsvars valstī.

9Pēc Lauksaimnieku organizāciju

10sadarbības padomes (LOSP) sniegtās informācijas 2003.gada

111.septembrī valstī nenovākto labības platību īpatsvars ir vidēji

1270 %, tai skaitā Latgalē līdz 85 % (98 %, Ludza), Vidzemē 70 %

13(86 %, Cēsis), Zemgalē un Kurzemē 30 - 40 % (57 %, Dobele un 77

14%,Talsi).

15Pamatojoties uz Zemkopības

16ministrijas 2003. gada 11. septembra rīkojumu Nr.273 "Par

17klimatisko apstākļu radīto zaudējumu un kredītsaistību

18deklarēšanu", Lauku atbalsta dienests organizēja deklarāciju "Par

19klimatisko apstākļu radīto zaudējumu un kredītsaistību

20deklarēšanu" pieņemšanu un apkopošanu.

21Operatīvā informācija uz

2225.septembri par deklarētajām nenovāktajām sējplatībām liecina,

23ka nenovākto platību īpatsvars ir saglabājies 38 % līmenī

24Latgalē, 19 % Vidzemē, 9 % Kurzemē un 3 % līmenī Zemgalē un

25valstī kopumā nenovākts ir 50,4 tūkst. ha graudaugu.

26Līdz ar to, saglabājoties šādam

27nenovākto platību īpatsvara sadalījumam, pēc 1.septembra labības

28novākšana bija saistīta ar būtiskiem ražas un neatgriezeniskiem

29graudu kvalitātes zudumiem. Latgalē šādu sējplatību īpatsvars ir

3047 %, Vidzemē 51 %, Zemgalē 37 % un Kurzemē 21 %.

31Šādas situācijas veidošanās

32saistīta ar vairākiem faktoriem un zaudējumus pastiprinošiem

33apstākļiem.

343.1. Klimatisko

35apstākļu īpatnības 2003.gadā

36Latvijas Hidrometeoroloģijas

37aģentūras (LHMA) 2003.gada veģetācijas periodā iegūto datu

38analīze divdesmit klimatisko novērojumu vietās liecina par

39būtiskām meteoroloģisko elementu novirzēm no normas, īpaši

40augusta mēnesī.

41Nokrišņu daudzums 2003.gada

42augusta 3. dekādē pārsniedz ilggadīgi novēroto vidēji no 269 %

43Zemgalē līdz 296 % Latgalē.

44Dienu skaits ar nokrišņiem

45(>1,0 mm) augusta mēnesī ir bijis no 14 (Bauskā) līdz 18

46dienām (Rēzeknē) jeb 45 - 58 % no kopējā dienu skaita.

47Labības veldrēšanās, graudu

48sadīgšana vārpās pakāpeniski pazemināja ražas kvalitāti,

49samazināja plānoto kopražu un pārtikas kvalitātes prasībām

50atbilstošu graudu realizācijas ieņēmumus, un vienlaicīgi

51paaugstināja izmaksas, kas saistītas ar ražas novākšanu un

52pirmapstrādi.

53Ar nenovākto labību aizņemtās

54platības nav iespējams izmantot augsnes gatavošanai ziemāju

55sējai. Neievērojot optimālos ziemāju sējas termiņus, tiek

56apdraudēta 2004.gada ziemāju graudaugu sējplatību ierīkošana

57nepieciešamajā apjomā.

583.2. Lauku

59saimniecību materiālā nodrošinājuma stāvoklis

60Augsto nenovāktās labības

61īpatsvaru nelabvēlīgos klimatiskajos apstākļos pastiprina

62graudkopības saimniecību materiālā nodrošinājuma stāvoklis

63(2001.gada lauksaimniecības skaitīšanas datu analīze):

64a) tikai 3,8 % apsekoto

65saimniecību ir savi graudu novākšanas kombaini, kas

66nelabvēlīgajos laika apstākļos vispirms vāca savus laukus,

67nespējot sniegt pakalpojumus blakus esošajām saimniecībām;

68b) 79,4 % sējplatību nav

69nodrošinātas ar graudu glabātavām;

70c) ir pagasti, kuros darbojošos

71kalšu vispār nav.

723.3.

73Kredītsaistības

74Līdzšinējo kredītsaistību izpildi

75un jaunu kredītu saņemšanu lauksaimnieciskās darbības

76turpināšanai būtiski ietekmē pēdējos gados veiktā saimniecību

77tehniskā modernizācija, SAPARD projektu intensīva apguve.

78Neiegūstot plānoto ražas apjomu un

79nesaņemot nepieciešamos realizācijas ieņēmumus ir apdraudēta:

80a) ieņēmumu veidošanās

81lauksaimnieciskās darbības turpināšanai;

82b) sekmīga uzsākto SAPARD projektu

83realizācija;

84c) saistību izpilde pret

85kredītiestādēm;

86d) norēķini par avansā saņemto

87minerālo mēslojumu un augu aizsardzības līdzekļiem.

88Ņemot vērā lauksaimnieciskās

89ražošanas sezonalitāti augkopībā, realizācijas ieņēmumu

90veidošanās ir saistīta ar 12 mēnešu ilgu ciklu, bet izmaksu

91sadalījums - augu veģetācijas periodā.

92Kopumā 2003.gada veģetācijas

93perioda meteoroloģisko elementu novirzes atstāj ilgstoši

94negatīvas sekas graudaugu ražas ieguvē un būtiski ietekmē

95lauksaimnieciskās ražošanas situāciju ar to saistītajās

96jomās.

973.4. Apgrozāmo

98līdzekļu nepieciešamība

99Lauksaimnieku organizāciju

100sadarbības padome (LOSP) 2003.gada septembrī veica anketēšanu par

101situāciju, ko izraisījuši nelabvēlīgie meteoroloģiskie apstākļi

102lauksaimnieciskajā ražošanā. Pēc lauksaimnieku sniegtās

103informācijas var prognozēt, ka 2003.gada rudenī varētu rasties ap

1045 - 7 milj. Ls apgrozāmo līdzekļu iztrūkums.

105Lauksaimnieciskās produkcijas

106ražotāji nelabvēlīgu laika apstākļu rezultātā zaudētos apgrozāmos

107līdzekļus (ieguldījumus kārtējā gada ražai - degvielas,

108mēslojuma, sēklas, augu aizsardzības līdzekļu iegādei, darba un

109pakalpojumu apmaksai), kas rada naudas līdzekļu deficītu sekmīgai

110saimnieciskās darbības turpināšanai, var segt ar iepriekšējo gadu

111peļņu vai uzkrājumiem, kā arī izmantojot banku īstermiņa

112aizdevumus. Ja jau iepriekšējā ražošanas ciklā ir bijuši

113izmantoti apgrozāmo līdzekļu aizdevumi, tad tas liecina par to,

114ka uzņēmumam nav reāli pieejamas iekšējās rezerves apgrozāmo

115līdzekļu papildināšanai. Līdz ar to ir svarīgi nodrošināt iespēju

116saņemt papildus apgrozāmo līdzekļu aizdevumus kredītiestādēs

117pilnvērtīga ražošanas procesa turpināšanai. Tādejādi būtu

118nodrošināta sekmīga uzņēmuma tālākā funkcionēšana un saistību

119kārtošana, kas vienlaikus dod papildus garantijas saistītajām

120nozarēm (mēslojuma, sēklas, augu aizsardzības līdzekļu

121tirgotāji).

1Lauku

2attīstības fonda līdzšinējās darbības raksturojums

3Kopš 1997.gada ir izveidots

4mehānisms kredītresursu garantiju saņemšanai, BO VAS "Lauku

5attīstības fondā" (turpmāk tekstā LAF) lauksaimniekiem, kuriem

6nav pietiekams kredītnodrošinājums. Pašreiz BO VAS LAF ar savu

7vairāk nekā 5,26 miljonu latu pašu kapitālu garantē lauku

8uzņēmēju kredītus bankās, ja pašiem kredīta ņēmējiem pietrūkst

9kredīta nodrošinājuma. Par sadarbību garantiju sniegšanā noslēgti

10līgumi ar a/s "Hansabanka", VAS "Latvijas Hipotēku un zemes

11banka", a/s "Latvijas Unibanka", a/s "Parekss banka", AKB

12"Baltijas Tranzītu banka", a/s "Latvijas Krājbanka", a/s "Rietumu

13banka".

14Kredīti, kas saņemti ar LAF

15garantijām no 2001.gada līdz 2003.gada 1.oktobrim (1.att.)

16sastāda 48 297 tūkst. Ls. LAF garantētie kredīti pēdējo 3 gadu

17laikā ir pieauguši četras ar pusi reizes.

181.attēls

19Kredītgarantiju izsniegšanas

20kārtība ir sekojoša:

21Uzņēmējs pieprasa bankā kredītu.

22Banka izvērtē kredīta pieprasījuma pamatojumu un

23kredītnodrošinājuma vērtību. Gadījumā, ja aizdevuma saņemšanai

24kredītnodrošinājums nav pietiekams, banka vēršas ar pieprasījumu

25VAS "Lauku attīstības fonds" un lūdz garantēt attiecīgā aizdevuma

26nenodrošināto daļu. VAS "Lauku attīstības fonds" izvērtē

27pieprasījuma atbilstību garantēšanas noteikumiem un garantēšanas

28nepieciešamību. Ja garantējamā summa ir līdz 20000 latu, par

29garantijas piešķiršanu lemj Fonda valde 7 darba dienu laikā, ja

30garantējamā summa ir virs 20000 latu, tad par garantijas

31piešķiršanu lemj Fonda padome 20 darba dienu laikā. Fonds katram

32garantijas pieprasījumam sniedz valdes vai padomes lēmumu un

33norāda vienreizējo komisijas maksu, kas ir 0,5 % no sākotnēji

34garantētās summas. Garantija stājas spēkā pēc trīspusēja līguma

35parakstīšanas (fonds, aizņēmējs, banka).

362.attēls

37Līdzšinējā LAF darbība raksturojas

38ar augstu efektivitāti un minimālu risku. Kopš 1997.gada kopā

39piešķirtas 1298 garantijas, kopējā garantiju summa 23,61 miljons

40latu, bet kopējais kredītu apjoms, kas saņemts ar LAF garantijām

41ir vairāk nekā 58 miljoni latu. LAF 2003.gada deviņos mēnešos

42piešķīris garantijas 527 bankas aizdevumiem, no tiem 208 SAPARD

43un 90 NUAP projekti. Visvairāk garantijas piešķirtas tehnikas

44iegādei - 48 %, celtniecībai un iekārtām - 23,8 %, pēc tam seko

45apgrozāmo līdzekļu iegāde - 10,8 %. Sakarā ar valsts atbalstīto

46SAPARD, NUAP, zemes kreditēšanas un lauksaimniecības ilgtermiņa

47investīciju kreditēšanas programmu realizāciju 2003.gadā strauji

48pieauga pieprasījums pēc LAF garantijām un tādēļ ir panākta

49vienošanās ar Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisiju par

50to, ka spēkā esošo garantiju apjoms nepārsniegs Fonda pašu

51kapitāla apmēru četras reizes.

52LAF garantēto apgrozāmo līdzekļu

53summa no 2001.gada līdz 2003.gada 1.oktobrim (3.att.) sastāda 2

54134 tūkst. Ls. Pieprasījums pēc apgrozāmiem līdzekļiem ir

55pieaudzis divas ar pusi reizes.

563.attēls

57Laika periodā no 2001.gada līdz

582003.gadam LAF ir izsniedzis 988 garantijas (1.tabula) par kopējo

59summu 19890,6 tūkst. Ls. Garantiju skaits, kas izsniegtas

60apgrozāmo līdzekļu saņemšanai šajā laika posmā sastāda 194 par

61kopējo summu 2134,22 tūkst. Ls apmērā.

621.tabula

63LAF izsniegtās

64un zaudētās garantijas no 2001.gada līdz 2003.gada 1.oktobrī

6515 garantijas par kopējo summu

66163,49 tūkst. Ls no kopējā izsniegto garantiju skaita ir zaudētas

67(4.att.). Šāds neatgūto garantiju skaits sastāda 0,82 % no

68kopējā, kas ir ļoti labs rādītājs, un šajā zaudēto garantiju

69skaitā nav neviena neatmaksāta apgrozāmo līdzekļu garantija.

70LAF izsniegtās

71un zaudētās garantijas no 2001.gada līdz 2003.gada septembrim

724.attēls

1Atbalsta

2saņēmēji

3Programmas mērķa auditorija ir

4lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji, saskaņā ar

5Lauksaimniecības likumā definēto produktu sarakstu un

6kredītiestāžu akceptu finansējuma saņemšanai atbalstītie

7lauksaimnieki, uz kuriem neattiecas likumdošanas ierobežojumi.

8Programmas uzdevums ir nodrošināt kredītgarantiju sniegšanu pie

9šādiem nosacījumiem:

101) vismaz 60 % no kopējiem

11aizņēmēja ieņēmumiem veido lauksaimniecības produktu

12ražošana;

132) aizņēmējam ir jābūt reģistrētam

14Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājam.

1Laika

2plānojums

3Zaudētos apgrozāmos līdzekļus

4normāli funkcionējošs lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmums nevar

5atgūt vienā ražošanas ciklā, kas ir saistīts ar lēno kapitāla

6apriti lauksaimniecībā. Kā rezultātā, uzņēmumiem ar aizņemtiem

7apgrozāmajiem līdzekļiem iepriekšējam ražošanas ciklam un jauna

8aizdevumu apgrozāmiem līdzekļiem nepieciešamības gadījumā, ir

9nepieciešams pārstrukturēt esošās apgrozāmo līdzekļu saistības uz

10ilgāku laiku kā viens gads (graudaudzētāju ražošanas cikls ir

11tuvu vienam kalendārajam gadam). Ņemot vērā arī esošo investīciju

12aizdevumu maksājumu kārtošanas nepieciešamību, uzņēmums nevar

13visu peļņu un amortizācijas atskaitījumu līdzekļus novirzīt tikai

14apgrozāmo līdzekļu saistību segšanai un tādēļ programmas

15realizācijai nepieciešami vismaz 4 gadi, kas ir optimāls laiks

16programmas īstenošanai.

1Programmas

2nepieciešamības pamatojums

3Ņemot vērā to, ka nenovākto un

4novēloti novākto labības platību īpatsvars nelabvēlīgo

5metereoloģisko apstākļu dēļ ir aptuveni 50 - 60 %, var prognozēt,

6ka lauksaimniekiem radīsies grūtības ar līdzšinējo kredītsaistību

7izpildi un jaunu kredītu saņemšanu.

8Bankām tiek piesaistītas LAF

9garantijas ar mērķi samazināt kreditēšanas risku debitora

10saistību nepildīšanas gadījumā, jo debitoru pašu kapitāls ir

11nepietiekams vai jau eksistē, kā nodrošinājums iepriekšējo gadu

12kredītsaistību pildīšanai un tādējādi garantijas kļūst kā

13aizvietotājs kredītu nodrošinājumam.

14Lai apmierinātu papildus

15nepieciešamību pēc kredītresursiem, LAF ir jāizsniedz garantijas

16lauksaimniekiem trūkstošo apgrozāmo līdzekļu garantēšanai.

1Programmas

2kopējais apjoms

3Pēc Zemkopības ministrijas

4aprēķiniem orientējošā summa, kas kompensētu šī gada papildus

5apgrozāmo līdzekļu deficītu ir ap 6,6 milj. Ls. Prognozētā

6apgrozāmo līdzekļu kredītresursu nepieciešamība veidojas

7sekojoši:

8443 tūkst. ha* 75 % (saimniecības,

9kuru sējplatības ir ³ 10 ha - > 300 ha) = 332 tūkst. ha

10332 tūkst. ha* 10 % (iespējamās

11saimniecības, kurām būs nepieciešams kredītnodrošinājums) = 33

12tūkst. ha

1333 tūkst. ha* 200 Ls/ha = 6,6

14milj. Ls

151.variants

16Ja valsts galvojums sastāda 60 %

17no izsniegtā kredīta, bet ne vairāk kā 50 tūkst. Ls apmērā, tad

18galvojuma apjomam par kādu LAF var izsniegt garantijas jābūt 4,0

19milj. Ls.

20Ja tiek apstiprināts valsts

21galvojums, tad likumā "Par valsts budžetu 2004.gadam"

22nepieciešams paredzēt, ka LAF ir nodrošināta garantiju

23izsniegšana lauksaimniekiem 4,00 milj. Ls apmērā.

242.variants

25LAF garantē 60 % no izsniegtā

26kredīta, bet ne vairāk kā 50 tūkst. Ls apmērā.

1Plānotie

2programmas rezultāti

38.1. saglabāti lauksaimnieciskās

4ražošanas apjomi;

58.2. saglabāta lauksaimnieciskās

6ražošanas kreditēšanas sistēma;

78.3. mazināta sociālā

8spriedze;

98.4. veicināta Latvijai piešķirto

10ES ražošanas kvotu apgūšana.

1Atbildīgās

2institūcijas

3Par programmas īstenošanu

4atbildīgās institūcijas ir Zemkopības ministrija un BO VAS "Lauku

5attīstības fonds".

6BO VAS "Lauku attīstības fonds"

7garantēs bankām kredītnodrošinājumu lauksaimniekiem. Bankas

8izvērtē projektus un veic kredītu administrēšanu.

9Izsniedzot valsts garantēto

10kredītu lauksaimniekiem risks sadalās starp visām iesaistītajām

11pusēm - kredīta ņēmēju, banku, LAF un 1.variantā - valsts

12budžetu.