3. pants

Situācijas

raksturojums

2003.gada labības novākšanas

sākums ap 60 000 graudu audzēšanas saimniecībām vairāk kā 400 000

ha platībā solīja labas labības ražas izredzes. Tomēr augusta

pēdējo dekāžu klimatiskie apstākļi pārtrauca uzsākto ražas

novākšanu un pazemināja tās kvalitāti. Tā rezultātā saglabājas

augsts nenovākto platību īpatsvars valstī.

Pēc Lauksaimnieku organizāciju

sadarbības padomes (LOSP) sniegtās informācijas 2003.gada

1.septembrī valstī nenovākto labības platību īpatsvars ir vidēji

70 %, tai skaitā Latgalē līdz 85 % (98 %, Ludza), Vidzemē 70 %

(86 %, Cēsis), Zemgalē un Kurzemē 30 - 40 % (57 %, Dobele un 77

%,Talsi).

Pamatojoties uz Zemkopības

ministrijas 2003. gada 11. septembra rīkojumu Nr.273 "Par

klimatisko apstākļu radīto zaudējumu un kredītsaistību

deklarēšanu", Lauku atbalsta dienests organizēja deklarāciju "Par

klimatisko apstākļu radīto zaudējumu un kredītsaistību

deklarēšanu" pieņemšanu un apkopošanu.

Operatīvā informācija uz

25.septembri par deklarētajām nenovāktajām sējplatībām liecina,

ka nenovākto platību īpatsvars ir saglabājies 38 % līmenī

Latgalē, 19 % Vidzemē, 9 % Kurzemē un 3 % līmenī Zemgalē un

valstī kopumā nenovākts ir 50,4 tūkst. ha graudaugu.

Līdz ar to, saglabājoties šādam

nenovākto platību īpatsvara sadalījumam, pēc 1.septembra labības

novākšana bija saistīta ar būtiskiem ražas un neatgriezeniskiem

graudu kvalitātes zudumiem. Latgalē šādu sējplatību īpatsvars ir

47 %, Vidzemē 51 %, Zemgalē 37 % un Kurzemē 21 %.

Šādas situācijas veidošanās

saistīta ar vairākiem faktoriem un zaudējumus pastiprinošiem

apstākļiem.

3.1. Klimatisko

apstākļu īpatnības 2003.gadā

Latvijas Hidrometeoroloģijas

aģentūras (LHMA) 2003.gada veģetācijas periodā iegūto datu

analīze divdesmit klimatisko novērojumu vietās liecina par

būtiskām meteoroloģisko elementu novirzēm no normas, īpaši

augusta mēnesī.

Nokrišņu daudzums 2003.gada

augusta 3. dekādē pārsniedz ilggadīgi novēroto vidēji no 269 %

Zemgalē līdz 296 % Latgalē.

Dienu skaits ar nokrišņiem

(>1,0 mm) augusta mēnesī ir bijis no 14 (Bauskā) līdz 18

dienām (Rēzeknē) jeb 45 - 58 % no kopējā dienu skaita.

Labības veldrēšanās, graudu

sadīgšana vārpās pakāpeniski pazemināja ražas kvalitāti,

samazināja plānoto kopražu un pārtikas kvalitātes prasībām

atbilstošu graudu realizācijas ieņēmumus, un vienlaicīgi

paaugstināja izmaksas, kas saistītas ar ražas novākšanu un

pirmapstrādi.

Ar nenovākto labību aizņemtās

platības nav iespējams izmantot augsnes gatavošanai ziemāju

sējai. Neievērojot optimālos ziemāju sējas termiņus, tiek

apdraudēta 2004.gada ziemāju graudaugu sējplatību ierīkošana

nepieciešamajā apjomā.

3.2. Lauku

saimniecību materiālā nodrošinājuma stāvoklis

Augsto nenovāktās labības

īpatsvaru nelabvēlīgos klimatiskajos apstākļos pastiprina

graudkopības saimniecību materiālā nodrošinājuma stāvoklis

(2001.gada lauksaimniecības skaitīšanas datu analīze):

a) tikai 3,8 % apsekoto

saimniecību ir savi graudu novākšanas kombaini, kas

nelabvēlīgajos laika apstākļos vispirms vāca savus laukus,

nespējot sniegt pakalpojumus blakus esošajām saimniecībām;

b) 79,4 % sējplatību nav

nodrošinātas ar graudu glabātavām;

c) ir pagasti, kuros darbojošos

kalšu vispār nav.

3.3.

Kredītsaistības

Līdzšinējo kredītsaistību izpildi

un jaunu kredītu saņemšanu lauksaimnieciskās darbības

turpināšanai būtiski ietekmē pēdējos gados veiktā saimniecību

tehniskā modernizācija, SAPARD projektu intensīva apguve.

Neiegūstot plānoto ražas apjomu un

nesaņemot nepieciešamos realizācijas ieņēmumus ir apdraudēta:

a) ieņēmumu veidošanās

lauksaimnieciskās darbības turpināšanai;

b) sekmīga uzsākto SAPARD projektu

realizācija;

c) saistību izpilde pret

kredītiestādēm;

d) norēķini par avansā saņemto

minerālo mēslojumu un augu aizsardzības līdzekļiem.

Ņemot vērā lauksaimnieciskās

ražošanas sezonalitāti augkopībā, realizācijas ieņēmumu

veidošanās ir saistīta ar 12 mēnešu ilgu ciklu, bet izmaksu

sadalījums - augu veģetācijas periodā.

Kopumā 2003.gada veģetācijas

perioda meteoroloģisko elementu novirzes atstāj ilgstoši

negatīvas sekas graudaugu ražas ieguvē un būtiski ietekmē

lauksaimnieciskās ražošanas situāciju ar to saistītajās

jomās.

3.4. Apgrozāmo

līdzekļu nepieciešamība

Lauksaimnieku organizāciju

sadarbības padome (LOSP) 2003.gada septembrī veica anketēšanu par

situāciju, ko izraisījuši nelabvēlīgie meteoroloģiskie apstākļi

lauksaimnieciskajā ražošanā. Pēc lauksaimnieku sniegtās

informācijas var prognozēt, ka 2003.gada rudenī varētu rasties ap

5 - 7 milj. Ls apgrozāmo līdzekļu iztrūkums.

Lauksaimnieciskās produkcijas

ražotāji nelabvēlīgu laika apstākļu rezultātā zaudētos apgrozāmos

līdzekļus (ieguldījumus kārtējā gada ražai - degvielas,

mēslojuma, sēklas, augu aizsardzības līdzekļu iegādei, darba un

pakalpojumu apmaksai), kas rada naudas līdzekļu deficītu sekmīgai

saimnieciskās darbības turpināšanai, var segt ar iepriekšējo gadu

peļņu vai uzkrājumiem, kā arī izmantojot banku īstermiņa

aizdevumus. Ja jau iepriekšējā ražošanas ciklā ir bijuši

izmantoti apgrozāmo līdzekļu aizdevumi, tad tas liecina par to,

ka uzņēmumam nav reāli pieejamas iekšējās rezerves apgrozāmo

līdzekļu papildināšanai. Līdz ar to ir svarīgi nodrošināt iespēju

saņemt papildus apgrozāmo līdzekļu aizdevumus kredītiestādēs

pilnvērtīga ražošanas procesa turpināšanai. Tādejādi būtu

nodrošināta sekmīga uzņēmuma tālākā funkcionēšana un saistību

kārtošana, kas vienlaikus dod papildus garantijas saistītajām

nozarēm (mēslojuma, sēklas, augu aizsardzības līdzekļu

tirgotāji).

4.

Kredītresursu pieejamības veicināšana

Kredītresursu pieejamība, tajā

skaitā apgrozāmiem līdzekļiem, ir nozīmīgs uzņēmuma darbības un

attīstības faktors. Īpaša nepieciešamība pēc apgrozāmiem

līdzekļiem lauksaimniecības produkcijas ražošanai rodas neražas

gadījumā. Ņemot vērā 2003.gada nenovāktās ražas īpatsvaru

nelabvēlīgo metereoloģisko apstākļu dēļ, zudumi ir lieli un tādēļ

varētu prognozēt, ka nepieciešamība pēc apgrozāmiem līdzekļiem

lauksaimnieciskai ražošanai 2004.gada ražošanas periodam

palielināsies.

Kredītresursu pieejamības

veicināšanai valsts var izmantot sekojošus risinājumus:

1) maksājot kredītprocentu likmju

subsīdijas;

2) veicot tiešos maksājumus;

3) izsniedzot papildus

galvojumus.