3. pants

1Situācijas

2raksturojums

32003.gada labības novākšanas

4sākums ap 60 000 graudu audzēšanas saimniecībām vairāk kā 400 000

5ha platībā solīja labas labības ražas izredzes. Tomēr augusta

6pēdējo dekāžu klimatiskie apstākļi pārtrauca uzsākto ražas

7novākšanu un pazemināja tās kvalitāti. Tā rezultātā saglabājas

8augsts nenovākto platību īpatsvars valstī.

9Pēc Lauksaimnieku organizāciju

10sadarbības padomes (LOSP) sniegtās informācijas 2003.gada

111.septembrī valstī nenovākto labības platību īpatsvars ir vidēji

1270 %, tai skaitā Latgalē līdz 85 % (98 %, Ludza), Vidzemē 70 %

13(86 %, Cēsis), Zemgalē un Kurzemē 30 - 40 % (57 %, Dobele un 77

14%,Talsi).

15Pamatojoties uz Zemkopības

16ministrijas 2003. gada 11. septembra rīkojumu Nr.273 "Par

17klimatisko apstākļu radīto zaudējumu un kredītsaistību

18deklarēšanu", Lauku atbalsta dienests organizēja deklarāciju "Par

19klimatisko apstākļu radīto zaudējumu un kredītsaistību

20deklarēšanu" pieņemšanu un apkopošanu.

21Operatīvā informācija uz

2225.septembri par deklarētajām nenovāktajām sējplatībām liecina,

23ka nenovākto platību īpatsvars ir saglabājies 38 % līmenī

24Latgalē, 19 % Vidzemē, 9 % Kurzemē un 3 % līmenī Zemgalē un

25valstī kopumā nenovākts ir 50,4 tūkst. ha graudaugu.

26Līdz ar to, saglabājoties šādam

27nenovākto platību īpatsvara sadalījumam, pēc 1.septembra labības

28novākšana bija saistīta ar būtiskiem ražas un neatgriezeniskiem

29graudu kvalitātes zudumiem. Latgalē šādu sējplatību īpatsvars ir

3047 %, Vidzemē 51 %, Zemgalē 37 % un Kurzemē 21 %.

31Šādas situācijas veidošanās

32saistīta ar vairākiem faktoriem un zaudējumus pastiprinošiem

33apstākļiem.

343.1. Klimatisko

35apstākļu īpatnības 2003.gadā

36Latvijas Hidrometeoroloģijas

37aģentūras (LHMA) 2003.gada veģetācijas periodā iegūto datu

38analīze divdesmit klimatisko novērojumu vietās liecina par

39būtiskām meteoroloģisko elementu novirzēm no normas, īpaši

40augusta mēnesī.

41Nokrišņu daudzums 2003.gada

42augusta 3. dekādē pārsniedz ilggadīgi novēroto vidēji no 269 %

43Zemgalē līdz 296 % Latgalē.

44Dienu skaits ar nokrišņiem

45(>1,0 mm) augusta mēnesī ir bijis no 14 (Bauskā) līdz 18

46dienām (Rēzeknē) jeb 45 - 58 % no kopējā dienu skaita.

47Labības veldrēšanās, graudu

48sadīgšana vārpās pakāpeniski pazemināja ražas kvalitāti,

49samazināja plānoto kopražu un pārtikas kvalitātes prasībām

50atbilstošu graudu realizācijas ieņēmumus, un vienlaicīgi

51paaugstināja izmaksas, kas saistītas ar ražas novākšanu un

52pirmapstrādi.

53Ar nenovākto labību aizņemtās

54platības nav iespējams izmantot augsnes gatavošanai ziemāju

55sējai. Neievērojot optimālos ziemāju sējas termiņus, tiek

56apdraudēta 2004.gada ziemāju graudaugu sējplatību ierīkošana

57nepieciešamajā apjomā.

583.2. Lauku

59saimniecību materiālā nodrošinājuma stāvoklis

60Augsto nenovāktās labības

61īpatsvaru nelabvēlīgos klimatiskajos apstākļos pastiprina

62graudkopības saimniecību materiālā nodrošinājuma stāvoklis

63(2001.gada lauksaimniecības skaitīšanas datu analīze):

64a) tikai 3,8 % apsekoto

65saimniecību ir savi graudu novākšanas kombaini, kas

66nelabvēlīgajos laika apstākļos vispirms vāca savus laukus,

67nespējot sniegt pakalpojumus blakus esošajām saimniecībām;

68b) 79,4 % sējplatību nav

69nodrošinātas ar graudu glabātavām;

70c) ir pagasti, kuros darbojošos

71kalšu vispār nav.

723.3.

73Kredītsaistības

74Līdzšinējo kredītsaistību izpildi

75un jaunu kredītu saņemšanu lauksaimnieciskās darbības

76turpināšanai būtiski ietekmē pēdējos gados veiktā saimniecību

77tehniskā modernizācija, SAPARD projektu intensīva apguve.

78Neiegūstot plānoto ražas apjomu un

79nesaņemot nepieciešamos realizācijas ieņēmumus ir apdraudēta:

80a) ieņēmumu veidošanās

81lauksaimnieciskās darbības turpināšanai;

82b) sekmīga uzsākto SAPARD projektu

83realizācija;

84c) saistību izpilde pret

85kredītiestādēm;

86d) norēķini par avansā saņemto

87minerālo mēslojumu un augu aizsardzības līdzekļiem.

88Ņemot vērā lauksaimnieciskās

89ražošanas sezonalitāti augkopībā, realizācijas ieņēmumu

90veidošanās ir saistīta ar 12 mēnešu ilgu ciklu, bet izmaksu

91sadalījums - augu veģetācijas periodā.

92Kopumā 2003.gada veģetācijas

93perioda meteoroloģisko elementu novirzes atstāj ilgstoši

94negatīvas sekas graudaugu ražas ieguvē un būtiski ietekmē

95lauksaimnieciskās ražošanas situāciju ar to saistītajās

96jomās.

973.4. Apgrozāmo

98līdzekļu nepieciešamība

99Lauksaimnieku organizāciju

100sadarbības padome (LOSP) 2003.gada septembrī veica anketēšanu par

101situāciju, ko izraisījuši nelabvēlīgie meteoroloģiskie apstākļi

102lauksaimnieciskajā ražošanā. Pēc lauksaimnieku sniegtās

103informācijas var prognozēt, ka 2003.gada rudenī varētu rasties ap

1045 - 7 milj. Ls apgrozāmo līdzekļu iztrūkums.

105Lauksaimnieciskās produkcijas

106ražotāji nelabvēlīgu laika apstākļu rezultātā zaudētos apgrozāmos

107līdzekļus (ieguldījumus kārtējā gada ražai - degvielas,

108mēslojuma, sēklas, augu aizsardzības līdzekļu iegādei, darba un

109pakalpojumu apmaksai), kas rada naudas līdzekļu deficītu sekmīgai

110saimnieciskās darbības turpināšanai, var segt ar iepriekšējo gadu

111peļņu vai uzkrājumiem, kā arī izmantojot banku īstermiņa

112aizdevumus. Ja jau iepriekšējā ražošanas ciklā ir bijuši

113izmantoti apgrozāmo līdzekļu aizdevumi, tad tas liecina par to,

114ka uzņēmumam nav reāli pieejamas iekšējās rezerves apgrozāmo

115līdzekļu papildināšanai. Līdz ar to ir svarīgi nodrošināt iespēju

116saņemt papildus apgrozāmo līdzekļu aizdevumus kredītiestādēs

117pilnvērtīga ražošanas procesa turpināšanai. Tādejādi būtu

118nodrošināta sekmīga uzņēmuma tālākā funkcionēšana un saistību

119kārtošana, kas vienlaikus dod papildus garantijas saistītajām

120nozarēm (mēslojuma, sēklas, augu aizsardzības līdzekļu

121tirgotāji).